Shelley Lubben
Pirmos astoņus manas dzīves gadus mēs ar ģimeni apmeklējām draudzi, kurā svētdienas skolas skolotāji mācīja par Jēzu. Man ļoti patika šis Jēzus, par kuru tur stāstīja. Svētdienas bija manas mīļākās dienas, jo pēc dievkalpojuma visi devāmies gardās pusdienās uz kādu kafejnīcu un pavadījām brīnišķīgu laiku runājoties, smejoties un jokojot.
Kad man palika deviņi gadi, ģimene pārcēlās uz citu štatu, kur baznīca atradās tālu, tāpēc mūsu apmeklējumi kļuva aizvien retāki, līdz pilnībā pārstājām to darīt. Ja sākumā vecākiem likās, ka neapmeklējot baznīcu viņi kaut ko ietaupa, iztiekot bez liekām neērtībām, tad šodien redzu, cik bezgala lielus zaudējumus šis lēmums atnesa mums visiem. Dievs vairs nebija mūsu ģimenes centrā, un, laikam ejot, ģimene sāka izjust tā sekas.
Attālinoties no Dieva, mēs attālinājāmies viens no otra. Vecāki aizvien vairāk sāka strīdēties par naudas problēmām un aizvien mazāk pievērsa uzmanību tam, kas notika ar mums. Man bija desmit gadi, kad draudzene ar brāli mani iepazīstināja ar pornogrāfijas žurnāliem. Es piedzīvoju sajūtas, kādas nekad nebiju izjutusi. Bildes patika manam ķermenim, jo izraisīja neparastu kņudēšanu. No vienas puses žurnāli man ļoti patika, no otras, katru reizi, kad tos skatījos, es sajutos netīra.
Vairāk par visu es alku pēc savu vecāku uzmanības, mīlestības un viņu pieskārieniem. Nesaņemot to, pēc kā tik ļoti ilgojos, manī auga aizvainojums un naids. Kad mani vienaudži sūdzējās, cik ļoti viņu vecāki tos kontrolē un interesējas par viņu dzīvēm, un kā viņiem riebjas sestdienas, kad tā vietā lai būtu ar draugiem, tiem jābūt ar ģimeni, manām ausīm tas skanēja kā sapnis. Tik ļoti man gribējās kādu dienu pavadīt kopā ar ģimeni, kas nestrīdas, nelamājas un nav vardarbīga.
Tukšums bija jāaizpilda, un es to darīju kā mācēju – ballītes, alkohols, sekss, narkotikas. Sešpadsmit gadu vecumā katru nedēļas nogali jau pavadīju dzerot, lietojot marihuānu un esot seksuālās attiecībās. Ar savu uzvedību gribēju vecākos izraisīt dusmas, raizes, mīlestību – jebkādas emocijas. Bet, lai ko es darīju, viņi teica – dari kā vēlies. Atceros, kā reiz 14 gadu vecumā es apģērbos par ”Play Boy” zaķi ar lielu dekoltē un ļipiņu un, iegājusi virtuvē, gaidīju, ka mamma vai tētis teiks: ”Meitiņ, kas tev noticis, kāpēc esi tādā izskatā? Mēs negribam, ka tu sevi tā pasniedz, tu esi daudz vērtīgāka.” Tā vietā tētis noteica: ”Ja paliksi šovakar stāvoklī, mājās nerādies.”
Pēc kāda laika vecāki mani izmeta no mājām, un es paliku pie puiša, kuru gandrīz nepazinu. Mēs dzīvojām nožēlojamā ūķī bez iztikas līdzekļiem. Biju izmisusi. Man vajadzēja palīdzību – vienalga kādu. Un palīdzība mani atrada. Tā atnāca vīrieša paskatā, kurš izteica piedāvājumu – pārguli ar manu draugu, un tu dabūsi labu naudiņu. Biju šokā par tādu piedāvājumu, bet citas iespējas nebija. Tā nu savos 18 gados es pirmo reizi pārdevu sevi, par pakalpojumu saņemot 35 dolārus.
Tā sākās mana prostitūtas karjera. Drīz vien jau dzīvoju kopā ar suteneru un, strādājot par prostitūtu un eksotisko deju dejotāju, pelnīju “smuku” naudiņu. Sākumā man patika tāds dzīvesveids, patika saņemt no vīriešiem dāvanas un naudu, bet drīzi vien es sapratu, ka atrodos verdzībā. Man bija jāpiepilda samaitātu cilvēku fantāzijas, mani žņaudza, izvaroja, sita, un es nevarēju to pārtraukt.
