← Atpakaļ uz lasīšanas plānu

4.Mozus grāmata 21.nodaļa

1 Kad kānaānietis, Arada zemes ķēniņš, kas dzīvoja Negebā, dzirdēja, ka Israēla tauta nāk pa Ataraima ceļu, tas karoja pret Israēlu un aizveda kādus no viņiem gūstā.
2 Tad Israēls deva solījumu Tam Kungam, sacīdams: “Ja Tu šo tautu tiešām nodosi manā rokā, tad es viņu pilsētas izdeldēšu.”
3 Un Tas Kungs paklausīja Israēla balsij, un Viņš nodeva kānaāniešus viņu rīcībā, un viņi tos izdeldēja, gan viņus pašus, gan viņu pilsētas, un nosauca tās vietas vārdu Horma.
4 Un tie aizgāja no Hora kalna pa Niedru jūras ceļu, lai apietu Edoma zemi. Ceļā tauta kļuva nepacietīga,
5 un tauta kurnēja pret Dievu un pret Mozu: “Kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes? Lai mēs mirtu tuksnesī? Mums nav maizes un nav pat ūdens, un mūsu dvēselēm riebj šī bada maize!”
6 Un Tas Kungs uzsūtīja tautai dzēlīgas čūskas; tās sakoda tautu, un daudzi no Israēla tautas nomira.
7 Tad tauta nāca pie Mozus un sacīja: “Mēs esam ar saviem vārdiem grēkojuši pret To Kungu un pret tevi; lūdz To Kungu, lai Viņš mums atņem tās čūskas!” Tad Mozus aizlūdza par tautu.
8 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Darini sev čūskas tēlu un liec to par zīmi; un katrs, kas sakosts un to uzlūkos, tas dzīvos.”
9 Un Mozus izveidoja vara čūsku, un viņš to uzcēla par zīmi. Un notika, ja čūska kādu sakoda, tad tas uzlūkoja vara čūsku un palika dzīvs.
10 Tad Israēla bērni no turienes devās ceļā un apmetās pie Obotas.
11 Un no Obotas tie devās ceļā un apmetās Ije Ābarīmā, kas atrodas iepretim Moābai tuksnesī pret saules lēktu.
12 No turienes tie aizgāja un apmetās pie Zāredas strauta.
13 No turienes tie aizgāja un apmetās šaipus Arnonas, kas tuksnesī iztek no amoriešu novadiem; Arnona veido Moāba robežas starp moābiešiem un amoriešiem.
14 Tāpēc Tā Kunga karu grāmatā teikts: “Tas Kungs karoja pret Vahebu viesulī un pret Arnonas upēm,
15 un pie upju krituma, kas nogriežas uz Āru un aizvijas gar Moābas robežām.”
16 Un no turienes viņi devās uz Beēru pie tās akas, pie kuras Tas Kungs Mozum sacīja: “Sapulcini tautu, Es tiem došu ūdeni.”
17 Toreiz Israēls dziedāja šādu dziesmu: “Verdi, aka, uzdziediet tai!
18 Ak, aka, ko vadoņi rakuši, ko tautas brīvie vīri ar scepteri izrakuši, ar savu karavadoņa zizli, ar savām kūjām!” No tuksneša tie aizgāja uz Matanu
19 un no Matanas uz Nahaliēlu, un no Nahaliēlas uz Bāmotu,
20 un no Bāmotas uz ieleju, kas atrodas Moābas līdzenumā pret Pizgas virsotni, kas noraugās uz tuksnesi.
21 Tad Israēls sūtīja vēstnešus pie Sihona, amoriešu ķēniņa, un sacīja:
22 “Atļauj mums iziet caur tavu zemi! Mēs nenogriezīsimies tavā zemē no ceļa un neiesim ne tīrumos, ne vīna dārzos, mēs arī nedzersim tevis izrakto aku ūdeni; mēs turēsimies uz ķēniņa ceļa, kamēr būsim izgājuši cauri tavām robežām.”
23 Bet Sihons neļāva Israēlam iziet caur savas zemes robežām un sapulcināja visu savu kara tautu tuksnesī pret Israēlu; kad Sihons nonāca pie Jahcas, tad tas uzbruka Israēlam.
24 Bet Israēls to sita ar zobena asmeni un ieņēma viņa zemi no Arnonas līdz Jabokai, tas ir, līdz amoniešu robežām, jo pašu amoniešu robežas bija stipri nocietinātas.
25 Tā Israēls tanī vietā ieņēma visas viņu pilsētas, un Israēls apmetās uz dzīvi visās amoriešu pilsētās – Hešbonā un visās tās mazajās pilsētās.
26 Jo Hešbona bija amoriešu ķēniņa Sihona pilsēta, bet viņš bija karojis pret agrāko Moāba ķēniņu un bija tam visu viņa zemi atņēmis līdz pat Arnonai.
