Normunda un Inetas stāsts
Iepazīstiet Dievu kopā
Mājas ir tā vieta, kur praktizēt lūgšanas, Dieva Vārda lasīšanu un apspriešanu. Ģimenei kopīgi lūdzot, bērns iemācās lūgt. Tā viņš saprot, ka tas ir normāli un arī vajadzīgi, ka Dievs ir persona, ar kuru ir iespējamas un vajadzīgas attiecības.
Un vēl, kāda lieta, ko praktizējām – kad bērni bija mazi, mēs lasījām viņiem priekšā stāstus no Bībeles, ne kā pasaku, bet kā patiesus notikumus.
Svētdienas dievkalpojums – prioritāte
Svētdienas ir dievkalpojuma apmeklējuma dienas. Mēs jau no paša sākuma pie tā stingri turējāmies, ka dievkalpojuma apmeklēšana svētdienās ir mūsu prioritāte. Visas citas lietas var pagaidīt, jo dievkalpojums svētdienā ir galvenais.
Māci bērniem uzvesties Dieva namā
Skaidro bērniem, ka Dievs runā uz mums caur saviem kalpotājiem. Dieva nams nav spēļu laukums, kur atvedam savus bērnus izdauzīties un izklaidēties. Šajā namā mēs klausāmies tajā, ko saka Viņa kalpi. Mūsu bērniem arī ir jāklausās un jāapmeklē savas nodarbības.
Vecāki! Disciplinējiet savus bērnus, un iemāciet viņiem godāt Dievu. Tas viņiem nāks par labu. Vecāki! Vediet savus bērnus uz Dieva namu. Tas ir jūsu pienākums.
Māci bērniem veidot pareizas attiecības ar naudu
Māci bērniem, no kurienes tā nāk, un kur tai būtu jāaiziet. Iemāciet saņemt vajadzīgo no Dieva – lūdzot, slavējot, pateicoties un sagaidot.
Pavadiet kopā laiku
Galvenokārt kopīgi strādājot, veicot dažādus darbus un uzdevumus. Svarīgi tajā visā ieraudzīt Bībeles patiesības. Protams, arī kopīgi pavadītais brīvais laiks, katram pēc savas rocības. Mēs visbiežāk izvēlējāmies kopīgi doties pārgājienos un taisīt piknikus. Manā pieredzē, dārgas izklaides bērniem vieniem bez vecākiem nav nepieciešamas. Tās viņiem atmiņā nepaliek.
Esi konsekvents
Ļoti svarīgi, ka esam nemainīgi savos lēmumos, disciplīnā, uzslavās. Arī mūsu prioritātēm ir jābūt nemainīgām, tām nav jāmainās atkarībā no apstākļiem vai naudas līdzekļiem, un arī mūsu slavas kāpums vai kritums nemaina neko. Dievs ir pirmajā vietā!
Anželikas un Almanta stāsts
Nekāda slepena un speciāla formula mums nav. Vienkārši cenšamies dzīvē praktiski īstenot Bībelē rakstīto. Tomēr no savas pieredzes vēlētos uzsvērt šos punktus:
Personīgais piemērs
Bērni mācās ne tik daudz no vecāku vārdiem, kā no viņu darbiem. Ja vārdi sakrīt ar darbiem, tad tas jau ir būtisks solis bērnu audzināšanā. Ir arī gadījies, ka bērns pamana un aizrāda par kādām lietām, kur esmu kļūdījusies vai man ir nepareiza attieksme. Tad prasu Dievam piedošanu un atzīstu arī bērnam, ka esmu darījusi nepareizi un paldies, ka viņš pamanīja.
Tētis ir galvenais
Kā sieva, to jau labu laiku atpakaļ sapratu, gan arī bērniem mācu, ka tētis ir galvenais. Protams, Dievs pāri visam un tētis Viņam klausa, bet ģimenē – cilvēku hierarhijā – tētis ir galvenais. Ja ir kāds strīdīgs jautājums, mamma un bērni drīkst izteikt savu viedokli, tomēr galavārds ir tētim, un mēs to pieņemam un respektējam pat tad, ja domājam citādāk.
Kopīgas lūgšanas
Mūsu ģimenē ļoti nozīmīga vieta ir regulārām kopīgām lūgšanām un pateicībai par saņemtajām atbildēm.
Apliecināšana
Pēdējā laikā aktīvi praktizējam apliecināšanu, kad sakām bērniem priekšā lietas, ko Dievs par viņiem (mums) saka savā Vārdā, un viņi atkārto aiz mums.
Normunda un Karīnas stāsts
Ir tik daudz svarīgu lietu bērnu audzināšanā, bet ir kāda ļoti nozīmīga lieta, ko mēs cenšamies mācīt saviem jauniešiem – palīdzēt bērnam iemācīties atrast sevi Dieva Vārdā. Lai katrā piedzīvojumā, grūtībās, prieka mirklī, skumjās, jautājumu brīžos vai neziņā… lai viņš zina, ko par viņu saka pats Dievs – Viņa Radītājs!
