Dievs radīja cilvēku kā sabiedrisku būtni. Lai cik introverti mēs justos, mums visiem nepieciešamas attiecības, pirmkārt, ar pašu Radītāju, tad arī ar līdzcilvēkiem. Dzīve ir labāka, ja tajā dalās. Pamatojoties uz šajā rakstā izteikto – droši varam teikt, ka esam radīti, lai “tusētu”.

Vai kristietis un tusiņi ir savienojamas lietas?

Skaidrojošā vārdnīca vārdu “tusiņš” skaidro ar vārdiem – sarīkojums, ballīte vai tikšanās. Principā dievkalpojumus, kalpošanu sapulces un mazās grupas arī var dēvēt par tusiņiem. Jautājums, ko mums katram šis vārds nozīmē.

Jēzum bija daudz draugu, un kādi no tiem Viņam bija īpaši tuvi (Jņ 21:20). Mācekļi pēc Jēzus nāves sēroja par Viņu (Mk 16:14), bet pēc Kristus augšāmcelšanās viņi sarīkoja kārtīgu „tusiņu”, kad tika piepildīti ar Svēto Garu (Ap d 2:4).

Lasot Bībeli, redzam, ka Jēzus daudz laika pavadīja neticīgo sabiedrībā. Vai mūsdienu kristietis var sekot šim piemēram?

Jā, Jēzus pat tika dēvēts par muitnieku un grēcinieku draugu (Mt 11:19). Jēzus uz apskaidrošanas kalna nelūdza, lai Tēvs mūs paņemtu no šīs pasaules, bet svētītu mūs pasaulē (Jņ 17:15-17). Pētot Jēzus attiecības ar līdzcilvēkiem, redzam, ka neskatoties uz satikšanās vietu vai kopā būšanas apstākļiem, Jēzus nekad neizgāja uz kompromisu, vienmēr un visos laikos rīkojoties Dievam patīkamā veidā. Viņš mīlēja cilvēkus, un dzīvoja ar neremdināmu vēlmi tos vest pie grēku nožēlas un ticības. Līdzcilvēkiem ar to bija jārēķinās. Kādi Viņu par to apbrīnoja, citi ienīda, bet vienaldzīgo nebija.

Ja kristietis atrodas vidē, kurā viņa tuvākie cilvēki to aicina uz ballītēm, vai viņam vajadzētu iet tiem līdzi?

Kad piedzīvojam glābšanu, mūsu iekšienē notiek radikālas pārmaiņas. Dabiski, ka iekšēji piedzīvotais agrāk vai vēlāk parādās uz āru mūsu ikdienā un atšķirīgā attieksmē pret agrāko dzīvesveidu un tā vērtībām. Nereti, kad piedzīvojam glābšanu, saskaramies ar neizpratni vai pat bailēm no tuvinieku un draugu puses, jo lietas, ar kurām agrāk samierinājāmies, pēkšņi kļūst nepieņemamas. Bieži vien, šo iemeslu dēļ, nākas mainīt ieradumus vai pat draugus. Ja draudzība ir divu vai vairāku cilvēku mijiedarbība, tad tai kaut kādā mērā ir jābūt uzskatu, vērtību un mērķu vienotībai. Svarīgi, lai šīs straujās pārmaiņas cenšamies izskaidrot saviem tuviniekiem, kaut bieži vien ir jāpaiet ilgākam laikam, līdz viņi to saprot un pieņem. Un tas nav viegli. Izvēloties, uz kurieni man iet vai neiet, ir svarīgi saprast – ko es patiešām vēlos, kam es gribu atļaut ietekmēt savu dzīvi, vai es šobrīd spēju ietekmēt savus draugus, vai viņi ietekmē mani uz lietām, ko nevēlos? Tāpēc, jā, pret šīm lietām nevar izturēties vieglprātīgi, un katram jāpieņem atbildīgi lēmumi.

Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus. 1Kor 15:33

Saņemot aicinājumu uz pasākumu, kurā notiekošais ir pretrunā ar tavu iekšējo pārliecību, mēģini atrast pareizos vārdus, lai paskaidrotu draugiem un, nebaidies, ka tādēļ vari tikt pārprasts, izsmiets vai pat viņus uz kādu laiku zaudēt. Draugu dēļ iziet uz kompromisu ar savu sirdsapziņu un spēlēties ar garīgo veselību noteikti nav tā vērts.

Vai ir pareizi apmeklēt klubus ar domu, ka tur kādam pastāstīšu par Dievu?

Kad Pāvils rakstīja, lai sludinām laikā un nelaikā, vietā un nevietā, viņš runāja par situācijām, kad tu vienkārši jau atrodies tādos apstākļos, kas varētu būt – ne īstais laiks un vieta. Lai arī tad esi gatavs būt par gaismu. Bet apmeklēt šādus pasākumus, lai tur sludinātu evaņģēliju, nav pareizi, jo cilvēki, kuri tur izklaidējas, nebūs gatavi tevi uzklausīt. Un noteikti ir labākas vietas un laiki, lai tu varētu dalīties savā piedzīvojumā ar draugiem.