27 Tāpēc dziesminieki saka: “Nāciet uz Hešbonu, lai Sihona pilsēta tiek uzcelta!
28 Jo uguns ir izlauzusies no Hešbonas un liesma no Sihona pilsētas; tā ir aprijusi Moāba apgabalu un sadedzinājusi Arnonas virsotņu kungus.
29 Vai tev, Moāb! Jūs, Kemoša tauta, tagad esat nolemti iznīcībai, viņš ir licis būt jūsu dēliem par bēgļiem, bet jūsu meitas viņš ir aizvedis Sihona, amoriešu ķēniņa, gūstā.
30 Un no Hešbonas līdz Dibonai ir iznīkusi Moāba cerības gaisma, un mēs tos esam vajājuši līdz Nopahai, kas sniedzas līdz Medebai.”
31 Tā Israēls apmetās amoriešu zemē.
32 Un Mozus izsūtīja izlūkus izpētīt Jāzeru, un tie ieņēma tās ciemus un izdzina amoriešus, kas tur mita.
33 Tad tie nogriezās sāņus un devās kalnup pa Basanas ceļu, bet Ogs, Basanas ķēniņš, un viņa ļaudis izgāja viņiem pretim, lai karotu pie Edrejas.
34 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Nebīsties no viņa, jo viņu un visus viņa ļaudis, un visu viņa zemi Es nodošu tavās rokās, un tu darīsi viņam tāpat, kā tu esi darījis Sihonam, amoriešu ķēniņam, kas dzīvoja Hešbonā.”
35 Un tie viņu sakāva un viņa dēlus un visu viņa tautu, ka neviens neatlikās, un tie ieņēma viņa zemi.

4.Mozus grāmata 22.nodaļa

1 Tad Israēla bērni devās ceļā un apmetās Moāba līdzenumā, viņpus Jordānai, iepretim Jērikai.
2 Kad nu Balaks, Cipora dēls, visu to redzēja, ko Israēls bija amoriešiem nodarījis,
3 tad moābieši varen izbijās no tās tautas, jo to bija daudz, un moābiešiem bija bailes no Israēla bērniem.
4 Tāpēc Moābs runāja ar midiāniešu vecajiem: “Nu šie, tur sapulcējušies, gan notīrīs tīru visu mūsu apkārtni itin kā vērsis, kas aprij lauka zāli!” Bet Balaks, Cipora dēls, bija tanī laikā Moāba ķēniņš.
5 Un tas sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru pie lielās upes viņa tautas bērnu zemē, lai viņu aicinātu, un sacīja: “Redzi, tur ir tauta, kas iznākusi no Ēģiptes; redzi, tie apklāj zemes virsu un ir apmetušies pret mani.
6 Un tagad, lūdzams, nāc un nolādi man šo tautu, jo tā ir stiprāka nekā es, tad varbūt es varētu tos pieveikt un izdzīt no zemes; jo es zinu, ka tas, ko tu svētī, ir svētīts un, ko tu nolādi, ir nolādēts.”
7 Tad moābiešu vecaji un midiāniešu vecaji gāja, un zīlnieku alga jau tiem bija rokā, un tie nogāja pie Bileāma un sacīja viņam Balaka vārdus.
8 Tad tas viņiem sacīja: “Palieciet šeit pa nakti, tad es jums došu līdzi vēsti, ko Tas Kungs man iedos.” Un moābiešu vadoņi palika pie Bileāma.
9 Un Dievs nāca pie Bileāma un tam jautāja: “Kas tie tādi par vīriem tur pie tevis?”
10 Un Bileāms atbildēja Dievam: “Balaks, Cipora dēls, moābiešu ķēniņš, ir tos pie manis sūtījis un caur viņiem liek man sacīt:
11 redzi, tauta ir iznākusi no Ēģiptes un apklāj visu zemes virsu. Tagad nāc, nolādi tos manis labad, varbūt tad es spēšu pret tiem karot un tos izdzīt.”
12 Tad Dievs sacīja Bileāmam: “Tev nebūs iet kopā ar viņiem, un tev nebūs nolādēt šo tautu, jo tā ir svētīta!”
13 Un no rīta Bileāms agri piecēlās un sacīja Balaka vadoņiem: “Eita atpakaļ uz savu zemi, jo Tas Kungs man ir aizliedzis un neļauj iet ar jums.”
14 Tad cēlās moābiešu vadoņi un nāca pie Balaka un tam pavēstīja: “Bileāms ir atsacījies nākt mums līdzi.”
15 Tad Balaks mēģināja vēl vienu reizi un nosūtīja daudz vairāk un cienījamākus vadoņus nekā tos.
16 Un tie nāca pie Bileāma un sacīja: “Tā saka Balaks, Cipora dēls: lūdzams, neliedzies nākt pie manis!
17 Jo es tevi godināt godināšu, un visu, ko tu man teiksi, to es izdarīšu; bet, lūdzams, nāc un nolādi man šo tautu!”
18 Tad Bileāms atbildēja un sacīja Balaka kalpiem: “Kaut vai Balaks man dotu savu namu pilnu piebērtu ar zeltu un sudrabu, tad tomēr es nevarētu pārkāpt Tā Kunga, sava Dieva, pavēli, darot vai nu mazas, vai arī lielas lietas.
