← Atpakaļ uz lasīšanas plānu

4.Mozus grāmata 12.nodaļa

1 Tad Mirjama un Ārons cēla iebildumus pret Mozu etiopietes dēļ, ko viņš bija sev ņēmis, jo viņš kādu etiopieti bija apņēmis par sievu.
2 Un tie kurnēja: “Vai Tas Kungs tikai ar Mozu vien ir runājis? Vai Viņš nav arī ar mums runājis?”
3 Un Tas Kungs to dzirdēja; bet šis vīrs, Mozus, bija ļoti lēnprātīgs, lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki virs zemes.
4 Tad Tas Kungs negaidot sacīja Mozum, Āronam un Mirjamai: “Iznāciet ārā jūs visi trīs kopā pie Saiešanas telts!” Un viņi visi trīs iznāca ārā.
5 Tad Tas Kungs nonāca mākoņa stabā, un Viņš stāvēja Saiešanas telts durvīs, un Viņš sauca Āronu un Mirjamu, un abi iznāca ārā.
6 Un Tas Kungs sacīja: “Klausiet tagad Manus vārdus! Ja jūsu vidū ir pravietis, tad Es, Tas Kungs, viņam atklājos vai nu parādībās, vai Es ar viņu runāju sapņos.
7 Tāds nav Mans kalps Mozus, kas visā Manā namā ir uzticams;
8 vaigu pret vaigu Es ar to runāju un ne ar parādībām, ne ar mīklām, bet redzēdams viņš ir redzējis Tā Kunga vaigu; kādēļ jūs nebīstaties runāt pret Manu kalpu Mozu?”
9 Un Tas Kungs iekaisa Savās dusmās pret tiem un aizgāja no viņiem.
10 Bet, kad mākonis atstājās nost no telts durvīm, tad redzi, Mirjama bija kļuvusi spitālīga kā sniegs; un, kad Ārons pagriezās pret Mirjamu, tad redzi, tā bija kļuvusi spitālīga.
11 Tad Ārons sacīja Mozum: “Mans pavēlniek, nepieskaiti, lūdzams, mums mūsu grēkus, ko mēs alodamies esam izdarījuši un ar ko esam apgrēkojušies!
12 Lai viņa, Mirjama, nav kā tāds, kas nedzīvs iziet no mātes miesām, kam viņa miesa jau ir pa pusei saēsta!”
13 Tad Mozus brēca uz To Kungu, lūgdamies: “Ak, Dievs, lūdzu dziedini viņu atkal!”
14 Un Tas Kungs atbildēja Mozum: “Kad viņas tēvs spļaudams viņas vaigā būtu spļāvis, vai tad tā nekaunētos septiņas dienas? Liec to ieslodzīt septiņas dienas ārpus nometnes, un pēc tam to atkal pieņemiet.”
15 Tad Mirjama tika ieslodzīta ārpus nometnes septiņas dienas, bet tauta nekustējās no tās vietas, kamēr Mirjama nebija atkal uzņemta tās pulkā.
16 Bet pēc tam tauta atstāja Hacerotu un apmetās Pāranas tuksnesī.

