← Atpakaļ uz lasīšanas plānu

2.Mozus grāmata 21.nodaļa

1 Šīs ir tās tiesas, ko tev būs likt viņiem priekšā.
2 Ja tu pērc ebreju vergu, tad sešus gadus lai viņš tev kalpo, bet septītajā gadā lai viņš bez maksas brīvi aiziet.
3 Ja viņš nācis kā vieninieks, tad lai arī viņš iet viens, bet, ja viņš ir laulāts vīrs, tad lai viņa sieva aiziet kopā ar viņu.
4 Bet, ja viņa kungs ir devis viņam sievu un tā viņam ir dzemdējusi vai nu dēlus, vai meitas, tad sieva un viņas dzemdētie bērni lai paliek viņa kungam, bet viņš viens pats lai aiziet, kā nācis.
5 Bet, ja vergs teiks: es mīlu savu kungu, savu sievu un savus bērnus, – tad lai viņš neaiziet brīvībā.
6 Tad lai viņa kungs to nostata Dieva priekšā un lai to ved pie durvīm vai stabiem, un kungs lai ar īlenu izdur cauri viņa ausij, un tas lai kalpo viņam mūžīgi.
7 Un, ja kāds vīrs savu meitu ir pārdevis par verdzeni, tad lai tā neaiziet, kā aiziet vergi.
8 Kad viņa nepatīk savam kungam un tas negrib viņu precēt, tad lai tas liek to izpirkt; bet viņš to nevar pārdot svešiem ļaudīm, kļuvis pret to netaisns.
9 Bet, ja viņš to dod savam dēlam par sievu, tad lai viņai ir meitas tiesa.
10 Ja viņš tam ņem citu sievu, tad nedz viņas uzturs, nedz viņas apģērbs, nedz arī likumīgā kopdzīve lai netiek mazināta.
11 Bet, ja viņš šos trīs noteikumus nepilda, tad viņa var aiziet brīvībā bez atlīdzības.
12 Kas sit cilvēku tā, ka tas mirst, tas sodāms ar nāvi.
13 Taču, ja tas nav tam ar nolūku uzglūnējis, bet Dievs viņa rokai tā licis gadīties, tad Es noteikšu tev vietu, kur tas var bēgt.
14 Bet, ja kāds ļaunprātīgi rīkosies pret savu tuvāku, to ar viltu nogalinādams, tad lai arī viņu paņem no Mana altāra, ka tas mirst.
15 Un, kas sit savu tēvu vai savu māti, tas sodāms ar nāvi.
16 Un, kas nozog cilvēku, vai nu viņš to grib pārdot, vai tas tiek pie viņa atrasts, sodāms ar nāvi.
17 Kas nolād savu tēvu vai savu māti, tas sodāms ar nāvi.
18 Un, ja vīri ir saķildojušies un viens otru sit ar akmeni vai ar dūri, ka tas nemirst, bet tam uz gultas jāguļ:
19 ja tas var piecelties un staigāt pa lauku ar spieķi, tad tas, kas viņu sita, lai ir bez vainas; tikai tam jādod atlīdzība par bezdarba laiku un jāgādā par viņa dziedināšanu.
20 Bet, ja kāds sit ar koku savu vergu vai verdzeni, ka tie no viņa rokas mirst, tad lai tas tiek riebtin atriebts.
21 Bet, ja tas vēl dzīvo vienu vai divi dienas, tad viņš nav jāsoda, jo tā ir viņa nauda.
22 Bet, ja vīri kaujas un sagrūž grūtu sievu, ka viņas auglis noiet, bet pašai nenotiek nelaime, tad lai tiek uzlikts naudas sods tam, kas to sagrūdis, tik liels, cik viņas vīrs prasa, un lai tiek dots pēc šķīrējtiesneša atzinuma.
23 Bet, ja notiek nelaime, tad būs likt dzīvību pret dzīvību.
24 Aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju.
25 Deguma brūci pret deguma brūci, ievainojumu pret ievainojumu, rētu pret rētu.
26 Ja kāds izsit savam vergam vai verdzenei aci, tad lai tas to atlaiž brīvībā, viņš lai to atlaiž acs dēļ.
27 Tāpat, ja tas izsit savam vergam vai verdzenei zobu, tad lai tas to atlaiž zoba dēļ.
28 Bet, ja kāds vērsis sabada vīru vai sievu, ka tie mirst, tad vērsim jātop nomētātam ar akmeņiem, bet tā gaļu lai neēd, un vērša īpašnieks lai ir brīvs no vainas.
29 Bet, ja šis vērsis ir bijis badītājs jau kopš vakar-vai aizvakardienas un tas ir bijis zināms viņa īpašniekam, bet viņš nav to nosargājis, un tas nobada vīru vai sievu, lai tad vērsis tiek nomētāts akmeņiem, un jāmirst arī viņa īpašniekam.
30 Bet, ja piespriež izpirkšanas maksu, tad lai viņš par savas dzīvības izpirkšanu dod visu, ko no viņa prasa.
31 Arī, ja viņa dēlu sabada vai sabada viņa meitu, lai rīkojas pēc tiem pašiem likumiem.
32 Bet, ja vergs vai verdzene tiek sabadīti, tad lai īpašnieks dod viņu kungam trīsdesmit sudraba seķeļus, bet vērsi lai nomētā ar akmeņiem.
33 Ja kāds atstāj vaļā aku vai izrok aku un to neapsedz un tanī iekrīt vērsis vai ēzelis,
34 tad akas īpašnieks lai visu nolīdzina; nauda dodama lopa īpašniekam, bet viņam paliek beigtais lops.
35 Bet, ja vērsis bada vērsi, ka tas ir beigts, tad dzīvais vērsis ir jāpārdod un nauda jāsadala, un beigtais vērsis arī jāsadala uz pusēm.
36 Bet, ja tas ir zinājis, ka vērsis jau iepriekš ir bijis badītājs, un viņa īpašnieks nav to nosargājis, tad lai izlīgst: vērsi pret vērsi, bet beigtais lai paliek cietējam.
37 Ja kāds nozog vērsi vai avi un to nokauj vai pārdod, tam būs atdot piecus vēršus par vērsi un četras avis par avi.

