Kad pēdējos mēnešus tas Kungs sūtīja Vārdu par attiecībām ar Viņu, nedomājām, ka Tas aktivizēs mūs pašus būt drosmīgākiem, lai izietu savas pilsētas ielās un pasludinātu Jēzu Kristu.
Kā to darīt šodien – 21. gadsimtā? Par to atkal un atkal bijām lūguši un lūdzām, saprotot, ka neder vairs tie evaņģēlija pasludināšanas veidi, kad varējām ar ģitāru nostāties tirgus laukumā vai dalīt traktātiņus pie kāda no lielveikaliem. Un tikai tad, kad pasākumi bija beigušies un savas “maizes un zivis” bijām izdalījuši, sapratām, ka jau kalpojam citādāk. Un paldies Dievam, mums ir ko dot, jo kopā ar Glābēju esam attīstījuši savas dāvanas un spējas. Paši esam pieraduši pie pasākumiem, ko veidojam arī ģimenēm ar bērniem, kad darbojas dažādas stafetes, rotaļu stūrīši, radošās darbnīcas, notiek skaisti koncerti. Taču, ņemot vērā vienas draudzes darbu un kā šādus svētkus, plaši reklamējot, svin dažādās pilsētās, ne tikai mūsu valstī, iesaistot pašvaldības līdzekļus un citus resursus, jāatzīst, mums nav par ko kaunēties.
Bērniem bija pieejamas ne vien …radošās darbnīcas un ….atrakcijas, bet arī zirgu pajūgs, kāpelējamā siena, virvju taka, foto orientēšanās stafete. Ik pēc stundas tika apbalvoti labākie dalībnieki. Bez tam gandrīz ikvienā stafetē katrs bērns uzreiz saņēma kādu dāvaniņu. Tad vēl bagātīgs koncerts bērniem un vecākiem, skaists pēcpusdienas atpūtas vakars un noslēgumā patiesa Dieva godināšana. Tādus pasākumus šovasar organizējām – sava nama teritorijā, Ziedoņdārzā, Vērmanes dārzā, Misā (Vecumnieku pagastā), neskaitot visus sociālos projektus un jauniešu aktīvo darbību. Pēdējais pasākums “Sakām paldies” notika šajā sestdienā – tas bija veltīts pedagogiem, mediķiem un sociālajiem darbiniekiem un viņu ģimenēm. Uz šo pasākumu reģistrējās vairāk kā 300 pieaugušo un 200 bērnu. Tas bija ļoti jauks atpūtas vakars ar plašu programmu un īpaši sagatavotām atrakcijām un dāvanām bērniem.
Kāpēc par to rakstu? Domājot par Jēzus vārdiem: “No tā visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā” (Jņ. 13:35), es pēkšņi sapratu, ka attiecībā uz šo Vārdu man prātā ir izveidojušies savi stereotipi. Bet vai gan tā nav patiesa mīlestība, kuru pierādīja cilvēki, atdodot savas brīvdienas, līdzekļus un spēku, strādājot dažādās komandās? Sarēķinot, cik cilvēku piedalījās viena pasākuma organizēšanā, sanāca vairāk kā 150! Drošības dienests, bērnu kalpošanas komanda, pirmie draugi, cilvēki, kas vadīja darbnīcas un sporta spēles, dažādi tehniskie darbinieki, TV komanda, fotogrāfs, mūziķi, dziedātāji, dejotāji, pasākuma vadītāji un organizētāji. Divos pasākumos iesaistījās arī komandas, kas organizēja vairāk kā 500 cilvēku pabarošanu. Sevišķu mīļumu pasākumam piešķīra apstāklis, ka lielu daļu pīrādziņu, plātsmaižu, marinēto gurķu, cepumu un ābolu sagatavoja paši draudzes locekļi. Vai gan cilvēki spētu ziedot tik daudz sava laika, pēdējās siltās dienas vasaras nogalē, ja viņi nemīlētu? Nē, mēs mīlam, un tā ir liecība pasaulei, ka esam Kristus mācekļi.
Šī bija laba vasara. Jēzus vārdā mēs varējām iepriecināt noskumušos, atbrīvot saistītos, atvērt acis aklajiem, rādīt ceļu pie Tēva un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.
Es esmu laimīga, ka izmantojām Dieva dāvātās iespējas. Draudzes un mācītāja vārdā vēlreiz pateicamies visiem, kas plānoja, organizēja, kalpoja, nāca uz lūgšanām, gavēja, un visiem, visiem, kuri jebkādā veidā atbalstīja šos projektus ar savu darbu un līdzekļiem. Paldies Jums visiem!
Es ticu, ka mīlestības darbi nepaliks bez augļiem. Turpināsim lūgt un būsim gatavi iet tālāk, kā Dievs mūs vedīs!
Ar cieņu, Līga Gleške
