Sīrijas pilsoņu karš ir lielākā mūsdienu humānā krīze. Vairāk nekā puse no Sīrijas pirmskara populācijas – vairāk nekā 11 miljoni iedzīvotāju – ir bijuši spiesti pamest savas mājas vai viņiem ir nepieciešama humānā palīdzība. Viņi cīnās par izdzīvošanu savā zemē, bet daudzi izvēlas doties uz tuvējām kaimiņvalstīm. Riskējot ar savām dzīvībām, daudzi no viņiem cenšas nokļūt Eiropā, cerot uz labākas un drošākas dzīves iespējām.
- 12 miljoni sīriešu ir pametuši savas mājas. Puse no tiem ir bērni;
- Vismaz 7.6 miljoni ir mainījuši savu apmešanās vietu Sīrijā;
- Vairāk kā 4 miljoni ir devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm;
- Eiropā vēl aizvien turpinās bēgļu pieplūdums – 51% imigrantu nāk no Sīrijas;
- Sīrijas konfliktu skartie bērni ir pakļauti dažādu slimību riskiem, nepilnvērtīgam uzturam un vardarbībai. Miljoniem bērnu ir spiesti pamest skolas.
Kā tas sākās?
2011. gada martā Sīrijā sākās pret prezidenta Bašāra al Asada vadīto valdību vērstas protesta akcijas, kuras zinām kā “Arābu pavasari”. Asada vadītie spēki uz to atbildēja – vardarbīgā veidā protestus apspiežot. Tas veicināja bruņotu sacelšanos ar ilgstošām militārām kaujām.
2011. gada jūlijā bijušie Sīrijas armijas virsnieki izveidoja Brīvo Sīrijas armiju, kas nostājās bruņotās opozīcijas pusē. Jāpiebilst, ka Sīrijas opozīcijas spēki ir savstarpēji ļoti sadrumstaloti un paši nepārtraukti atrodas savstarpējos konfliktos. Šajos juku laikos no nemierniekiem atdalījās džihādistu kaujinieku grupējums Islāma valsts (ISIS), kas mērķtiecīgi ir pārņēmusi kontroli jau pār trešo daļu Sīrijas teritorijas.
Šobrīd konflikts ir pāraudzis starptautiskā mērogā, jo tajā ir iesaistīti Krievijas, ASV un citu valstu militārie spēki. Krievija atbalsta Sīrijas esošās valdības cīņu pret opozīcijas spēkiem, kā arī cīņu pret ISIS. Savukārt ASV piedalās cīņā, lai neitralizētu ISIS, bet iekšējās cīņās tā nepiedalās. Jāatzīst, ka medijos publicētā informācija par lielvaru mērķiem ir tikai varbūtība, jo patiesos mērķus vislabāk zina tikai šo lielvaru vadītāji.
Kara sagrautā tauta
Piecu gadu laikā, kopš Sīrijā sākās konflikti, tā ir pilnībā izpostīta. Vairāk nekā 240 000 cilvēki ir nogalināti, to skaitā vismaz 12 000 bērni. Vairāk nekā miljons cilvēku ir ievainoti vai guvuši neatgriezeniskas traumas. Pastāvīgās spridzināšanas ir izpostījušas apdzīvotās pilsētas. Valstī nežēlīgi tiek pārkāptas cilvēktiesības. Lielu problēmu sagādā šo cilvēku nodrošināšnana ar pārtiku un medicīnisko aprūpi.
Cik daudz cilvēku ir devušies bēgļu gaitās?
Vairāk nekā pusei no 22 miljoniem Sīrijas iedzīvotāju ir nācies pamest savas mājas. Vismaz 7.6 miljoni ir mainījuši savas apmešanās vietas, bet vairāk nekā 4 miljoni ir devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm. Pēc Apvienoto Nāciju organizācijas sniegtajiem datiem vismaz puse no pārvietotajiem ir bērni. Tas ir lielākais bēgļu skaits kopš II pasaules kara.
Kopš kara sākuma bēgļu skaits ir pieaudzis eksponenciāli. Ja 2012. gadā bēgļu gaitās bija devušies 100 000 cilvēku, bet 2013. gada aprīlī 800 000, tad 2014. gadā tie jau bija vairāk nekā 2.5 miljoni. Apvienoto Nāciju organizācija prognozē, ka kopējais bēgļu skaits 2016. gada beigās būs jau 4.7 miljoni.
Uz kurieni dodas bēgļi?
Galvenās patvēruma vietas ir ģeogrāfiski un kulturāli tuvākās kaimiņvalstis. Turcija ir uzņēmusi aptuveni 2 miljonus Sīriešu bēgļu. Irāka, lai gan pati ir kara nomākta, uzņēmusi 250 000.
Vairāk nekā miljons bēgļu atrodas Lībānā. Bēgļi dzīvo pamestās ēkās, nojumēs, brīvās istabās, garāžās un telšu apmetnēs.
Aptuveni 630 000 bēgļi ir apmetušies Jordānā, pamatā viesģimenēs, īrētos īpašumos vai bēgļu nometnēs Sīrijas robežas tuvumā.
Vairāki simti tūkstoši cenšas nokļūt Eiropā. Lai gan sīriešu bēgļu īpatsvars Eiropā ir vairumā, uz Eiropu dodas proporcionāli neliels bēgļu skaits no Sīrijas.
Ar kādiem riskiem saskaras bēgļu bērni?
Bērni ir īpaši pakļauti slimībām, kas saistītas ar nepietiekamu uzturu un sliktiem sanitārajiem apstākļiem. Daudzi cieš no dizantērijas un dehidratācijas.
Bērni ir neaizsargāti pret dažāda veida vardarbību un uzturēšanos neierastos apstākļos. Bieži vien vecāki, īpaši vientuļās mātes, sūta savas pusaudžu vecumā esošās meitas piespiedu laulībās, jo pašas nespēj par tām parūpēties. Tas viss vēl papildus tam, ka bērni ir atrauti no savām ģimenēm, mājām, skolām un draugiem. Kad vecākie bērni ir spiesti ātri pieaugt, lai meklētu darbu un iespējas palīdzēt ģimenei grūtajos apstākļos. Pamatojoties uz ASV Valsts departamenta datiem, karojošās puses Sīrijas bērniem liek piespiedu kārtā kļūt par kaujiniekiem vai arī pildīt kādus konkrētus uzdevumus, tos atbalstot.
Materiālu sagatavoja: D. Pēterkops
Izmantotie resursi:
Quick facts: What you need to know about the Syria crisis
Syrian refugee crisis. What church leaders need to know?
