Ar kādu sajūsmu vīri ķērās pie gatavošanās svētkiem! Cik daudz ideju, ko un kā vajadzētu darīt, lai vīri justos brīvi. Pārbūvēt platformu, sagatavot dažādus trikus (arī kaskadieru trikus), atvest no darbavietām dzelžus, mucas, antikvāru benzīntanku un pat izlikt apskatē savus „retos eksponātus”, lai tikai pasākums izdotos. Paši sagatavoja lekcijas par finanšu pārvaldi ģimenē, vīrieša veselību, rādīja foto brīnumus, dalījās amata noslēpumos ēdienu gatavošanā, mezglu mākslās, oficianta virtuozitātē un kokteiļu mākslā. Vīri taisīja trikus uz motocikla, leca pāri sētai, brauca cauri degošai sienai, rādīja apbrīnojamus trikus uz velosipēda, bijušais muguras slimnieks mētāja svaru bumbu, liecinot par dievišķo dziedināšanu un džudisti demonstrēja cīņas paņēmienus tā, ka mums, skatītajiem, elpa brīžiem aizrāvās, un sākām bažīties, ka tikai kas nenotiek.
Neparasts bija veids, kā mācītājs ieradās uz dievkalpojumu. Ar moci līdz pašai kancelei! Dievkalpojumā skanēja Vārds par vīra misiju, atbildību un varu – ja reiz esi piedzimis par vīru, tad Dievam ir konkrēts plāns tavai dzīvei, un Viņš tev ir piešķīris īpašus resursus, lai tu to piepildītu. Otrajā sapulcē runājām, ka daudziem vīriem no bērnības tiek ieprogrammēts, ka viņi ir neatbildīgi, neuzticami, slinki palaidņi. Sabiedrībā redzamo cilvēku uzvedība – jaucot orientāciju, mainot sievietes kā cimdus, lieloties ar izlaidīgu dzīves veidu, pusmūžā uzsākot mīlas dēkas ar skolniecēm utt., it kā apstiprina, ka tāda ir mūsdienīga vīrieša normāla daba. Taču tie ir absolūti meli! Vīrietis ir radīts, lai būtu aizstāvis, cīnītājs, uzticības etalons un klints, uz kuras balstīties un pie kā meklēt drošību!
Tā bija tāda liktenīga sajūta, vērojot, kā brālis brālim atver savas dvēseles slepenākās durvis un dalās ar to, kas pašiem dārgs un nozīmīgs. Caur visu pasākumā notiekošo mēs noteikti kļuvām tuvāki, atvērtāki un saliedētāki. Tā vairs nebija dziesmas „Jēzus mīlestībā tevi mīlu es…” dziedāšana, kas dažkārt, manuprāt, līdzvērtīga paziņojumam „Es gribētu Jāni, tev izmaksāt kafiju, tāpēc, Juri, lūdzu, iedod man savu maciņu!” Mēs piedzīvojām, kā pār mums visiem, baudot vienprātību, izlija dārga un patiesa svaidījuma eļļa (Ps. 133).
„Turieties kā vīri!” (1.Kor. 16:13) teica Pāvils. Es ticu, ka viņš to saka mums arī šodien. Nevis eņģeļiem, praviešiem un apustuļiem, bet mums, vienkāršiem vīriem, kas izvēlamies atmest melus un dzīvot patiesībā. Cik daudz gan mēs šajā pasaulē varam izdarīt un izmainīt, ja vien esam īsti vīri, vienoti kā brāļi, kam viņu jā ir jā, un nē ir nē.
Paldies visiem vīriem, brāļiem un “večiem”, kas bija tik drosmīgi un spēra jaunu soli uz priekšu. Mums viss vēl ir tikai priekšā!