4.Mozus 19
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu:
2 “Šis ir bauslības likums, kuru kā pavēli deva Tas Kungs, kad Viņš teica: saki Israēla bērniem, ka tiem tev jāpieved sarkana govs, kas bez vainas, kurai nav nekādas kaites, uz kuras jūgs vēl nav bijis likts.
3 Un jums tā jānodod priesterim Ēleāzaram, un tā ir jāizved ārā no nometnes un viņa acu priekšā jānokauj.
4 Un priesteris Ēleāzars lai ņem ar savu pirkstu no govs asinīm, un viņš lai slaka tās asinis septiņas reizes pret Saiešanas telts priekšu.
5 Un tad lai viņš liek govi sadedzināt savā priekšā: viņas ādu, viņas gaļu, viņas asinis, visa, kopā ar tās zarnu saturu, tā ir sadedzināma.
6 Un priesteris lai ņem ciedru koka gabalu, īzapu un karmezīna šķetinātu diegu un lai to visu uzmet uz degošās govs.
7 Un tad lai priesteris mazgā savas drēbes un lai pats mazgā savu miesu ūdenī; pēc tam viņš drīkst iet nometnē, bet tas ir nešķīsts līdz vakaram.
8 Un arī tam, kas to ir sadedzinājis, ir jāmazgā savas drēbes ūdenī un jāmazgā sava miesa ūdenī, arī tas ir nešķīsts līdz vakaram.
9 Tad šķīstam vīram ir kopā jāsaņem govs pelni un tie jānovieto ārpus nometnes šķīstā vietā, un lai tie tiek glabāti Israēla bērnu draudzes īpašam nolūkam – šķīstīšanās ūdenim, jo tas ir grēku upuris.
10 Un tas, kas saņēmis govs pelnus, lai mazgā savas drēbes un lai ir nešķīsts līdz vakaram. – Un tas lai ir mūžīgs likums Israēla bērniem un arī svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū:
11 kas aizskar mironi, kāda miruša cilvēka miesas, tam būs būt nešķīstam septiņas dienas.
12 Trešajā un septītajā dienā viņam ar šo ūdeni ir jāšķīstās, tad viņš kļūs šķīsts, bet, ja viņš trešajā un septītajā dienā nešķīstās, tad viņš nebūs šķīsts.
13 Ikviens, kas pieskāries miruša cilvēka nedzīvam ķermenim un nav no sava grēka atbrīvojies, tas aptraipa Tā Kunga mājokli, un tādu dvēseli lai izdeldē no Israēla; tāpēc ka tam pāri nav slacīts šķīstīšanās ūdens, viņš ir nešķīsts, un nešķīstība vēl ir uz viņa.
14 Bet šāds ir likums par cilvēku, kas mirst pats savā teltī: ikviens, kas ienāk tādā teltī, un ikviens, kas tanī atrodas, ir nešķīsts septiņas dienas.
15 Un visi trauki, kas ir vaļā un kam nav vāka virsū, ir nešķīsti.
16 Un ikviens, kas laukā kādam pieskaras, kas ar zobenu nokauts vai kas pats ir miris, tāpat, kas aizskāris cilvēka ģindeni vai arī kapu, tas ir nešķīsts septiņas dienas.
17 Un tad nešķīstā vajadzībām viņiem jāņem no sadedzinātā grēku upura pelniem un uz tiem traukā jāuzlej avota ūdens.
18 Un šķīsts vīrs lai ņem īzapu un to iemērc ūdenī un apslaka telti un visus traukus, un visus cilvēkus, kas tanī teltī bijuši, un to, kas aizskāris vai kaulus, vai kādu nonāvētu, vai mirušo, vai kapu.
19 Un šķīstam jāapslaka nešķīstais trešajā un septītajā dienā, un tas ir jāšķīsta no grēkiem septītajā dienā, un tad lai viņš mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un viņš vakarā būs šķīsts.
20 Bet tas vīrs, kas ir kļuvis nešķīsts un negrib šķīstīties no saviem grēkiem, tā dvēsele lai tiek izdeldēta no draudzes vidus, jo viņš ir Tā Kunga svēto mājokli apgānījis, neslakot pār sevi šķīstīšanās ūdeni,- viņš ir nešķīsts.
21 Un tas lai ir viņiem mūžīgs likums, ka tas, kas slacījis šķīstīšanās ūdeni, lai arī mazgā savas drēbes; bet, kas pieskaras šķīstīšanās ūdenim, tas ir nešķīsts līdz vakaram.
22 Un viss, ko nešķīstais aizskar, kļūst nešķīsts, un tāpat ikviens, kas viņu aizskar, tas ir nešķīsts līdz vakaram.”