2.Mozus grāmata 22.nodaļa

1 Ja zagli atrod pie ielaušanās un tas tiek nosists, tad nav atriebēja viņa asinīm.
2 Bet, ja tas noticis saules gaismā, tad viņš jāatriebj. Zaglis lai atlīdzina, bet, ja viņam nav, tad viņš par savu zādzību ir jāpārdod.
3 Ja zagtais lops viņa rokās tiek atrasts dzīvs, vai tas ir vērsis, vai ēzelis, vai avs, tad divkārt viņam ir jāatlīdzina.
4 Ja kāds nogana tīrumu vai vīna dārzu un tur palaiž savu lopu, lai tas ganās svešā tīrumā, tam tas labākais no sava tīruma un no sava vīna dārza jādod vietā.
5 Ja izceļas uguns un tā aizdedzina ērkšķus un aprij vai nu statiņus, vai nopļautu labību, vai pašu tīrumu, tad tam, kas uguni pielaidis, būs pilnībā visu atlīdzināt.
6 Ja kāds dod uzglabāt savam tuvākam naudu vai rīkus, bet tam tie tiek no viņa mājas izzagti un zaglis tiek atrasts, tad šim tas divkārtīgi jāatlīdzina.
7 Bet, ja zagli neatrod, tad nama īpašnieks pats vedams Dieva priekšā, vai tas nav savu roku pats licis pie sava tuvākā mantas.
8 Ikviena lieta, kad nodarīts zaudējums, vai tas būtu vērsis, ēzelis, avs, kāds drēbju gabals vai kāda cita zaudēta manta, ja īpašnieks saka: šī ir tā! – ceļama Dieva priekšā, un, ko Dievs pierāda par vainīgu, tam zaudējums divkārtīgi savam tuvākam jāatlīdzina.
9 Ja kāds savam tuvākam dod glabāšanā ēzeli, vērsi, avi vai citu kādu lopu un tas nobeidzas vai to savaino, vai arī tas tiek aizvests, nevienam neredzot,
10 tad lai notiek Tā Kunga priekšā zvēresta došana abu starpā, ka tas nav savu roku licis pie sava tuvākā mantas, un tā īpašnieks lai pieņem šo zvērestu, un viņam nav jāatlīdzina.
11 Bet, ja tas viņam nozagts, tad lai tas atlīdzina tā īpašniekam.
12 Ja kāds zvērs to saplosījis, tad lai tas pienes to par pierādījumu, tad tam nav jāatlīdzina.
13 Un, ja kāds aizņemas ko no sava tuvākā un tas tiek savainots vai nobeidzas, viņa īpašniekam neesot klāt, tad tas jāatlīdzina.
14 Bet, ja īpašnieks bijis klāt, tad nav jāatlīdzina; un, kas par naudu ir patapināts, tad tas ar to ir samaksāts.
15 Bet, ja kāds meitu pieviļ, kas nav vēl saderināta, un viņš ar to guļ, tad lai viņš to sev atpērk par sievu.
16 Bet, ja viņas tēvs liegtos viņam to dot par sievu, tad lai viņš samaksā līgavas naudu.
17 Burvi neatstāj dzīvu.
18 Katrs, kas jaucas ar lopu, lai tiek nonāvēts.
19 Kas upurē citiem dieviem un nevis Tam Kungam, tas lai ir nolādēts.
20 Nevienu svešinieku nedz apspied, nedz izmanto, jo jūs paši bijāt svešinieki Ēģiptes zemē.
21 Neviena atraitne un neviens bārenis lai netiek apspiests.
22 Ja tu tos apspiedīsi, tad tie kliegdami kliegs uz Mani, un Es uzklausīšu viņu saucienus.
23 Tad Manas dusmas iedegsies, un Es jūs nokaušu ar zobenu, un jūsu sievas kļūs par atraitnēm un jūsu bērni par bāriem.
24 Ja tu aizdod naudu kādam, kas ir no Manas tautas un kas pie tevis ir nabags, tad nekļūsti kā kāds rāvējs un neņem no tā sev augļus.
25 Ja tu ņem sava tuvāka drēbes par ķīlu, tad atdod viņam tās pirms saule norietējusi,
26 jo tas ir viņa vienīgais apsegs, viņa ap-ģērbs, tanī viņš būtu gulējis; un, kad viņš brēks uz Mani, tad Es to paklausīšu, jo Es esmu žēlsirdīgs.
27 Nezaimo Dievu un nelādi savu tautas valdnieku.
28 Upuri no savu augļu pārpilnības un sava vīna neaizturi. Savu dēlu pirmdzimto dod Man.
29 Tāpat dari ar savu vērsi un savu sīklopu; septiņas dienas lai tie stāv pie savas mātes, bet astotajā tos atdod Man.
30 Jums būs svētiem ļaudīm būt Manā priekšā; neēdiet gaļu, kas tīrumā saplosīta; to metiet suņiem priekšā.