Šodien, atskatoties uz savu dzīvi, redzu vairākus veidus, kā Dievs man toreiz mēģināja palīdzēt un izvest no apburtā loka. Bet es biju ieņēmusi aizvainotu pozīciju un uzskatīju, ka pati par sevi parūpēšos labāk par kādu Dievu. Jo kur tad Viņš bija līdz šim?
Pēc gada es paliku stāvoklī no kāda klienta. Lai gan šoks bija milzīgs, nolēmu bērniņu paturēt. Un tā savos 20 gados es laidu pasaulē skaistu meitiņu Tifāniju. Darbā atgriezos ātri. Stress bija tik liels, un vainas sajūta tik dzīva, ka, lai aizbēgtu no realitātes, arvien vairāk gremdējos alkoholā un narkotikās. Mana meitiņa bija maza, skumja meitenīte, kura nejutās ne droša, ne mīlēta. Kādu gan mīlestību es varēju viņai sniegt? Kur to varēju atrast?
Atceros, kā dažreiz viņai pie rociņas piekarināju zvaniņu un palaidu parkā spēlēties, kamēr pati kādā no tuvākajiem kaktiem pelnīju naudu. Viņai bija tikai četri gadi. Šodien es tādai mātei atņemtu mātes tiesības un ieliktu viņu cietumā, bet vai kāds spēj saprast, ko narkotikas izdara ar cilvēka domāšanu? Tu dari lietas, kuras ar skaidru prātu nekad nedarītu. Es ienīdu sevi par to. Biju niecība, sūds, nemīlams seksa objekts.
Kādu vakaru, skatoties uz guļošo meitiņu, sāku saukt uz Dievu: ”Palīdzi man, es gribu tikt ārā no šī bezdibeņa. Es negribu dzīvot verdzībā. Palīdzi man, Jēzu!” Bet nekas nemainījās. Pareizāk sakot, es neko nemainīju. Tieši otrādi, es gāju tikai dziļāk.
Reiz man piedāvāja lomu kādā amatieru Porno filmā. Pēc filmas uzņemšanas, es nevarēju ne paelpot, ne pasēdēt, ne ieēst. Viss sāpēja, ķermeni klāja rētas, un es nevarēju kontrolēt urinēšanu. Pēc šīs filmas mani aicināja filmēties ar vadošajiem porno modeļiem. Kaut biju sev apsolījusi nekad to vairs nedarīt, mans ķermenis pieprasīja narkotikas, un es piekritu vēl vienai filmai. Atceros, kā filmēšanās laikā man likās, ka mani reāli pārņem kāds dēmons ar dēmonisku svaidījumu, lai es spētu izdarīt to, kas filmā bija paredzēts.
Tagad saprotu, ka šis ”bizness” velnam ir tik ejošs, ka viņš tam tiešām dod savu svaidījumu. Jo normālam cilvēkam lietas, ko mums lika darīt, ir prātam neaptverami pretīgas un nedabīgas. Vēlāk, lai piedalītos šajās filmās, es lietoju daudz narkotikas, jo sāpes bija nepanesamas un pazemojums necilvēcīgs. Jums jāsaprot, ka šajā biznesā nav ne kripatiņas sapratnes, komunikācijas vai cilvēcīguma. Tā ir tikai un vienīgi vardarbība. Asa, mežonīga un sāpīga vardarbība.
Lielākie meli, ko šī industrija meitenēm saka: ”Vēl viena filma un tu varēsi dzīvot, jo nopelnīsi un tev pietiks.” Viņi nesaka, ka, lai to izdarītu, tu kļūsi atkarīga no narkotikām un pēc tam lielākā daļa naudas aizies sāpju remdēšanai tavām ģenitālijām un nākamai narkotiku devai. Viņi nesaka, ka tu kļūsi tik pazemota un tā sevi nicināsi, uzskatot, ka neko citu tu darīt nevari, ka atļausi sevi vardarbīgi izmantot.
Pēdējais piliens – kāds „aktieris” man pielaida Herpes. Es gribēju nomirt, mēģināju izdarīt pašnāvību, biju nikna uz Dievu un ienīdu vecākus. Man nebija neviena atelpas mirkļa no sāpēm un smaguma, kuru nesu savā sirdī. Likās, man vairs neviens nevar palīdzēt. Zināju – ja lūgšu un centīšos ko mainīt, pēc nedēļas attapšos, ka nevaru atļauties nākamo devu, un atkal sev solīšu – vēl tikai šo reizi, un atkal būšu tur, kur esmu. Tāpēc es nedarīju neko.
