2020_svarigakais_ko_vecaki_02

Bērnu audzināšana ir skaists, bet izaicinošs process. Tā ir joma, kurā vecāki nekad nejutīsies kā eksperti, jo viņu rūpju objekts nemitīgi pieaug un mainās. Kad vecāki ir tikko iemācījušies apieties ar zīdaini, jau ir jāsāk gatavoties skolai. Kad bērns tikko sāk pierast pie skolas ikdienas, vecāku priekšā jau stāv pusaudzis ar saviem izaicinājumiem un problēmām, bet jau pēc brīža šis vecāku luteklītis dodas uz augstskolu un patstāvīgā dzīvē. Saskaroties ar katru no šiem vecumposmiem, vecākiem tiek doti milzum daudz padomi par to, kā ir jāaudzina bērns, lai viņš izaugtu veiksmīgs.

Lai izpildītu visus šos veiksmīgas dzīves priekšnosacījumus, vecāki ir gatavi skriet ar saviem bērniem no pulciņa uz pulciņu, no skolas uz privātstundām, no treniņiem uz mūzikas skolu, nemitīgi prātojot – vai mēs darām visu, ko varam, lai palīdzētu savam bērnam? Ir saprotama vecāku vēlme, lai viņu bērni būtu veiksmīgi, bet kādu cenu viņi ir gatavi par to maksāt, un – vai patiešām par veiksmīgu jāuzskata tas, ko piedāvā šī pasaule?

Bieži vien šajā skrējienā vecāki (kristieši) pazaudē pašu galveno fokusu – lai viņu bērns iepazīst un izveido personīgas attiecības ar Jēzu.

Neatkarīgi no tā, kāda būs bērna profesija, ar kādu sporta veidu viņš nodarbosies, kādi panākumi viņam būs vai nebūs, ir jautājums, kam ir patiesa nozīme – vai viņš pazīst Jēzu? Tā ir vēsts, kas regulāri jādzird gan bērnam, gan pašiem vecākiem.

Bērniem tas ir jādzird!

Bērni katru dienu no saviem vecākiem dzird atgādinājumus:

Vecākiem ir pavisam viegli ieslīgt ikdienas rūpju ritenī, bieži aizmirstot ar bērnu runāt par mūžīgām patiesībām. Kristiešiem vecākiem ir jāparūpējas, lai bērni no viņu lūpām dzird par Jēzu, – ka Viņš mīl, ka Viņš ir labs, ka Viņš ir vienmēr blakus. To nedrīkst atstāt tikai uz svētdienas skolas skolotāju pleciem. Laika gaitā šie vārdi nosēdīsies viņu sirdīs un prātos, un tiem būs spēks izmainīt viņu dzīves.

Pusaudžiem tas ir jādzird!

Nav viegli būt pusaudzim. Un ne jau tikai dēļ attiecību drāmām un pārmaiņām ārienē. Tieši pusaudžu vecumposmā bērni visvairāk dzird par to, ko šī pasaule uzskata par sasniegšanas vērtu, cienījamu un ievērojamu. Spiediens ir intensīvs. Vecāki, labu nodomu vadīti, regulāri bombardē bērnus ar jautājumiem – “Par ko tu gribi kļūt? Kurā augstskolā mācīsies? Vai esi sapratis, ar ko vēlies saistīt savu nākotni?”

Neviens nesagaida, ka cilvēks 16 gadu vecumā droši zinās, ko vēlēsies darīt visu savu atlikušo dzīvi, bet tieši ar šādu spiedienu un jautājumiem ikdienā regulāri saskaras pusaudži.

“Neatkarīgi no tā, ko tu dari, pats svarīgākais, lai tev ir personīgas attiecības ar Jēzu.” Tie ir vārdi, kas pusaudžu vecumā esošam bērnam būtu jādzird no saviem vecākiem.

Jā, vecākiem ir jāmudina bērns iegūt labas atzīmes, jāmotivē būt aktīvam treniņos un ārpus skolas pulciņos, bet, pa vidu visam tam, vecākiem ir būtiski kultivēt savas atvases attiecības ar Jēzu.

Vecākiem tas ir jādzird!

Tie nav tikai bērni, kuri ikdienā jūt spiedienu. Ja bērns gūst panākumus, mūsu sabiedrībā tas tiek uzskatīts arī par vecāku panākumu. Tādēļ daudzi vecāki koncentrējas uz aktivitātēm, kas šīs pasaules acīs gan viņiem, gan viņu bērniem liktu izskatīties veiksmīgiem, bet bieži tas nozīmē, ka viņiem neatliek laika domāt par pašu būtiskāko.

Katru reizi, kad vecāki atgādina saviem bērniem, ka Jēzus ir pats svarīgākais, viņi to patiesībā atgādina arī paši sevi.

Viņi sēj savā namā sēklu, ko Dievs var bagātīgi pavairot. Viņi sēj sēklu, kas atnes labklājību garam, dvēselei un miesai. Viņi sēj sēklu, kas bērniem ļaus nodzīvot patiesi veiksmīgu dzīvi.

Lai gan reizēm ir dienas, kas velkas kā mūžība, tomēr gadi skrien ātri. Starp visām skriešanām un iešanām, neaizmirstiet saviem bērniem nodot pašu svarīgāko vēsti.

Jēzus ir viss!

Important lesson parents teach