Vecākiem ir daudz pamācošu rakstu par to, kā gudri audzināt savus bērnus un kādas vērtības viņos ielikt. Šoreiz pajautāsim pašiem, nu jau “izaudzinātajiem” bērniem – kas viņiem ģimenē šķiet pats svarīgākais, un kuras vērtības vecākiem ir izdevies viņiem vislabāk nodot.
Ko tev nozīmē ģimene?
Linda E: Drošību, mīlestību un atbalstu.
Rebeka G: Mīlestību, daudz prieka, atbalstu, vienotību, uzticēšanos, rūpes un daudz citu nenopērkamu bagātību.
Elijs G: Ģimene ir vieta, kurā es nobriestu un kļūstu par to, kas esmu un kāds vēl tikai kļūšu. Mani vecāki man ir lieliski iemācījuši, cik ģimene ir svarīga. Viņi ar savu piemēru ir rādījuši, ka svarīgi ir palikt kopā, neatkarīgi no dzīves gadalaikiem.
Salamans L: Ģimene ir mans atbalsts. Viņi vienmēr man ir blakus. Esmu laimīgs, ka man ir brīnišķīgi vecāki, kuri palikuši kopā, tā ļaujot mums, bērniem, izbaudīt – īstas ģimenes pieredzi.
Edgars R: Ģimene ir cilvēki, kas nekad mani nenosodīs, nekad neuzgriezīs muguru, bet būs par mani un ar mani – vienmēr. To, ko es iegūstu savā ģimenē, es nevarētu dabūt nekur citur, un to es nodošu tālāk saviem bērniem, mazbērniem un nākamajām paaudzēm.
Velta O: Pirms 25 gadiem mans tētis nevarēja iedomāties, ka viņam būs sieva un 4 bērni. Šodien Dieva apsolījums ir piepildījies. Mūsu lielākā ģimenes vērtība ir – attiecības ar Dievu ikdienā, un savā starpā – mīlestība un sapratne. Ja šo lietu nav, tad nav arī ģimenes.
Katrīna S: Ģimene ir mans stiprais atbalsts, vieta kur mācos dzīvot, kur augu un kļūstu par personību. Vieta, kurā mācos – mīlēt, dalīties, dot, piedot, uzklausīt, paklausīt utt.
Inese L: Ģimene ir mani vistuvākie cilvēki. Vecāki ir mans paraugs, kā divi cilvēki var saglabāt mīlestību un stāvēt viens par otru, neļaujot strīdiem un dusmām sabojāt attiecības.
Grūtības un ģimene
Linda E: Ir izaicinājumi un grūtības, kas dažkārt šķiet neuzvaramas, bet tikai līdz brīdim, kamēr nevēršamies pie Jēzus. Paldies maniem vecākiem, kas nepadevās, lai es zinātu, ko nozīmē ģimene.
Elijs G: Ģimene piedzīvo gandrīz visas iespējamās grūtības un izaicinājumus, kādi vien ir iespējami. Tikai mēs paši esam atbildīgi par to, vai tās beigsies ar uzvaru vai zaudējumu.
Edgars R: Ne velti ir teiciens, ka visvairāk sāpinām tos, kurus visvairāk mīlam. Protams, ne vienmēr mums gribas – mīlēt, piedot, celt. Dažreiz mēs ģimenē atļaujamies lietas, ko neatļautos nekur citur, jo zinām, ka vienalga būsim pieņemti. Tomēr ģimenē mēs arī nevaram viens no otra aizbēgt – mums ir jāmācās problēmas risināt. Tā ir liela attiecību mākslas skola.
Inese L: Reizēs, kad piedzīvojam grūtības, mēs vienmēr saliedējamies vairāk un paļaujamies viens uz otru stiprāk. Dažkārt tas ir liels izaicinājums – uzticēties, paklausīt pašiem tuvākajiem cilvēkiem, jo esam atšķirīgi. Esmu ļoti pateicīga Dievam, ka mūsu ģimenē ir bijušas daudzas kopīgas uzvaras.
Trīs lietas, ko vecāki tev visspilgtāk ir iemācījuši
Rebeka G: Lai cik grūti būtu man pašai, manas rokas nekad nebūs par īsu, lai palīdzētu citiem. Mana sirds nekad nebūs par tukšu, lai es nespētu mīlēt noskumušo, manas acis nekad nebūs par augstprātīgu, lai nespētu ticēt Dieva mīlestībai.
