Kaut kādā mērā var uzskatīt, ka visa mūsu dzīve, katrs tās mirklis ir pārbaudījums. Mēs ik brīdi pieņemam kādu lēmumu un darām izvēles – ko domāt, kā rīkoties, kuriem darbiem dot priekšroku, kā pavadīt brīvo laiku… Pārbaudījumi ir ikdienišķa un nepieciešama parādība. Mācību iestādēs ik pa laikam ir kontroldarbi, ieskaites, eksāmeni. Tāpat, apmeklējot jebkurus kursus, zinām, ­ tos pabeidzot, būs pārbaudījums. Arī visas preces pirms laišanas apgrozībā tiek testētas. Jebkura tehnika iet cauri ekspertīzei un tiek testēta uz ekspluatācijas drošību. Jo nopietnākai lietošanai tehnika paredzēta, jo smalkāks un sarežģītāks pārbaudījums tai jāiztur.

Ja jau neviens produkts netiek lietots, pirms nav izgājis kvalitātes pārbaudi, tad ir tikai normāli, ka arī Dievs mūs pārbauda, vai ne? Sevišķi, ja vēlies būt patiess Kristus kalps, apzinies, ka tu tiksi pārbaudīts. Tu piedzīvosi nopietnus pārbaudījumus un iziesi cauri kritiskām situācijām katrā savas dzīves un attiecību jomā. Līdzīgi kā zelts ugunī tiek pārbaudīts, Dievs pārbaudīs tavus motīvus, tavu sirdi, raksturu, spējas un ticību, kas pārbaudīta ir daudz vērtīgāka par iznīcīgo zeltu (1.Pēt. 1:7). Kāpēc? Par to runāsim pēc mirkļa.

Pirmkārt, svarīgi nesajaukt grūtības un pārbaudījumus, kurus pieļauj Dievs, ar uzbrukumiem un kārdinājumiem, kas nāk no vecās dabas un elles. Vienmēr atceries, ­ Dievs nevienu nekad nekārdina un Viņš NEKAD nepārbauda ar lietām, no kurām Viņš pats mūs ir atpircis!

Otrkārt, ja jau mēs visi katrā attīstības stadijā un pirms katras izaugsmes ejam cauri pārbaudījumiem, tad svarīgi, lai mūsu mērķis būtu izturēt katru pārbaudījumu un Svētā Gara spēkā iziet tiem cauri pareizi, nevis to laikā rīkoties miesīgi, salūzt, apvainoties vai padoties. Lai mums nesanāk kā Izraēla tautai, kad Dievs pieļāva grūtības, lai uzzinātu, izpētītu un pārbaudītu tās dzīves ceļus“, bet “plēšas gan pūta, bet no uguns iznāca tikai alva; kausētājs bija velti kausējis, sārņi nebija ļāvušies sevi atšķirt“ (Jer. 6:27,29).

Treškārt, mūsu uzvedība un rīcība grūtību laikā atklāj, kas ar mums notiek un kāds ir mūsu garīgais stāvoklis. Grūtību laikā ar mums notiks viens no trijiem: iekšējs kritums (par ko liecinās nepareiza rīcība un atklāta nepakļaušanās Vārdam), garīga apstāšanās vai progress (ja grūtību laikā reaģēsim daudz labāk kā agrāk).

Neatšķirot pārbaudījumus no soda vai velna uzbrukumiem un neļaujoties piedāvātajai iespējai – tikt pārceltiem nākamajā klasē, mēs piedzīvosim, ka tā vietā, lai ietu no spožuma uz spožumu, mēs iesim aizvien dziļāk problēmās – no tuksneša uz nākamo tuksnesi. Kāds kalpotājs teicis: Visas bēdas un ciešanas ir domātas tikai tāpēc, lai mums iemācītu to, ko mēs nevarētu vai negribētu iemācīties nekādā citā veidā.

Ceturtkārt, ja sapratīsim, kas notiek pārbaudījumu laikā un kāds ir to mērķis, mums būs daudz vieglāk pareizi tām iziet cauri un nolikt eksāmenu uz teicami. Izpratne par to, kas notiek, DOD spēku izturēt.

Kāds ir pārbaudījumu mērķis? 

1. mērķis. Pārliecināties par mūsu vērtību

Citiem vārdiem, grūtības un kritiskas situācijas atklāj, “kas lācītim vēderā”, t.i., kuras klases līmenim mūsu darbi atbilst un kam šobrīd esam derīgi. Nereti gadās, ka ar muti beidzam trešo augstskolu, bet ar darbiem vēl esam trešajā klasē. Dievs pārbauda ne tāpēc, ka vēl mums sliktu, bet tādēļ, ka Viņš ir ieinteresēts mūsos. Mēs Viņa acīs esam dārgi, atpirkti ar bezvainīgajām Dieva Jēra asinīm.

