Interesanti, bet nācies dzirdēt, kā cilvēki, sevi piesakot par kristiešiem, uzsver, ka viņi nesmēķē un nelieto alkoholu. It kā nesmēķēšana un atturēšanās no grādīgiem dzērieniem būtu svarīgākie nosacījumi, lai atbilstu kristietības standartiem. Tomēr nav noslēpums, ka arī par šo jautājumu kristiešu starpā pastāv atšķirīgi uzskati. Ko par šo jautājumu domājam mēs, un kādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret tabaku un alkoholu – parunāsim par to.
Vai Bībele runā par tabakas un alkohola lietošanu?
Bībelē vīns ir pieminēts vairākkārt, dažādās formās un veidos. Pirmā reize, kad alkohols parādās kā grādīgs dzēriens, ir pēc plūdiem, kad Noa, kurš bija taisns vīrs, iekopa vīna dārzu un piedzērās no tā augļiem. Sekas? Viņš tika apkaunots savu dēlu priekšā, jo tie savu tēvu ieraudzīja guļam piedzērušu, atkailinātā stāvoklī. Un kas vēl ļaunāk – viņa jaunākais dēls par savu nepareizo rīcību izsauca pār savu dzīvi lāstu. Taču tabaka Bībeles tekstos tiešā veidā netiek pieminēta. Acīmredzot, tā laika kultūrā un vietās, kur dzīvoja šo tekstu autori, smēķēšana vēl nebija izplatīta prakse.
Vai kristietis drīkst smēķēt?
Pareizāk būtu jautāt – vai kristietim, Dieva bērnam, vajadzētu smēķēt?
1Kor 6:19 Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem?
Mūsdienās visi esam izglītoti par smēķēšanas kaitīgumu un tā negatīvo ietekmi uz veselību. Mēs zinām, kādas sekas nikotīns atstāj uz mūsu organismu, un, cik kaitīgi ir šie dūmi pat tuvumā esošajiem. Saskaņā ar minēto Rakstu vietu, ka esam Svētā Gara mājoklis, ir tikai loģiski, ka saķēzīt šo svēto mājokli ar vielām, kas nogalina veselību un nīcina ārā dzīves spēku, ir neprāts. Smēķēšana nenovedīs tevi ellē, bet liks tev smirdēt tā it kā tur būtu bijis. Kāds vīrs ir teicis: “Ja Dievs būtu paredzējis, lai cilvēks smēķētu, Viņš tam galvā būtu ierīkojis skursteni.
Lai vairāk uzzinātu, kādēļ kristietim nevajadzētu smēķēt, noskaties Dāvida Gleškes video.
Vai kristietis drīkst lietot alkoholu?
Viens no argumentiem, kuru daudzi min, attaisnojot alkohola lietošanu – Bībelē nav konkrētas Rakstu vietas, kas to aizliegtu darīt. Bībele ir kategoriski pret to, ka kristieši piedzeras vai apreibinās, lietojot stipru alkoholu. Tomēr Rakstu vietas, kas konkrēti aizliegtu lietot kādu grādīgu dzērienu bauslībā nav minētas, bet izvēle pilnībā atturēties no alkohola lietošanas nav tikai reliģiski uzskati.
Lūk, daži iemesli, kāpēc nevajadzētu lietot alkoholu:
- Alkohols ir atkarību izraisošs apreibinošs līdzeklis.
- Izraisa toksisku reibuma stāvokli. Arī nelielās devās alkohola lietošana ietekmē mūsu uztveri, emocijas, koordināciju, redzi un dzirdi.
- Negatīvi ietekmē veselību. Alkohols ne tikai izraisa atkarību, bet ir vairāk nekā 60 dažādu slimību izraisītājs.
- Alkohola lietošana noved pie briesmīgām sekām. Katru gadu alkohola lietošanas rezultātā mirst 2,5 miljoni cilvēku. Alkohols veicina citas atkarības, vardarbību, neiecietību, nelaimes gadījumus un smagas traumas. Ikviens no mums pazīst kādu personu vai ģimeni, kas smagi cietusi no alkohola lietošanas sekām.
- Dzērāji neiemantos Dieva valstību (1Kor 6:10). Daudzu arguments – “Es neesmu dzērājs, neesmu atkarīgais. Es tikai iedzeru pa smuko”. Taču, vai gan pats lietotājs spēj noteikt sarkano līniju starp iedzeršanu un atkarību? Vārds šai vietā nenolād cilvēkus, sakot, ka tādēļ, ka tu dzer, tevi neielaidīs debesīs. Nē, bet ļoti iespējams, tu sabojāsi savu dzīvi, raksturu, attiecības un “paiesi garām”’ savam aicinājumam.
Dr. Normans Geislers: “Mūsdienu alus un vīns ir noteikti ieskaitāms Bībeles stipro dzērienu sarakstā un līdz ar to būtu aizliedzami.” - Ir citas iespējas. Agrāk cilvēkiem bija jāizvēlas – dzert ūdeni (kas ne vienmēr bija pieejams un tīrs Bībeles aprakstītajos platuma grādos), vīnogu sulu (kas karstumā ātri rūga) vai raudzētu vīnogu sulu (vīnu), kas uzglabājās labāk. Mūsdienās ir pieejami neskaitāmi veidi, kā remdēt slāpes arī bez alkoholiskiem dzērieniem.
- Medicīna ir viegli pieejama. Bībelē minēts, ka vīns nereti tika lietots kā dezinfekcijas līdzeklis, anti depresants vai kuņģa zāles. Šodien mums ir pieejams plašs medikamentu klāsts.
