Atraidījuma sajūta tik sāpīga un spilgta, pazīstama ikvienam no mums visdažādākajos vecumos. To pazīst bērns, kurš sācis apmeklēt bērnudārzu. To pazīst bērns mājās, kad viņam jāsāk sacensties par vecāku uzmanību un novērtējumu. To pazīst skolēns, kurš grib apliecināt sevi vienaudžu vidū. Tad nāk pirmās iemīlēšanās, kur saņemts “kurvītis”. Laulībā laulātie var viens otru ļoti, ļoti sāpināt, ja dzīves laikā nav mācījušies pareizi komunicēt. To pazīst cilvēks, kurš ir lielā vecumā un jūtas nevienam vairs nevajadzīgs. To pazīst ikviens kristietis, kurš ir centies liecināt saviem radiem un kolēģiem.
Visu, ko Dievs mīl, velns ienīst. Velns vēlas sabojāt ikviena dvēseli, lai tā ir salauzta, lai cilvēks nepieņem sevi, ienīst citus, jūtas nedrošs, nebrīvs un nespēj izdarīt to, kas viņam ir jāpaveic.
Atraidījums ir ļoti konkrēts un tiešs sitiens pa pašvērtību. Iekšēji to sadzirdam kā – “Tu neesi svarīgs! Tu esi slikts! Tu neesi vajadzīgs, tu neko nevari. Tu mums neinteresē!”
Ko atnes atraidījums? Kādas sekas tas atstāj? Kas notiek cilvēkā, kurš saņēmis atraidījumu?
Neskaitāmi pētījumi rāda, ka emocionālās sāpes var būt daudz spēcīgākas par fiziskajām sāpēm, un tās spēj ietekmēt arī mūsu fizisko ķermeni. Ja tev lūgtu atcerēties kādu notikumu, kur cieti fiziskas sāpes, tu šodien vairs nespētu atjaunot to fizisko sāpju sajūtu, bet, ja kāds tev atgādinātu kādu spilgtu atraidījumu no bērnības, tu, ja vēl neesi saņēmis pilnīgu dziedināšanu, pavisam viegli spētu atsaukt atmiņā tā brīža sajūtas. Tādēļ mamma, kuras sirds nav dziedināta, ieraugot, kā viņas bērns tiek citu atgrūsts, izjūt karstuma vilni un trauksmi arī sevī.
Ja cilvēks nav iemācījies tikt galā ar atraidījumu, tas viņā var izraisīt dusmas, naidu un vēlmi atriebties. Dusmas visbiežāk izpaužas divos virzienos:
- Agresijā pret sevi
Kad cilvēks vērš dusmas pret sevi, tās netiek izpaustas uz āru. Cilvēks ieraujas sevī, vaino pats sevi un ienīst savas nepilnības. Cilvēks nostāda sevi pozīcijā, kurā jūtas vientuļš, aizvainots, nožēlojams un nevienam nevajadzīgs. Cilvēks cieš no trauksmes, vientulības un depresijas. Galējā forma tam ir suicīds, kad cilvēks neredz iespēju atbrīvoties no bezcerības stāvokļa. - Agresijā pret citiem
Ir pētījumi, kas uzrāda, ka noraidījums ir lielāks riska faktors pusaudžu vardarbībai nekā narkotikas, nabadzība vai dalība bandās. Pat viegli atraidījumi var likt cilvēkiem kļūt agresīviem pret nevainīgiem līdzcilvēkiem. Atraidījumi bieži kļūst par iemeslu apšaudēm ASV skolās, vardarbībai pret sievietēm u.tml. Nepārtraukti dzirdam, kā citu nepieņemti “autsaideri” kļūst par nežēlīgiem agresoriem.
Ir ļoti grūti būt atstumtam, atraidītam un nesaprastam. Mūsos ikvienā ir dabiska vajadzība būt pieņemtam un saprastam. Dievs mūs tādus ir radījis, un, ja cilvēkā nav stipra pamata pieņemšanai, tad velns ar šīm bailēm no atraidījuma var kontrolēt un manipulēt ar cilvēku.
Mūsdienās cilvēki ir palikuši ļoti sensitīvi – emocionāli labili, pārjūtīgi, viegli ievainojami. Kāpēc? Jo cilvēks visa centrā ielicis sevi.
Atrašanās visa centrā atraisa bailes par to, kā izskatīsimies, ko teiks un padomās citi. “Vai man izdosies?, Vai man sanāks? Vai es patikšu? Ko par mani teiks?” Rodas vēlme pielāgoties, izlikties, izpatikt citiem un darīt tā, kā dara visi. Bailēs no citu viedokļiem atsakāmies darīt to, ko patiesi vēlamies.
