Vasaras Olimpiskās spēles Riodežaneiro ir noslēgušās. Uz divām nedēļām visa pasaules uzmanība bija pievērsta planētas labāko atlētu sacensībai. Starp šiem sporta varoņiem spoži mirdzēja arī kristieši, kuri nekaunējās publiski apliecināt savu ticību Jēzum.
Bieži vien stāsti par šiem sportistiem palika ārpus galveno plašsaziņas līdzekļu uzmanības, jo nebija iespējams runāt par šo sportistu panākumiem, nepieminot viņu ticību, kas tik ļoti izpaudās viņu intervijās un rīcībā Olimpisko spēļu laikā.
Mēs jau rakstījām par leģendāro peldētāju Maiklu Felpsu, kurš atrodoties sporta virsotnē saskārās ar savas eksistences krīzi, bet rada izeju pateicoties ticīgam draugam, kurš viņam bija klāt un palīdzēja grūtā brīdī. Maikla stāsts atgādināja, cik svarīga loma kristietim var būt, nesot cerību citiem cilvēkiem izšķirošā brīdī.
Līdzīgi stāsti Rio spēlēs ir bijuši vairāki. Iedvesmojošu brīdi kristiešiem visā pasaulē dāvāja Klusā okeāna nelielās valstiņas Fidži regbija izlase. Pirmkārt, Fidži komanda pirmo reizi valsts pastāvēšanas vēsturē izcīnīja Olimpiskās zelta medaļas, finālspēlē pārspējot resursiem daudz bagātāko Lielbritāniju. Bet mirklis, kas pārsteidza visu pasauli – pēc vēsturiskās uzvaras, visa komanda sanāca kopā, vīri viens otru apķēra un visi angļu un fidži valodās dziedāja:
Mēs esam uzvarējuši.
Mēs esam uzvarējuši.
Ar dārgām Jēra asinīm
Un ar Tā Kunga Vārdu
Esam uzvarējuši.
Pēc tam visas komandas spēlētājiem metoties uz ceļiem, tiem ap kaklu aplika zelta medaļas.
10 000 metru skrējienā sievietēm ar jaunu pasaules rekordu triumfēja Etiopijas skrējēja Almaza Ajana, kura iepriekšējo rekordu laboja par 14 sekundēm. Pēc viņas fantastiskā skrējiena, protams, pacēlās jautājumi, vai sportiste nav lietojusi dopingu, uz ko viņa atbildēja: “Mans dopings ir smagi treniņi un Jēzus.”
ASV peldētāja Simona Manuela kļuva par pirmo melnādaino peldētāju, kura olimpisko spēļu individuālajās sacensībās ieguvusi medaļu. Turklāt viņa savu uzvaru 100 metru brīvajā stilā ieguva ar jaunu Olimpisko rekordu. Pēc uzvaras, viņa ar asarām acīs teica: “Viss, ko es varu darīt – tikai dot slavu Dievam!”
Un tad vēl tik ļoti iedvesmojošā Simona – Simona Bailsa, kura tiek uzskatīta par šī brīža pasaules labāko vingrotāju. Iespējams, pat visu laiku labāko vingrotāju. Kad Simonai bija 6 gadi, viņas māte nespēja par viņu parūpēties, jo slīga dažādās atkarībās, tāpēc par meiteni rūpes uzņēmās viņas vecvecāki. Šodien Simona liecina, ka ir piedevusi savai mammai, un spēku dzīvot un sportot saņem no attiecībām ar Dievu un savas ticības.
Sensacionālā peldētāja Keitija Ledeckija šajās Olimpiskajās spēlēs izcīnīja četras zelta un vienu sudraba medaļu. Viņa uzsver, ka viņas ticība Kristum ir daļa no tā, kas viņa ir.
Stāstu par sportistiem, kristiešiem, varētu turpināt, bet īpaši gribas izcelt Latvijā mazāk pazīstamās sinhronās daiļlēkšanas vicečempionu Deividu Budaiju, kurš sevi ļoti nopietni atzīst par Kristus liecinieku šajā pasaulē: “Ja es gribu cilvēkiem liecināt par to, ka Dievs ir labs, man Viņš ir jāprezentē visu laiku, ne tikai tad, kad es tā jūtos.” Deivida stāsts ir unikāls un savu ticības ceļu viņš pat ir aprakstījis biogrāfiskā grāmatā. Pēc sudraba medaļas izcīnīšanas Deivids par sevi un savu pārinieku teica: ”Uz mums šajās spēlēs bija milzīgs spiediens. Es to jutu… Kad esmu koncentrējies uz lēkšanu, un mani panākumi ir atkarīgi no tā, mans prāts to vienkārši netur. Bet mēs abi zinām, ka mūsu identitāte ir Kristū. Mēs vienkārši esam pateicīgi par iespēju rādīt sniegumu Olimpiskajās spēlēs. Tas mums abiem ir fantastisks mirklis.”
Ir brīnišķīgi redzēt, ka starp pasaules labākajiem sportistiem ir cilvēki, kuri izmanto šo platformu, lai pagodinātu Dievu un būtu par liecību visā pasaulē. Arī mēs esam aicināti ņemt piemēru no šiem atlētiem un būt par lieciniekiem savā ikdienā, arī mēs esam aicināti sacensties par Kristus godu. Kā teicis viens no visu laiku slavenākajiem Lielbritānijas sportistiem Ēriks Lidells:
Tā ir bijusi fantastiska pieredze sacensties Olimpiskajās spēlēs un atvest mājās zelta medaļu. Bet… manas acis ir fokusētas uz citu balvu. Ikviens no mums atrodas daudz nozīmīgākā skrējienā, salīdzinot ar visiem skrējieniem, kuros esmu piedalījies, un šis skrējiens beigsies vienīgi tad, kad Dievs mums pasniegs medaļas.