1994.gadā es satiku Garetu, un mēs kļuvām par labākajiem draugiem. Abi bijām ar rētainām sirdīm un sāpīgām pagātnēm. Neatkarīgi no tā, ka viens otram patikām, mums abiem vajadzēja ko vairāk. Sākām meklēt Dievu. Garets cieta no narkotiku atkarības, es biju prostitūta, – ideāls pāris! Bet Dievam bija plāns mūsu dzīvēm. Tas bija sākums. Viņš strādāja ar mūsu dvēseles rētām un sāpēm. Viņš atbrīvoja Garetu no narkotiku atkarības, es pametu savu profesiju. Mēs apprecējāmies un mums pieteicās meitiņa, kuru nosaucām par Terēzi. Protams bija uzbrukumi, jo velns līdz pēdējam cīnās par katru dvēseli, izmantojot melus, viltu un smirdīgus ieročus, bet, paldies Dievam, mūsu Debesu Tēvs ir daudz stiprāks!
Mans atveseļošanās posms bija daudz garāks, kā sākumā domāju. Es nepārtraukti pildīju sevi ar Dieva Vārdu, lai būtu gatava nostāties pretim uzbrukumiem. Es negaidīju uzbrukumus, lai tikai tad tiem gatavotos. Es staigāju gatavībā. Es nepārtraukti lietoju Vārdu. Cīņa bija ilga un smaga, bet Dievs mani pilnībā dziedināja un darīja jaunu.
Šodien es esmu brīva no narkotikām, alkohola, sliktām atmiņām, dvēseles rētām, seksuālām traumām, vainas sajūtas un visas vecās dzīves. Kristus mani dziedināja pat no nedziedināmās slimības – Herpes. Viņš man iedeva jaunu sirdi un palīdzēja kļūt par labu mammu meitiņām – Tifānijai un Terēzei, kā arī deva degsmi un iespēju strādāt ar sievietēm, kas ievilktas šajos melos.
Maldīgie uzskati par porno
Pārsvarā porno industriju veido vīrieši – noziedznieki, kas ar meliem panāk, ka meitenes paraksta līgumu, domājot, ka kļūs par modelēm vai aktrisēm, bet pēc mirkļa jau attopas, ka nodarbojas ar nežēlīgu, necilvēcīgu seksu kameru priekšā. Kāpēc? Atbilde – viņas nemīl sevi. Vārds mīlestība nav viņu vārdnīcā. Viņas grib kurpes, rotas, krūšturus un alkoholu. Pārsvarā meitenes nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, kur nav saņēmušas mīlestību, un nezina, ko nozīmē – mīlēt un cienīt sevi.
Ir arī gadījumi, kad meitenes nozog kā bērnus vai pusaudzes un padara atkarīgas no narkotikām, lai pēc tam viņas būtu paklausīgas.
Vairums no meitenēm ir ievilktas šajā darbā ar meliem. Viņām apsola karjeru Los Andželosā vai Holivudā, bet atbraucot uz norunāto vietu, tās aizved uz mazu viesnīcas ūķi, kur ar viltu vai varu liek izģērbties kameras priekšā.
Viņām samelo, ka kādai filmai vajadzīga modele, kas skrien bikini pa Floridas pludmali. Tad dod līgumu, un meitene, sapņojot par aktrises karjeru, to paraksta. Nākamā reizē, kad aģents viņu atved uz numuriņu, stāsts un attieksme jau ir pavisam cita.
Liels bija mans pretīgums, uzzinot, ka daudziem skatītājiem prieku sagādā tieši īsti izvarošanas klipi.
Nereālais tēls, ko porno filmas pasniedz internetā, ir meli. Sievietes, kas akta laikā kunkst aiz baudas, patiesībā cieš no darbībām, ko ar viņām dara filmas uzņemšanā. Bieži režisors apstādina kadru, lai kādai iebelztu pa galvu un pateiktu – ja nestenēsi, dabūsi vairāk.
Mazais filmēšanas kadra pleķītis ir vienīgais, kas ir kaut cik kārtīgs, pārējā telpā atgādina suņa būdu. Visur mētājas lietoti prezervatīvi, meitenes aizkadrā vemj, špricē narkotikas, lielos daudzumos lieto alkoholu un pretsāpju līdzekļus, lai spētu izpildīt prasīto.