Tas ir iemesls, kādēļ neceļas lieli valstsvīri, politiķi, zinātnieki – visi vēlas izpatikt visiem. Grib būt pieņemti. Nav gatavi cīnīties un maksāt cenu par savu sapni. Centrā nav sapnis, kura dēļ vērts pieciest grūtības, nesapratni, nepieņemšanu un izsmieklu.
Ja Noa būtu sevi turējis augstāk par to, ko Dievs lika izdarīt – cilvēce būtu beigusi pastāvēt.
Ja Lats nebūtu izvedis savu ģimeni no Sodomas un Gomoras (domājot, ko kaimiņi teiks), tad uguns un sērs, kas lija no debesīm, būtu iznīcinājis arī viņus.
Jēzus par mūsdienām saka, ka dzīvojam tādā pašā laikā kā Noa un Lata dienās. Cilvēki ēd, dzer, pērk, pārdod, dēsta un būvē, domā tikai par sevi, līdz pēkšņi tas viss beigsies.
Mūsu senči samaksāja dārgu savas dzīvības un labklājības cenu par iespējām un brīvībām, kuras šodien baudām un no kurām ar tik vieglu roku atsakāmies, lai tikai būtu pasaules pieņemti. Mākslā, politikā, mūzikā, ekonomikā, medicīnā, izglītībā, cilvēktiesībās, tiesībās uz dzīvību, cieņu, veselību, brīvību. Par tiesībām katrā no šīm sfērām kāds maksāja ar savu dzīvību. Jans Huss, Mārtiņš Luters, Mārtiņš Luters Kings, visi varoņi Vēstules ebrejiem 11. nodaļā, neskaitāmi asinsliecinieki maksāja cenu – lai kopā ar evaņģēliju atnāktu izglītība, medicīna, tiesības, uzplaukums un visbeidzot BRĪVĪBA!
Ko šodien darītu Mozus, Daniēls, Jāzeps, Pāvils, Pēteris, Ābrahams Linkolns, Mikelandželo, Mocarts, Bahs, Edisons, Ņūtons? Visi ievērojamie ārsti, zinātnieki, politiķi… Viņi tāpat izjuta bailes, nogurumu, vēlmi, lai viņus saprot un pieņem, bet vairāk par to – viņos dega ILGAS un VĒLME. Mērķis viņiem bija svarīgāks par pašu labsajūtu. Kas būtu noticis, ja viņi būtu rēķinājušies ar apkārtējo viedokli? Viņus ienīda, vajāja un izsmēja, bet viņi nepadevās. Dažu veikums tika novērtēts tikai pēc nāves. Viņi dzīvoja badā, nepieņemti un nenovērtēti, bet viņu sirdīs dega redzējums un sapnis.
Vai šodien Latvijā ir cilvēki, kuri ir gatavi maksāt par saviem sapņiem un cīnīties par savām vērtībām; kuri ir gatavi izlauzties un iet pret straumi?
Lai atnāktu izmaiņas, ir jāceļas paaudzei, kurai materiālisms un izpatikšana cilvēkiem kļūst nesvarīgi. Pareizāk sakot, tādi, kuriem kaut kas cits ir svarīgāks par pašu labklājību un sajūtām.
Kā uzvarēt atraidījuma sāpes?
Atraidījumu var uzvarēt tikai pilnīga pieņemšana. Pilnīga, perfekta, beznosacījuma pieņemšana. Protams, šo pieņemšanu meklējam cilvēkos, un reizēm mums var likties, ka esam satikuši kādu, kurš beidzot spēs mūs pieņemt tādus, kādi esam. Bet atliek notikt kādai negaidītai situācijai, un tās pašas vecās sāpes, kurām var nebūt nekas kopīgs ar šo cilvēku, ir atkal atpakaļ.
Kurš var dziedināt? Kurš ir tas pilnīgais un perfektais, kurš spēj sadziedēt mūsu dvēseles? Pazīsti Dievu vai nē, Dievs tevi radīja, lai tu būtu pieņemts, un kamēr neesi iepazinis Viņa mīlestību pret sevi – tu vienmēr jutīsies nedaudz atraidīts. Mēs tikām radīti sadraudzībai ar Viņu, Viņa perfektajai mīlestībai.
