1. Laiku 14
1 Un Hīrāms, Tiras ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida un ciedru kokus, namdarus un galdniekus, lai tie uzceltu viņam namu.
2 Tad Dāvids noprata, ka Tas Kungs viņu bija apstiprinājis par ķēniņu pār Israēlu un ka viņa ķēniņa valsts vara tapa paaugstināta viņa tautas Israēla labad.
3 Un Jeruzālemē Dāvids ņēma sev vēl vairāk sievu, un Dāvids dzemdināja vēl vairāk dēlu un meitu.
4 Un šie ir viņa dēlu vārdi, kuri viņam piedzima Jeruzālemē: Šamua, Šobabs, Nātāns un Salamans,
5 Jibhars, Ēlišua un Ēlpelets,
6 Nogahs, Nefegs un Jafija,
7 Ēlišāma, Beēljada un Ēlifelets.
8 Bet, kad filistieši dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par ķēniņu pār visu Israēlu, tad visi filistieši cēlās, lai satvertu Dāvidu. Bet, kad Dāvids to dzirdēja, tad viņš izgāja viņiem pretī.
9 Un filistieši nāca un izvietojās pa visu refajiešu ieleju;
10 tad Dāvids jautāja Dievam, sacīdams: “Vai man būs celties pret filistiešiem? Un vai Tu viņus dosi manā rokā?” Un Tas Kungs viņam atbildēja: “Celies, jo Es viņus došu tavā rokā!”
11 Un viņi gāja uz Baal-Peracimu, un Dāvids viņus tur sakāva. Tad Dāvids izsaucās: “Dievs ir izlauzies pret maniem ienaidniekiem ar manu roku, itin kā ūdens izlaužas!” Un tādēļ tie nosauca tās vietas vārdu Baal-Peracima.
12 Un viņi, filistieši, tur pameta savus dievus, un Dāvids pavēlēja, lai tos sadedzina ugunī.
13 Un filistieši vēlreiz nāca un izvietojās ielejā.
14 Tad Dāvids vēlreiz jautāja Dievam, un Dievs viņam atbildēja: “Neej aiz viņiem, bet apej viņiem apkārt un uzbrūc viņiem iepretī balzama kokiem!
15 Un, kad tu dzirdēsi balzama koku galotnēs soļu troksni, tad esi gatavs doties kaujā! Jo tad pats Dievs iziet laukā tavā priekšā, lai sakautu filistiešu karaspēku.”
16 Un Dāvids izpildīja, kā Dievs viņam bija pavēlējis, un viņi sakāva filistiešu karaspēku no Gibeonas līdz Gezerai.
17 Tā Dāvida slava izpaudās visās zemēs, un Tas Kungs iedvesa bailes no viņa visām tautām.