Lūk, četri jautājumi, kurus vari sev uzdot, pieņemot lēmumu par kāda pasākuma vai vietas apmeklēšanu:

Ko darīt, ja nav iespējams izvairīties no tāda veida tusiņiem, svinībām?

Tā kā esi daļa no ģimenes un darba kolektīva, nebūtu pareizi, ja pēc glābšanas tu izvairītos no svētku pasākumiem, dzimšanas dienas svinībām utt. tikai tāpēc, ka tev kaut kas nav pieņemams. Arī šajā jautājumā Jēzus ir mūsu labākais piemērs. Ja Viņam bija kur jābūt, Viņš tur bija un spīdēja. Viņš ēda kopā ar visiem, smējās un nevienu nenosodīja. Viņš mīlēja cilvēkus, un cilvēki to juta. Arī mums ir jāiemācās mīlēt pa īstam – bez apvainošanās un aizvainojumiem, esot prieka un lēnprātības pilniem.

Tajā pašā laikā, mums jāapzinās savas „sarkanās līnijas”, kuras tu nepārkāpsi un neļausi citiem tās pārkāpt attiecībā pret tevi. Un, ja gadās situācija, kad tas nav iespējams, tad ir labs piemērs no Jāzepa dzīves, kad viņš vēl bija Potifāra namā. Viņam veicot savus pienākumus, Potifāra sieva viņam sāka uzmākties. Ko darīja Jāzeps? Rakstīts: „Viņš atstāja savas drēbes tās rokās, bēga un izskrēja ārā.” 1Moz 39:12

Var likties nevīrišķīgi? Taču tajā ir spēks un tā ir dievbijība. Arī Pāvils saka, ka ir reizes, kad nevar spēlēties ar grēku, kas var pazudināt. Tādās reizēs ir jābēg, un tā ir nevis bailīga, bet drosmīga cilvēka rīcība.

Vai kristieša dzīve bez tusiņiem un ballītēm nav garlaicīga?

Kā jau noskaidrojām, liela mūsu dzīves daļa patiesībā paiet „tusiņos”. Tikai jautājums, ko katrs ar to saprotam. Patiesībā šim jautājumam būtu jāskan tā – vai dzīve bez lietām, kas apdullina, iztukšo, dara atkarīgu, sagandē dvēseli un atstāj nepatīkamu pēcgaršu, nav garlaicīga? Un atbilde ir noteikti – nē!

Tieši otrādi, cilvēkus, kuri šādi dzīvo, varētu salīdzināt ar gardēžiem, kuri pēc neveselīgu produktu lietošanas diētas, sāk pa īstam izjust patieso ēdiena garšu. Nav vairs vajadzīgi ārēji stimulatori, lai justos labi un varētu priecāties, jo šie labumi atrodas iekšienē.

Dzīve ar Dievu ir krāsaina, aizraujoša, izaicinājumiem un piedzīvojumiem bagāta, ja vien tai atsaucamies. Cilvēki, kuri iepazīst Jēzu, ir pārsteigti, ka tik jautri, jēgpilni un bagātīgi var pavadīt laiku un svinēt prieka pilnus svētkus, paliekot ar skaidru galvu, tīru dvēseli un cieņpilnām attiecībām savā starpā.

Kā jūs ieteiktu kristiešiem atpūsties un pavadīt laiku jautrā veidā?

Iespēju ir ļoti daudz un dažādas. Daļa interešu un hobiju saglabājas tie paši, kas bija pirms glābšanas. Taču daudzi tikai tad sāk mācīties – kā pavadīt kopā jautru un jēgpilnu laiku ar draugiem, tuviniekiem un dzīvesdraugu. Ir cilvēki, kuri ļoti ātri iedraudzējas ar citiem, labi iejūtas jaunā vidē, ir atvērti un ieinteresēti, bet ir tādi, kuri to neprot vai nevēlas, un tiem ir jāpieliek apzinātas pūles, lai veidotu draudzīgas attiecības ar citiem. Katram ir vajadzīgi draugi, kuri ceļ, iedrošina, stiprina un stāv par mums, kad piedzīvojam grūtības. Katram pašam ir jāiemācās kļūt par tādu draugu, ar kuru ir patīkami ne tikai labā laikā, bet vēl vairāk tad, kad vajadzīga palīdzība, padoms un drosme pateikt patiesību.

Kā pavadīt kopā laiku? Protams, varat sportot, muzicēt, nodarboties ar mākslu vai darīt ko citu, kas jums šķiet interesanti un aizrauj. Pārgājieni, ceļošana. Vienkārši jauki tusiņi – kopā gatavojot, spēlējot galda spēles, vai vienkārši pasēžot pie tējas parunājoties par dzīvi, savām iecerēm un plāniem. Bet galvenais, nav iespējams vārdiem nodot to kopīgo pārdzīvojumu, ko piedzīvo un izdzīvo tie draugi, kuri dodas kopīgā ceļojumā pielūdzot un slavējot vareno Dievu, kā arī kalpojot Viņam un cilvēkiem. Tā ir pavisam jauna, aizraujoša tusiņu pasaule!

Iesakām: Uzzini vairāk par mazajām grupām