Vislielāko paldies gribu teikt Dievam par manu meitu. Es noticēju Vārdam, ko slimnīcā man sludināja kāda sieviete, ka Dievs nesūta slimu bērniņu, bet vēlas, lai tie būtu veseli un dzemdības būtu normālas. Tad es sāku ticēt brīnumam. Un Dievs mani ļoti sargāja. Neskatoties uz visiem apstākļiem, kas teica, ka viņu neiznēsāšu, ka tā vienkārši nemēdz notikt. Slimnīcā gulēju uz saglabāšanu, un ārsts regulāri man teica: “Tu neiznēsāsi bērnu, tu viņu pazaudēsi.” Manai draudzenei, kas gulēja blakus gultā, notika spontānais aborts, bet manī visu laiku skanēja Vārds: “Dievs ir ar tevi. Viņš vēlas, lai tev būt vesels bērniņš.” Un es saņēmu savu brīnumu. Savu meitiņu!
Brīnišķīga bija arī mana nonākšana draudzē “Prieka Vēsts”. Mana draudzene sauca mani uz citu baznīcu, bet es tur biju ļoti sasaistīta un slikti jutos. Man bija ļoti grūti. Kādu vakaru es lūdzu, lai Dievs mani aizved uz draudzi, kur man jābūt. Jau nākamajā dienā, braucot no darba, es autobusā satiku mātes draudzeni, kas sāka ar mani runāt par Dievu un teica, lai ejot uz draudzi “Prieka Vēsts”. Šo daudzo gadu laikā Dievs mani ir fantastiski svētījis. Pamazām Viņš mani atbrīvo, dziedina un atjauno. Dievs mani ir atbrīvojis no depresijas, no pašnāvības domām, no bezcerības un pilnīga fiziska nespēka. Viņš man ir devis pārdabisku, man neraksturīgu spēju priecāties par katru dienu, un paļauties uz Viņu. Viņš man ir devis apkārt fantastiskus cilvēkus un mieru sirdī.
Aija Rotkovska