4.Mozus grāmata 13.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
2 “Izsūti vīrus, kas lai izlūko Kānaāna zemi, ko Es Israēla bērniem dodu; pa vienam vīram no katras cilts, un izsūti tos, bet viņiem visiem ir jābūt vadoņiem.”
3 Tad Mozus tos izsūtīja pēc Tā Kunga pavēles no Pāranas tuksneša; visi šie vīri bija Israēla bērnu vadītāji.
4 Un šie ir viņu vārdi: no Rūbena cilts – Samua, Zakura dēls;
5 no Simeona cilts – Safats, Horija dēls;
6 no Jūdas cilts – Kālebs, Jefunnas dēls;
7 no Isašara cilts – Īgals, Jāzepa dēls;
8 no Efraima cilts – Hozejs, Nūna dēls;
9 no Benjamīna cilts – Paltijs, Rapuas dēls;
10 no Zebulona cilts – Gadiēls, Sodija dēls;
11 no Jāzepa cilts, tas ir, no Manases cilts – Gadijs, Sūsija dēls;
12 no Dana cilts – Amiēls, Gemalija dēls;
13 no Ašera cilts – Seturs, Mihaēla dēls;
14 no Naftaļa cilts – Nahbijs, Vapsija dēls;
15 no Gada cilts – Geuēls, Mahija dēls.
16 Šie ir to vīru vārdi, kurus Mozus izsūtīja izlūkot zemi. Un Mozus nosauca Hozeju, Nūna dēlu, vārdā Jozua.
17 Un Mozus tos izsūtīja izlūkot Kānaāna zemi, un viņš tiem sacīja: “Ejiet no šejienes uz Negebu – dienvidu apgabalu un tad virzieties augšup uz kalniem;
18 un tad apskatiet, kāda tā zeme un kādi tās iedzīvotāji, vai tā tauta ir stipra vai vāja; vai to ir maz, vai to ir daudz;
19 un kāda ir pati tā zeme, kurā tie dzīvo, vai tā ir laba, vai tā ir nederīga, un kādas tur ir pilsētas, kurās tie dzīvo, vai tie dzīvo atklātās nometnēs vai mūriem nocietinātās stiprās pilīs;
20 un kāda zemes augsne, vai trekna vai liesa, vai tur ir atrodami koki vai ne. Esiet droši un ņemiet arī no zemes augļiem!” Bija pirmo vīnogu laiks.
21 Un tie aizgāja un izlūkoja no Cina tuksneša līdz Rehobai ceļā uz Hamatu.
22 Un tie iegāja Negebā un no turienes devās uz Hebronu, un tur mita Ahimans, Sešijs un Talmajs, Anaka bērni. Bet Hebronas pilsēta bija celta septiņus gadus pirms Coānas Ēģiptes zemē.
23 Un tie nonāca līdz Eškolas upei un tur nogrieza vienu vīnogulāja stīgu ar vīnogu ķekaru, un to nesa divi, uzvēruši uz nesamās kārts, tāpat arī granātābolus un vīģes.
24 Šī vieta tika nosaukta Eškolas ieleja pēc tā vīnogu ķekara, ko Israēla bērni te nogrieza.
25 Un tie griezās atpakaļ no zemes izlūkošanas pēc četrdesmit dienām.
26 Un tie nāca un gāja pie Mozus un Ārona un pie visas Israēla bērnu draudzes Pāranas tuksnesī – Kadešā, un tie atnesa viņam un visai draudzei vēstījumu un rādīja arī viņiem tās zemes augļus.
27 Un viņi tam izstāstīja un sacīja: “Tiešām, mēs nogājām tai zemē, kurp tu mūs sūtīji, un patiesi – tur tek piens un medus, un šie ir tās zemes augļi.
28 Tikai stipra gan ir tā tauta, kas tanī zemē dzīvo, un pilsētas ir stipri nocietinātas un ļoti lielas, un mēs arī tur redzējām Anaka bērnus.
29 Un Negebā dzīvo amalekieši, bet kalnos dzīvo hetieši, jebusieši un amorieši, bet kānaānieši dzīvo pie jūras un Jordānas krastos.”
30 Tad Kālebs apklusināja tautu Mozus priekšā un sacīja: “Mēs iedami iesim uz turieni, un mēs to arī iegūsim, jo mēs ar varu to ieņemsim!”
31 Bet tie vīri, kas kopā ar viņu bija gājuši, sacīja: “Mēs nespēsim turp nokļūt, cīnoties pret šo tautu, jo tie ir stiprāki nekā mēs.”
32 Un tie izlaida nelabu slavu par to zemi, kuru tie bija izlūkojuši, starp Israēla bērniem, tā sacīdami: “Tā zeme, ko mēs kā izlūki esam pārstaigājuši, ir zeme, kas aprij savus iedzīvotājus, un visi ļaudis, ko mēs tur esam redzējuši, ir milzīga auguma vīri;
33 un tur mēs arī esam redzējuši milžus, Anaka dēlus, no milžu cilts; mēs bijām savās acīs kā siseņi, un tādi paši mēs bijām arī viņu acīs.”