Omlete ir tikai tik laba, cik labas ir olas
Omlete ir tikai tik laba, cik labas ir olas, no kurām tā tiek gatavota. Ja kāda no olām būs sapuvusi, tā sabojās visu omleti. Tad tam, cik laba ir otra ola, vairs nav nekādas nozīmes.
Kad omlete ir pagatavota, tu to vairs nevari atkal pārvērst olā. Taču labāk neattīstīsim šo analoģiju pārāk tālu, jo Dievs spēj “sapuvušu” olu no jauna darīt labu un restaurēt omleti (laulību). Viņš vienīgais to spēj!
Vai nav labāk sākt omletes gatavošanu ar divām labām olām? Sal. pamācības 25:28 atrodam patiesību un dzīvību.
Vīrs, kas savu garu nevar savaldīt, ir kā atklāta pilsēta, kuras mūri ir sagrauti
Mēģināšu šo principu izteikt mūsdienīgākā valodā: “Tas, kurš pilnībā nekontrolē pats sevi, ir līdzīgs atvērtai pilsētai, kuru jebkurš var iekarot un tajā valdīt.” Varētu sacīt arī tā: “Jebkurš cilvēks, kas nezina, kas viņš ir, kļūst par vieglu laupījumu kādam, kas var to pārveidot pēc savas labpatikas.”
Jēzus, runāja par četru veidu “augsnēm” (Marka ev. 4.nod.), es gribu pievērst jūsu uzmanību tikai vienai no tām – akmeņainajai zemei. 21.pantā Viņš saka, ka iemesls, kāpēc cilvēki ar šāda veida sirdi nevar pastāvēt ir viņiem nav saknes sevī.
Katra auga sakņu uzdevums ir apgādāt to ar barības vielām. Tās ir spēka avots, kas nosaka, kāda būs auga forma un augļi, ko tas nesīs. Cilvēki, kuros nav pietiekami Vārda, kas nav kļuvuši “neatkārtojami, pilnvērtīgi un unikāli”, jo nav izveidojuši pamatus Viņā, ir kā koki, kuriem nav saknes sevī.
Draudzes šodien ir pilnas ar cilvēkiem, kas iet bojā, apkārt kūsājot dzīvībai. Tie ir cilvēki, kuriem nav saknes sevī. Citu viedokļi viņiem ir svarīgāki par to, ko viņi paši par sevi domā. Ir otra galējība – cilvēki, tik pilni lepnības un nozīmīguma pašu acīs, ka apkārtējo domas tiem vispār nesvarīgas, arī viņiem ir tik pat sabrukuši mūri, kaut fasāde šķiet skaista.
Jēzum nevajadzēja neviena cita viedokli, lai gūtu apstiprinājumu, kas Viņš ir. Viņš zināja, kas Viņš ir. Kamēr tu neesi kļuvis par neatkārtojamu personību, tu vienmēr būsi atkarīgs no citu viedokļiem, lai rastu savu pašvērtību.
Pareizais vidusceļš ir būt tik neatkārtojamam savā unikalitātē, ka tu spēj cienīt citu cilvēku viedokļus, taču tevi neizšauba, ja citi uzskata, ka tev jārīkojas savādāk, vai mēģina tevi izmainīt, lai tu atbilstu viņu priekšstatiem.
Laulība nav 50/50
Mēs esam mācījušies ka laulība ir piecdesmit uz piecdesmit, kas ir doktrīna no elles dziļumiem. Ja laulība ir 50/50, tad katrs cilvēks ir tikai puscilvēks. Laulība ir ka omlete, kas ir pagatavota no divām labām, veselām olām, nevis divām pusolām.
Ja jums ir 50/50 laulība, tad jūs abi esat tikai pusītes no neatkārtojamas personas. Tad tā ir problēma! Tādi cilvēki pavada visu dzīvi, cenšoties viens otram atņemt to, kas ir vajadzīgs, lai viņi abi būtu neatkārtojami – unikalitāti, personību un to, kas otru cilvēku padara tik īpašu.
Citiem vārdiem, tāda veida laulībā viens vai abi laulību partneri jūtas tukši. Ādams bija pilnīgi neatkārtojama personība. Ieva bija pilnīgi neatkārtojama personība. Kad Dievs sacīja, ka Ieva ir “atbilstošs” jeb piemērots partneris Ādamam, Viņš ar to domāja, ka viņa var piemēroties viņam. Viņa bija līdzvērtīgs partneris Ādamam.
Vairumā mūsdienu laulību abi partneri mēģina viens otru pārvērst savā līdzībā vai atbilstoši savam priekšstatam par to, kādam vajadzētu būt vīram vai sievai.
Es par 100% esmu es. Mana sieva par 100% ir viņa pati. Man nav viņa vajadzīga tāpēc, lai viņa mani padarītu par neatkārtojamu personību, un viņai neesmu vajadzīgs es, lai viņu padarītu par neatkārtojamu personību. Es meklēju sievu, kurai es nebūtu vajadzīgs tādēļ, lai viņu padarītu par neatkārtojamu personību, jo man ir pārāk daudz jāpaveic tā Kunga lietās, lai es varētu veltīt laiku, mēģinot sniegt piepildījumu tukšai vai pustukšai sievai.
Lai Dievs palīdz tev garā ieraudzīt, ka viss, kas tev ir vajadzīgs, lai tu nejustos vientuļš, ir vienkārši vēl kāda cilvēciska būtne, nevis obligāti vīrs vai sieva.
(Fragments no Mailza Manro grāmatas “Precējies, neprecējies, pašķīries, dzīve pēc šķiršanās.”)