19 Un tad nu palieciet arī šo nakti pie manis, tad es redzēšu, ko Tas Kungs man tālāk teiks.”
20 Tad Dievs nāca pie Bileāma nakts laikā un tam sacīja: “Ja tie vīri ir nākuši tevi aicināt, tad celies un ej ar viņiem, bet tikai to vārdu, ko Es tev teikšu, to pildi.”
21 Tad Bileāms piecēlās agri no rīta un apsegloja savu ēzeļu māti un devās līdzi moābiešu vadoņiem.
22 Bet Dieva dusmas pret to iedegās, tāpēc ka tas gāja, un Tā Kunga eņģelis nostājās viņam ceļā, lai būtu viņam par naidīgu pretinieku; un viņš jāja uz savas ēzeļu mātes, un divi tā puiši bija viņam līdzi.
23 Un ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli uz ceļa stāvam ar atvēztu zobenu rokā, un ēzeļu māte nogriezās no ceļa un gāja pa lauku; tad Bileāms sita ēzeļu māti, lai to uzgrieztu uz ceļa.
24 Bet Tā Kunga eņģelis nostājās ceļa šaurumā starp vīna dārziem, kur abās pusēs bija mūris.
25 Kad nu ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli, tad viņa spiedās gar mūri un saspieda pie mūra Bileāmam kāju, tāpēc viņš to atkal sita.
26 Un Tā Kunga eņģelis virzījās joprojām uz priekšu un nostājās kādā šaurā spraugā, kur nebija vietas, lai atkāptos nedz pa labi, nedz pa kreisi.
27 Un, kad ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli stāvam, tad viņa pakrita ceļos zem Bileāma. Un Bileāms saskaitās un sita ēzeļu māti ar rīksti.
28 Un tad Tas Kungs atvēra ēzeļu mātes muti, un tā sacīja Bileāmam: “Ko es esmu tev darījusi, ka tu mani esi trīs reizes sitis?”
29 Un Bileāms sacīja ēzeļu mātei: “Tāpēc ka tu mani esi kaitinājusi! Ja man būtu bijis zobens rokā, es tevi nokautu!”
30 Tad ēzeļu māte sacīja Bileāmam: “Vai es neesmu tava ēzeļu māte, uz kuras tu esi jājis savu laiciņu līdz šai dienai? Vai tas ir bijis mans ieradums tev tā darīt?” Viņš teica: “Nē.”
31 Tad Tas Kungs atvēra Bileāmam acis, un viņš ieraudzīja Tā Kunga eņģeli stāvam uz ceļa ar atvēztu zobenu rokā. Un viņš palocījās un nometās uz sava vaiga.
32 Un Tā Kunga eņģelis viņam sacīja: “Kāpēc tu savu ēzeļu māti esi tā trīs reizes sitis? Redzi, es tev nostājos par pretinieku, lai tevi atturētu, jo tavs ceļš ir ļauns un pret manu gribu.
33 Bet pat ēzeļu māte mani bija ieraudzījusi, un tā trīs reizes ir šeit no manis nost virzījusies, un, ja viņa nebūtu varējusi nost novirzīties, tad es tiešām tevi būtu nositis un viņu būtu atstājis dzīvu.”
34 Tad Bileāms sacīja Tā Kunga eņģelim: “Es esmu grēkojis, jo es nezināju, ka tu esi pret mani nostājies uz ceļa, bet, ja tas tavās acīs ir nepatīkami, tad es griezīšos atpakaļ!”
35 Tad Tā Kunga eņģelis sacīja Bileāmam: “Ej līdzi tiem vīriem, tikai runā to, ko es tev teikšu.” Un Bileāms gāja Balaka vadoņiem līdzi.
36 Kad Balaks dzirdēja, ka Bileāms nāk, tad tas izgāja viņam pretim uz Moāba pilsētu pie Arnonas robežām pašā robežu stūrī.
37 Un Balaks sacīja Bileāmam: “Vai gan es neesmu sūtīdams sūtījis vīrus pie tevis, lai tevi aicinātu? Kāpēc tu tūdaļ nenāci pie manis? Vai tad es patiesi neprastu tevi godināt?”
38 Un Bileāms sacīja Balakam: “Redzi, es esmu pie tevis atnācis, bet vai es kaut ko varu runāt, kā vien tos vārdus, ko Tas Kungs liks manā mutē? To es tikai runāšu.”
39 Un Bileāms gāja kopā ar Balaku, un tie nonāca Kirjat-Hucotā.
40 Un Balaks upurēja kaujamam upurim liellopus un sīklopus, un tas sūtīja arī Bileāmam un vadoņiem, kas bija pie viņa.
41 Un nākamā rītā Balaks ņēma Bileāmu un uzveda viņu Baala augstienēs un no turienes tam rādīja nometnes vienu galu.