2. mērķis. Attīstīt spēju uzticēties Dievam

Viens no velna vārdiem diabolos grieķu valodā nozīmē “apsūdzētājs”. Apsūdzēt, nomelnot kāda reputāciju (raksturu), ir velna rīcības mērķis. Galvenais velna ienaidnieks ir Dievs. Tāpēc velna primārais mērķis ir ar viltu, izmantojot uzbrukumus un kārdinājumus, sagraut mūsu uzticēšanos Dievam – Viņa labvēlībai, žēlastībai, mīlestībai un uzticībai. Tieši ar šādu mērķi viņš pievīla Ādamu un Ievu Ēdenes dārzā.

Iznīcinot pašu svarīgāko – Ādama absolūto spēju uzticēties Dieva uzticībai un paša spējai būt uzticamam, sekoja cilvēku neticība Dieva Vārdam, no kā izrietēja arī nepaklausība rīcībā.

Ko izdarīja Dievs? Caur ticību uz Kristu, izliedams savu mīlestību mūsu sirdīs, Viņš atjaunoja mūsu spēju uzticēties un ticēt Viņam. Taču, ja ticība ir rīcība, tad uzticēšanās ir attieksme, kas ir pastāvīga izvēle sekot un jebkurā situācijā pilnībā uzticēties Tam, kuram esam uzticējušies. Taču bieži vien mums ir viegli spert pirmo soli – ticēt par kaut ko konkrētu, īslaicīgu, bet mēs neattīstām padziļinātas uzticības pilnas attiecības ar Dievu.

Kāpēc uzticība tik svarīga? Tā parāda, vai un kā mēs cienām Dievu un Viņa raksturu. Jo mūsu darbi runā daudz skaļāk par garīgiem, skaistiem vārdiem. Arī Ādams, padodoties kārdinājumam, toreiz faktiski teica: “Dievs ir netaisns, negodīgs un neuzticamas pret mums.” Tāpēc, lai mūsos tiktu atjaunota un attīstīta šī pilnīgā uzticēšanās, mums jāpiedzīvo daudz un dažādas situācijas un pārbaudījumi, kuru laikā svarīgi, lai mēs paturētu acu priekšā pārbaudījuma galamērķi – attīstīt mūsos nesatricināmu pārliecību par to, ka Dievs ir mūsu uzticības cienīgs.

3. mērķis. Norūdīt raksturu un atbrīvot potenciālu

Labs piemērs atrodams Soģu grāmatas otrajā nodaļā. Dievs neļāva Jozua izdzīt visus ienaidniekus no apsolītās zemes, lai “PĀRBAUDĪTU Israēla bērnus, vai viņi glabās Tā Kunga ceļus, pa tiem staigādami…” (Soģu 2:23). Trešās nodaļas sākumā minēts otrs iemesls “lai Israēlu pārbaudītu, proti, visus visus tos Israēlā, kas neko nezināja no kariem, kādi bija Kānaānā bijuši, un vienīgi tādēļ, lai Israēla bērnu pēcnācēji ZINĀTU un MĀCĪTOS, kā kari jāved.”

Kāds būtu mans REZUMĒ? Grūtības un pārbaudījumi ir mana un tava iespēja!

Dievs pieprasa, lai mēs nestu augļus, mainītos un ar savu svēto dzīvi būtu citiem par priekšzīmi. Tāpēc Vārds saka, ka pēdējās dienās tiksim īpaši “izraudzīti, šķīstīti, tīrīti un pārbaudīti” (Dan. 12:10). Svarīgi, lai grūtību laikā mēs saredzētu Dieva darbu un tam ļautos, nevis paliktu, kādi esam un rīkotos bezdievīgi. Tāpēc gan Pāvils, gan Jēkabs mūs aicina nebaidīties un neizvairīties no eksāmeniem (pārbaudījumiem), bet gatavoties tiem, un, kad tie pienāk, uzņemt grūtības ar lielu prieku “zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caur caurim un jums nebūtu nekāda trūkuma” (Jēk 1:2­4).

Attīstība un izaugsme jebkurā jomā vienmēr prasa jaunu sāpju barjeras pārvarēšanu. Tas tā ir gan attīstot fizisko ķermeni, gan prātu un atmiņu, gan attiecību veidošanā, gan vēl jo vairāk, lai mainītos Kristus līdzībā. Ja tas ir tā, tad būtu gudri šīs grūtības (iespējas) izmantot sev par labu. Jo no sāpēm izbēgt nav iespējams. Neizmantojot tās savā labā, mēs tik un tā piedzīvosim sāpes un grūtības. Ja nepaklausīsim un ļausimies slinkumam, tās būs ticības, veselības, spēka, drosmes, draugu un garīgas izaugsmes trūkuma sāpes, kas novedīs pie pilnīgas atšķirtības no Dieva un mūžīgām mokām ellē, nevis sāpes, kuras piedzīvojam, lai mūsos attīstītos Kristus raksturs.

Tāpēc būsim nomodā un skaidrā prātā! Droši stāvēsim pretim ikvienam velna kārdinājumam, viņa viltībām un uzbrukumiem! Un ļausimies tā Kunga brīnišķajai apmācībai, kuras rezultātā mēs attīstām savas spējas, dāvanas, Kristus raksturu mūsos un, galvenais, atkal un atkal pārliecināmies, ka tas Kungs tiešām ir uzticams!

Mīlestībā, Līga Gleške