Katrīna S: Vecāki no bērnības man mācīja – cik svarīgi ir dot desmito tiesu un kalpot mīlestībā uz Jēzu. Viņi iemācīja, cik svarīgi ir palīdzēt citiem, ka daudz svētīgāk ir dot nekā ņemt, un būt viesmīlīgiem.
Elijs G: Pazemība, pazemība un vēlreiz pazemība.
Linda E: Precizitāte, taupība, cieņa.
Inese L: Vienmēr izpildīt solīto! Cieni citus, viņu darbu un viedokli! Ja kaut ko dari – izdari vislabāk kā vien spēj.
Velta O: Mīli Dievu un Viņa gribu vairāk par savējo. Rūpējies par bāreņiem. Grūtībās nekad nepadoties!
Salamans L: Kopā mēs varam visu, kaut neesam pilnīgi, mēs to izdarīsim. Ja ģimenē neiemācīsies risināt konfliktus, aizmirsti, ka to spēsi ārpus ģimenes. Nauda nekad nevar ierobežot mūsu sapņus un iespējas.
Attiecības ar vecvecākiem
Elijs G: Mēs esam ”jauniņie”, kuri nezinām visu, ko zina viņi. Svarīgi ir saklausīt, ko vecvecāki mums vēlas pateikt, un cienīt vecāko paaudzi, jo bez viņiem mēs nebūtu.
Inese L: Ar vienu no vecmāmiņām man ir tik labas attiecības, ka nezinu, kas es bez viņas būtu. Viņa man iemācīja, ko nozīmē dzīvot ar mīlestības pilnu skatu uz dzīvi, un atklāja, ka Dievs ir reāls. Viņa iemācīja, ka patiesība vienmēr ir labāka un pārāka par meliem, un vēl miljons citu lietu.
Edgars R: Vecvecākiem ir ļoti liela loma mūsu dzīvēs, mūsu audzināšanā. Patiesībā ļoti daudz vērtības ir ieaudzinājuši tieši mūsu vecvecāki.
Katrīna S: Pateicoties mūsu vecvecāku attiecībām ar Jēzu, arī mani vecāki jau agrā bērnībā piedzīvoja Dievu un audzināja mūs kristīgā ģimenē. Vecvecāki ir lūguši neskaitāmas lūgšanas par maniem vecākiem un mums. Viņi ir zelta vērtē.
Velta O: Diemžēl visi mani vecvecāki ir miruši. Tomēr vēl aizvien redzu savas vecvecmāmiņas lūgšanu augļus.
Savos vecākos es vērtēju
Salamans L: Pirmkārt, dievbijību. Viņi vienmēr bija paklausīgi Dievam. Mēs vienmēr zinājām, kur būsim svētdienas rītā. Es ļoti augstu vērtēju tēta gudrību. Lai gan viņš savus bērnus audzināja pirmo reizi, viņam vienmēr bija īstie vārdi, kurus mums pateikt.
Linda E: Stingrību, tai pat laikā mīlestību, kas man palīdzēja izaugt tādai, kāda esmu.
Inese L: To, ka viņi vienmēr ņēma vērā mūsu, kā bērnu, viedokli. Vienmēr atbalstīja visās lietās. Kaut neskaitāmas reizes izdarīju “nepareizi”, viņi turpināja mani atbalstīt un iedrošināt, un dot norādes pareizā virzienā. Viņi iemācīja, ka mīlestība vienam pret otru vispirms izpaužas darbos un tikai pēc tam vārdos. Viņi mani cienīja, uzticējās, iemācīja uzņemties atbildību par savām izvēlēm un to, kā tās iespaido citus. Viņi vienmēr piedeva un nekad nenodeva, vienmēr pildīja solīto. Par to esmu ļoti, ļoti viņiem pateicīga.
Edgars R: Uzmanību un atzinību! Lai cik muļķīgs būtu bērna jautājums, lai cik necils būtu uzzīmētais zīmējums vai uzceltā smilšu pils, vienmēr būs svarīgi, ka mamma vai tētis ievēros tavu centību un novērtēs tavu veikumu.
Elijs G: Mani vecāki ir arī mani draugi. Es vienmēr respektēju viņu lēmumus, bet zināju, ka viņi uzklausīs arī manu viedokli pat tad, ja tas neietekmē lēmumu. Tādā gaisotnē es gribētu audzināt arī savus bērnus – draudzīgā, vecākus cienošā atmosfērā.
