Kad Jēzus pacēlās debesīs, atgriežoties pie Tēva, Viņš saviem mācekļiem piekodināja neuzsākt darbu pie lielās misijas izpildes līdz brīdim, kad atnāks Tēva apsolījums – Svētais Gars. Kad Svētais Gars nāca, Viņš izmainīja mācekļus līdz nepazīšanai.
No bailīgiem un nepārliecinātiem cilvēkiem, viņi kļuva par tādiem lieciniekiem, kuri bija spējīgi apliecināt Evaņģēlija patiesumu, maksājot ar savām dzīvībām.
Tieši to viņi izdarīja. Tas nozīmē, ka patiesam Kristus sekotājam nav īpaši jācenšas būt par liecinieku, jo Svētais Gars viņu par tādu padara. Līdzīgi kā sāls graudiņš pats par sevi ir sāļš un aizdegta svece staro gaismu, patiesi kristieši visdažādākajos veidos apliecina dievišķo patiesību bez īpašas piepūles.
Tomēr ir labi apzināties, kāpēc mēs kaut ko darām. Tu vari iet uz darbu, draudzi, treniņiem vai veidot ģimeni, bet ja pazaudēsi savu “kāpēc”, tā kļūs par tukšu rutīnu. Šajā rakstu sērijā esam apskatījuši vairākus veidus, kā būt par liecinieku, šoreiz atbildēsim uz būtisko jautājumu – KĀPĒC?
1. Lielā pavēle
Glābšanas brīdī mēs neiegūstam tikai Draugu, Kurš nepieviļ, bet arī Kungu, Kuram esam labprātīgi pakļāvušies. Pāvils atgādināja, ka tam, kam sevi nododam par paklausīgiem kalpiem, mums arī kā kalpiem jāklausa. Kalps sava Kunga pavēles nedrīkst apšaubīt, un arī mums jāuztver nopietni viss Dieva Vārds, “lielo pavēli” ieskaitot. Tāpēc gribam to vai nē, jūtamies tā vai nē, mēs esam un mums jābūt Kristus lieciniekiem šajā pasaulē
Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.Mt 28:19
2. Līdzjūtība pret līdzcilvēkiem
Neatkarīgi no tā, cik veiksmīgi un sabiedriski ir cilvēki mums apkārt, tiem, kuriem nav Jēzus, nav miers ar Dievu un viņu dzīves galamērķis ir mūžīga pazušana. Kad saprotam, ka Evaņģēlijs nesola vien labāku dzīvi, bet atrisina cilvēces un katra cilvēka lielāko problēmu, līdzjūtība liks mums kaut ko darīt lietas labā. Te runa ir par dzīvību un nāvi, un viss pārējais paliek otršķirīgs.
Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. Mt 9:36
3. Savienošanās ar Dieva sirdi
Apustulis Pēteris mums atklāja, ka Dievs negrib, ka kādi pazustu, bet vēlas, ka visi nāktu pie atgriešanās. Kad mēs atzīstam to, kā Dievs mūs ir mīlējis, un redzam, cik ļoti Viņš mīl citus, mūsu sirdis savienojas ar Viņa sirds vēlēšanos – glābt cilvēku dvēseles un palīdzēt viņām sastapties ar pašu Mīlestību. Tāpēc mēs mīlam, piedodam, panesam, palīdzam un ticam, jo tā ir Viņa sirds, kas līdzās mūsējai pukst.
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Jņ 3:16
Ja tu esi Kristus sekotājs, tu es liecinieks. Ļauj savai gaismai spīdēt. Kāpēc? Kungs tā ir pavēlējis, mēs iežēlojamies par cilvēkiem, kuri iet pazušanā, un mūsu sirds savienojas ar Dieva sirdi, glābt pazudušos.