- Tu vari būt par apgrēcību. Pat, ja tev šķiet, ka tu vari kontrolēt alkohola lietošanu, tev apkārt ir cilvēki, kuriem ir atkarība uz alkoholu, bērni, kuri tevi vēro, un citi cilvēki, kuri vēlētos tavā dzīvē saredzēt to mieru un prieku, ko tu esi ieguvis Kristus upura, nevis vīna glāzes dēļ. Tev apkārt ir cilvēki, kas cīnās ar šo atkarību, cenšas to uzvarēt, tādēļ būtu neprāts, ja tu dotos pretējā virzienā – ar savu piemēru kādu pamudinot lietot alkoholu. Tu noteikti būsi spožāks liecinieks, ar tīrām domām un skaidru prātu, ja vispār nelietosi nekādu alkoholu.
- Kāda ir motivācija? Vai iemesls, kādēļ tu lieto alkoholu, varētu būt – drosmes trūkums, bailes uzsākt sarunu, uzstāties vai brīvi komunicēt? Tu gribi atslābināties, aizmigt, aizmirsties vai labāk justies? Vai gan šīs lietas nav tās, kuras velns mums bija nozadzis Ēdenes dārzā, bet Kristus mums to visu pārpilnībā ir atgriezis? Mums vienkārši ir jāiemācās šīs lietas paņemt.
- Vai tas pagodina Dievu? Mēs esam aicināti ar savu dzīvi vienmēr pagodināt Dievu. Alkohola lietošana noteikti nekādā mērā to neveicinās.
Apskatīsim vēl kādas Rakstu vietas, kuras cilvēki izmanto, lai attaisnotu alkohola lietošanu:
Jāņa 4:46 Tā Viņš atkal nonāca Kānā Galilejā, kur bija pārvērtis ūdeni par vīnu.
Arguments “Ja Jēzus pats pārvērta ūdeni vīnā, tad Viņš atbalsta alkohola lietošanu”. Lasot nodaļu, kurā aprakstīts šis notikums, varam secināt, ka viesi jau bija ieskurbuši no vīna, ko bija kādu laiku dzēruši (parasti kāzas svinēja trīs dienas). Nav norādes par to, vai un cik Jēzus pasniegtais vīns bija ierūdzis. Cilvēki jau priecājās par vīna garšu, kvalitāti, ne grādiem. Tāpat jādomā – cik gan grādīgs varēja būt vīns, kuru pirms tam dzēra viesi, ja pēc vairāku dienu dzīrošanas viņi tomēr ievēroja un novērtēja dzēriena kvalitāti.
1Tim 5:23 Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna sava kuņģa un savas biežās neveselības dēļ.
Kad Pāvils dod Timotejam norādījumu par vīna pievienošanu ūdenim, tas nepārprotami tiek darīts medicīniskos nolūkos, ūdens dezinfekcijai. Līdzīgi kā mūsdienu ceļotājiem, kas gan visur staigā ar savām ūdens pudelēm, vēdera problēmu gadījumos bieža iesaka dzert CoCa-Colu, kas nokaujot baktērijas. Tomēr ievēro, ka Pāvilam nākas Timoteju īpaši pamudināt par vīna izmantošanu, jo viņš to nevēlas darīt, kaut biežās ceļošanas dēļ, viņa kuņģis cieš no netīra ūdens lietošanas. Šodien kuņģa problēmu ārstēšanai ir pieejami medikamenti.
Vai cilvēks, kurš smēķē un lieto alkoholu var būt kristietis?
Tas, kurš ir pieņēmis Jēzu Kristu par savu Kungu un Glābēju, pieder Kristum. Taču, agrāk vai vēlāk ikviens kristietis saskarsies ar Svētā Gara aicinājumu – mainīt savu dzīvi un ieradumus – dzīvot brīvībā, Kristus līdzība, Viņa spēkā, mīlot taisnību un ienīstot netaisnību. Ne velti tik daudzi vīri un sievas pēc pestīšanas liecina par to, kā viņi ieguvuši brīvību no dažādām atkarībām.
Tajā pašā laikā, var sastapt kristiešus, kuri “līdz asinīm” cīnās nevis pret grēku, bet aizstāvot savu atkarību, cīņā izmanto visus iespējamos līdzekļus, pat Dieva Vārdu. Tad gribas minēt kādu Bībeles principu – Tu esi tā vergs, kuram tu paklausi. Ja saki, ka esi brīvs, un tas tevi neverdzina, tad kāpēc tu tik ļoti cīnies, lai to aizstāvētu un turpinātu darīt?
Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā! /Gal 5:1/
Ja kāds, kurš sauc sevi par kristieti, lieto alkoholu – nenosodi! Taču, nepieņem šo domāšanas un dzīves veidu.
Uz draudzi nāk cilvēki, kuri cīnās vai ir cīnījušies ar šo atkarību, tāpēc mēs arī vakarēdienā nelietojam vīnu, lai neviens netiktu nevajadzīgi kārdināts. Ticīgais, kurš patiesi mīl Jēzu, vienmēr padomās par to, kādu priekšzīmi vai vēstījumu sniedz viņa rīcība.
Alkohols ir nogalinājis un izpostījis vairāk cilvēku dzīves – viņu veselību, labklājību un nākotni, atņemot bērniem vecākus un valstij personības – kā pirmais un otrais pasaules karš kopā, tāpēc mēs negribam nekā kopīga ar to, pat ne viņa smaku just.
