3.Mozus grāmata 5.nodaļa
1 Ja kāds cilvēks apgrēkotos, dzirdēdams lādētāja balsi, vai būtu liecinieks vai nu ko redzot, vai zinot un ja tas tad nepaziņo, tad viņš nes savu pārkāpumu vainu.
2 Bet, ja kāds cilvēks pieskaras kaut kādai nešķīstai lietai, vai tā ir nešķīsta dzīvnieka maita, vai tā ir nešķīsta liellopa maita, vai nešķīsta rāpuļa maita, un viņš to nav zinājis – tomēr viņš ir nešķīsts un vainīgs.
3 Jeb vai tas ir pieskāries cilvēka nešķīstībai, kaut kam nešķīstam, ar ko kļūst nešķīsts, un viņš to nav zinājis, bet viņš to uzzinās, tad viņš ir vainīgs.
4 Jeb ja kāds cilvēks ar neapdomīgām lūpām nodod zvērestu, solīdamies darīt labu vai ļaunu, tad, ko vien neapdomīgi cilvēks ar zvērestu ir solījies, kaut arī netīšām, viņam pie atziņas nākot kaut vienā lietā, viņš ir vainīgs.
5 Un, kad viņš vienā no pārkāpumiem ir vainīgs, tad viņam tas jādara zināms, ka viņš ir apgrēkojies.
6 Un viņam tad ir jāpienes par savu grēku, ar kādu viņš ir apgrēkojies, vainas izpirkšanas upuris Tam Kungam – kāda sīklopu mātīte, avs vai kaza par grēku upuri; tad lai priesteris izdara salīdzināšanu viņa labad par viņa grēku.
7 Bet, ja viņam nav tādas rocības, lai iegūtu kazu, tad lai viņš vainas izpirkšanas upurim nes Tam Kungam divas ūbeles vai divus jaunus baložus – vienu par grēku upuri, bet otru par dedzināmo upuri.
8 Un tos lai viņš atnes priesterim; tas lai papriekš upurē to, kas dots par grēku upuri, un lai nokniebj tā galvu pie pakauša, neatdalot to.
9 Un tad lai viņš no šā grēku upura asinīm daļu slaka uz altāra sienas, bet asiņu atlikušo daļu lai izlej uz altāra grīdas; tas ir grēku upuris.
10 Bet otru lai viņš upurē kā dedzināmo upuri, kā pienākas; tā priesteris viņa labad lai izdara salīdzināšanu par viņa grēku, ko viņš darījis, tad viņam taps piedots.
11 Bet, ja viņam nav tādas rocības, lai iegūtu divas ūbeles vai divus jaunus baložus, tad par grēku, kuru tas izdarījis, viņam jāatnes viena desmitā daļa ēfas kviešu miltu par grēku upuri; tiem nav jāuzlej eļļa, nedz jāuzliek virsū vīraks, jo tas ir grēku upuris.
12 Un lai viņš tos pienes priesterim, un lai priesteris no tiem ņem pilnu sauju kā piemiņas tiesu, un viņš lai tos iededzina uz altāra par uguns upuri Tam Kungam; tas ir grēku upuris.
13 Un priesteris lai izdara salīdzināšanu viņa labad par viņa grēku, ko tas tā vai citādi bija darījis, tad viņam taps piedots; bet pārējais lai paliek priesterim kā ēdamais upuris.”
14 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
15 “Ja kāds cilvēks noziedzas un netīši apgrēkojas pret to, kas ir Tam Kungam svēts, tad tas lai atved kā savas vainas izpirkšanas upuri Tam Kungam no sīklopiem aunu, kas bez vainas, pēc svētnīcas seķeļa svara, divu seķeļu vērtībā, lai vainu izpirktu.
16 Un viņam tas, ko viņš ir sabojājis svētnīcā, ir jāizlabo un jāpieliek ar uzvijām piektā daļa tā vērtības; un tad tas ir jānodod priesterim, lai priesteris izdara salīdzināšanu viņa labad ar to nozieguma upura aunu, tad viņam taps piedots.
17 Bet, ja kāds grēko, pārkāpdams vienu no Tā Kunga baušļiem, ko nebija darīt, bet to nav zinājis – arī tad viņš ir vainīgs un tam jānes savs sods.
18 Tad tam jāpienes priesterim nevainojams auns no sīklopiem vainas izpirkšanai, lai priesteris izdara salīdzināšanu viņa neapzinātā grēka dēļ, ko tas nezinādams bija darījis, tad viņam taps piedots.
19 Tas ir vainas izpirkšanas upuris, jo viņš ir tiešām noziedzies pret To Kungu.”
20 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
21 “Ja kāds cilvēks apgrēkojas, lauzdams uzticību Tam Kungam, un tas ar viltu savam tuvākam liegtu to, kas pie viņa nolikts vai viņa rokā iedots, vai viņa laupīts, vai ar ko viņš savu tuvāku piekrāpis,
22 vai kad viņš atradis ko pazaudētu un to noliedzis, vai nepatiesi zvērējis, kaut vai tik vienā vien lietā no visām, kur cilvēks var apgrēkoties,
23 tad pēc tam, kad viņš ir apgrēkojies un sev vainu uzkrāvis, lai viņš atgādā laupījumu, ko tas bija nolaupījis, vai ar viltu iegūto, ko viņš bija izkrāpis, vai uzticēto, kas tam bija uzticēts, vai nozaudēto, ko viņš bija atradis,
24 vai it visu to, ko viņš ar nepatiesu zvērestu bija ieguvis, – lai viņš to atdod, pievienojot klāt ar uzviju piekto daļu, un atdod to tam, kuram tas piederēja, savas vainas izpirkšanas dienā.
25 Un kā vainas izpirkšanas upuri Tam Kungam lai viņš atved priesterim no saviem sīklopiem aunu, kas bez vainas, pēc tava novērtējuma par vainas izpirkšanas upuri.
26 Un priesteris lai izdara salīdzināšanu Tā Kunga priekšā, tad viņam viss taps piedots – piedots tas noziegums, ar kuru viņš krita grēkā.”