Viņš nepieņems mūsu grēkus, bet mūs nekad nepametīs. Jēzus tevi ir pieņēmis un nekad neatstās. Pieņem arī tu sevi! Neienīsti sevi. Nesalīdzini sevi ar citiem. Esi dziedināts. Brīvs! Ir viens, Kurš tevi saprot, pieņem un mīl! Pieņem to, ko Jēzus izdarīja tevis dēļ. Jēzus izcieta tavu atraidījumu!
Ja Dievs tevi mīl, bet velns ienīst, nepievienojies velna komandai, ienīstot un atgrūžot sevi.
Vecāki, nepievienosimies velna komandai, sodot savus bērnus ar atgrūšanu un nepieņemšanu. Viņiem ir jāzina, ka jūsu durvis viņiem vienmēr ir atvērtas, lai kas arī notiktu.
Laulātie, nekalposim velnam, atgrūžot un nicinot savu dzīvesdraugu. Ja velns lieto šādas metodes, nelietosim viņa instrumentus. Dieva instruments ir pieņemšana.
Piedzīvot Jēzu nenozīmē apmesties Jēzum ap kaklu un raudāt: “Visa pasaule mani nesaprot, Tu vienīgais mani mīli!” Piedzīvot Jēzu nozīmē – saņemt dziedināšanu, atjaunošanu un brīvību, un vairs nebūt tam, kurš gaida, lai visi tevi pieņemtu, bet pašam kļūt par to, kurš saprot, piedod un pieņem citus.
Jēzus izcieta mūsu atraidījumu! Mēs to vēl aizvien piedzīvosim, bet mums tas vairs nav jāizcieš. Jēzus izgāja šo ceļu…
Jo, kā zibens zibeņodams spīd no vienas debess puses līdz otrai, tāds būs Cilvēka Dēls Savā dienā. Bet papriekš Viņam daudz jācieš un jātop šās cilts atmestam. Lūkas 17:24-25
Taisni otrādi, viņš bija NICINĀTS, labāki ļaudis no viņa vairījās, vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās, tāds, kura priekšā aizklāja vaigu, tā NICINĀTS, ka mēs viņu ne par ko neturējām.. Jes 53:3
Ir Kāds, kurš var izārstēt TAVUS noraidījuma izraisītos ievainojumus, tavas emocionālās sāpes un bailes un visas sarežģījumu blakusparādības.
Jo tik ļoti Dievs pasauli (TEVI) mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu.. Jāņa 3:16
Katrs, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis, un, kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu. Jāņa 6:37
Psihologi saka, ka, lai bērnam izaugot būtu veselīga pašapziņa, ir svarīgi, lai viņš augtu vidē, kur viņam izrāda cieņu. Bet vai ir kāds, kurš ciena mūs vairāk nekā Dievs? Pētījumi rāda, ka ir jāizrāda pieņemšana un novērtējums, lai cilvēks attīstītos un izaugtu par veselīgu personību. Bet vai ir kāds, kurš mūs pieņem un novērtē vairāk nekā Dievs? Tad paliek tikai jautājums, kas mums ir svarīgāks – cilvēku vai Dieva atzinums?
6 padomi, lai uzvarētu atraidījuma sajūtu
- Pieņem un baudi Dieva mīlestību. Peldies tajā! Ja apkārtējo cilvēku viedoklis un novērtējums tev būs svarīgāks par tavu Glābēju un tavu Mūžību – tu nekad neko nesasniegsi, tevi kontrolēs cilvēki un apstākļi.
- Atzīsti, ka tavas dzīves jēga un uzdevums nav visiem izpatikt un būt visu pieņemtam.
- Atzīsti, ka neesi pasaules naba. Nomirsti pats sev un atslābsti. Katram pietiek pašam savu problēmu un nav tik daudz laika, lai visu laiku domātu par tevi.
- Apzināti trenē savas dvēseles atraidījuma muskulīti. Tā ir tava izvēle, kā tu reaģē uz atraidījumu. Tev vienmēr ir izvēle – nebūt upurim. Iemācies pieņemt atraidījumu kā normālu dzīves sastāvdaļu.
- Trenē savus mīlestības muskulīšus! Lai mīlestība pret citiem kļūst par tavu dzīvesveidu.
- Uzņemies grūtības kopā ar Jēzu. Sludini un runā par Jēzu. Esi gatavs, ka tevi atraidīs un nicinās, jo tā viņi rīkojās arī ar Jēzu.
Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums. Romiešiem 8:18
Šis raksts ir atreferējums no dievkalpojuma “Kā uzvarēt atraidījumu?”, kurā sludināja mācītāja Līga Gleške. Dievkalpojumu vari klausīties arī Spotify un iTunes.
