Jau no bērnības slimoju ar OCD (obsesīvi kompulsīvie traucējumi) – vēlmi pilnīgi visu savā dzīvē kontrolēt, sākot ar ideālu kārtību istabā, līdz teicamām sekmēm skolā. Galvenais, lai viss ir perfekti, tik perfekti, cik patiesībā nemaz nav iespējams. 12 gadu vecumā es piedzīvoju nopietnu emocionālu traumu, kuras dēļ saslimu ar veģetatīvo distoniju (VD) – nervu slimību, kuras simptomi ķermenī izpaužas kā – slikta dūša, ģīboņi, migrēnas, augsta temperatūra, panikas lēkmes, trīcēšana, kaulu laušana, nespēks utt.
Es dzīvoju kā uz naža asmens – nedod Dievs, ja pakustēšos vai paskatīšos ne tā kā gribētos, ja mācībās nesaņemšu augstāko atzīmi, ja nespēšu izkontrolēt visu, kas notiek manā dzīvē. Mani ietekmēja pat tas, ja fiziski biju pārāk aktīva vai arī nebiju pietiekami aktīva, ja apkārtne bija pārāk spoža vai skaļa, notika kāda cita stresa situācija, vai kāds pateica ko tādu, kas man nepatika. Dienu no dienas es dzīvoju ar iekšēju trauksmi, lai tikai es neizsauktu šīs slimības simptomus.
2014. gada oktobrī es piedzīvoju tik smagu lēkmi (galvas sāpes, slikta dūša, trīcēšana, nespēja nostāvēt kājās utt.), ka mani aizveda uz slimnīcu, kur mani trīs stundas izmeklēja vairāki ārsti. Viņi ilgi neko nevarēja saprast, līdz konstatēja nervu slimību – veģetatīvo distoniju. Protams, tāpēc vien mana pašsajūta neuzlabojās.
Sāku apmeklēt psihologu, dzēru nervu zāles, bet man tikai palika daudz sliktāk – galvas sāpes neļāva koncentrēties, katru otro dienu piedzīvoju panikas lēkmes, pēkšņu elpas trūkumu, temperatūra pilnīgi ne no kā varēja uzlēkt līdz 39 grādiem. Tā es dzīvoju…
Tad, 2016. gada 31. augustā es pirmo reizi piedzīvoju, ko nozīmē – personīgas attiecības ar Dievu. Ko nozīmē – piedzīvot Viņa mīlestību un sajust Viņa mieru un vadību. Tad arī sākās mans ceļš uz atveseļošanos.
Sāku regulāri apmeklēt draudzi, izvēlējos savu Mazo grupu, un pēc pāris dienām kādā lūgšanas grupā Rojā, es izstāstīju visu par savu dzīvi, slimībām un problēmām, kas mani bija mocījušas no bērnības. Par mani lūdza Dievu un tajā vakarā es tiku PILNĪGI dziedināta.
Nu jau pagājis gads un pāris mēneši kopš brīža, kad esmu pilnīgi brīva no slimībām un problēmām, kas bija pārņēmušas manu dzīvi tik tālu, ka man likās, ka no Alises nav vairs pāri palicis tik pat kā nekas. Dievs ir varens! Šodien es dzīvoju ar pilnu krūti, esmu laimīga un gribu visiem teikt: „Dievs mani ir atbrīvojis uz mūžu.” Viņš ir Lielais Ārsts, kurš piedod grēkus un glābj ikvienu, kurš Viņu piesauc.
Alise Gabriēla Skubiņa / Biznesa augstskolas “Turība” studente