Meitenēm nav tiesības pateikt, ka viņas kaut ko negrib vai nespēj izdarīt.
Mana draudzene, kas aizgāja uz pirmo filmēšanu, jo bija nožēlojamos apstākļos, domāja, ka pietiks ar vienu filmu, lai tiktu uz kājām. Viņu izvaroja neiedomājamos veidos turpat filmēšanas laukumā. Pat tad, kad viņa noģība, filmēšana turpinājās, jo arī šādi video klipi esot ļoti pieprasīti.
Porno nozares fakti
- Kalifornija nodrošina 85% pasaules pornogrāfijas materiāla.
- Ir 4,2 miljonu porno interneta lapas, tas ir 12% no visām interneta lapām.
- ASV izdod 4’000–11’000 porno filmas gadā, ar ienākumu 9–13 miljardu apmērā.
- Katru dienu pornofilmas skatās vairāk kā 11 miljonu pusaudžu.
- Vidējais dzīves ilgums porno zvaigznei ir 36,2 gadi, amerikānim – 78,6 gadi.
- 66–100% sieviešu slimo ar seksuāli transmisīvo slimību – Herpes, kas nav ārstējama.
- No 2000 porno zvaigznēm vidēji katru gadu nomirst 206. Izplatītākie nāves cēloņi – AIDS, narkotikas, pašnāvība, slepkavība.
- No 8000 kompānijām tikai divas izmanto prezervatīvus. Porno filmas ar prezervatīviem nepērk. Kam rūp meiteņu veselība?!
- Pornogrāfijas dīleri savāc jaunas meitenes uz ielas, zog tūristus, bērnus, tad ar varu salaiž narkotikas un ieliek būrī, lai tās kļūst atkarīgas un paklausīgas.
- Porno bizness ir ļoti netīrs un neprofesionāls. Kad filma, kurā sieviete piedzīvojusi vardarbīgu uzbrukumu, ir nofilmēta, viņai ķeras klāt arī video cilvēki un skaņas operators.
- Porno zvaigznes vairāk apmeklē plastikas ķirurgu, nevis steidzas pēc palīdzības, kuru tiešām vajadzētu saņemt. Patiesībā vienīgā reize, kad porno zvaigzne dodas pie daktera, ir – izdarīt abortu.
- Kāda porno aktrise, kad bija piedzīvojusi Dievu un pametusi šo nodarbošanos, iztērēja 3x vairāk līdzekļu, lai savestu kārtībā savu veselību, kā nopelnīja karjeras laikā (HIV, AIDS, dzemdes vēzis, nesk. plīsumi utt.).
- Bērnu pornogrāfija ir viens no ātrāk augošajiem interneta biznesiem, un šo video saturs kļūst aizvien necilvēcīgāks.
Ko tu vari darīt
1. Lūdz!! Lūgšanai ir spēks.
2. Ja zini kādu meiteni, palīdzi viņai, un pastāsti par Jēzu.
3. Neskaties šos saitus.
Katru reizi, kad kāds uzklikšķina uz Porno klipiem savā datorā, viņš atbalsta agresiju, noziedzību un vardarbību pret sievietēm.
Katru reizi, kad tu skaties porno, tu atbalsti nevainīgu meiteņu izvarošanu un bērnu zagšanu. Kamēr vien cilvēki skatīsies šos mēslus, arvien vairāk dzirdēsim par nozagtiem bērniem no bērnu dārza vai ratiņiem pie veikala, vai ka bez pēdām pazudušas jaunas meitenes…
Lai gan mūsdienu pasaule grib padarīt pornogrāfiju par nevainīgu brīvā laika nodarbi – tā nav taisnība. Pornogrāfija ne tikai sabojā smadzenes, iznīcina laulību un domāšanu, tā ir arī krimināli necilvēcīga darbība pret nevainīgiem cilvēkiem.
Ja nebūtu pieprasījuma, nevajadzētu piedāvājumu.
Šodien ar savu ģimeni un organizāciju, kuru izveidoju, es cīnos PRET pornogrāfiju. Cīnos, lai tiktu ieviesti cilvēcīgi apstākļi, lietoti prezervatīvi un ievēroti meiteņu izteiktie TABU!
Puiši, vīri, tēvi, brāļi, lūdzu, neatbalstiet to!
