← Atpakaļ uz lasīšanas plānu

5.Mozus grāmata 2.nodaļa

1 Tad mēs pagriezāmies un gājām pa Niedru jūras ceļu uz tuksnesi, kā Tas Kungs bija man pavēlējis, un klejojām apkārt ilgu laiku ap Seīra kalniem.
2 Un Tas Kungs runāja uz mani, sacīdams:
3 jūs esat pietiekami ilgi klaiņojuši ap šiem kalniem; griezieties pret ziemeļiem.
4 Un tautai pavēli, sacīdams: jūs iesit savu brāļu, Ēsava bērnu, robežām cauri, kas dzīvo Seīrā; tie no jums bīsies, bet esiet ļoti uzmanīgi,
5 ka jūs ar tiem nesākat karot, jo Es jums no viņu zemes nedošu ne pēdas platuma, kur varētu nostāties, jo Es esmu piešķīris Seīra kalnus Ēsavam īpašumā.
6 Pārtiku pērciet no viņiem par naudu, ka jums būtu ko ēst, arī ūdeni pērciet no viņiem par naudu, ka jums būtu ko dzert;
7 jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis visos tavos darbos, Viņš zina tavas gaitas šinī lielajā tuksnesī, šos četrdesmit gadus Tas Kungs, tavs Dievs, ir bijis ar tevi; tev nekā nav trūcis.
8 Un tā mēs gājām, turēdamies pa gabalu no saviem brāļiem, Ēsava bērniem, kas dzīvoja Seīra kalnos, pa līdzenumu, sākot no Ēlatas un Ecion-Geberas, un pagriezušies gājām pa ceļu pār Moābas tuksnesi.
9 Tad Tas Kungs man sacīja: nenodari pārestību Moābam un nekaro ar viņu, jo Es nedošu tev par īpašumu neko no viņu zemes, tāpēc ka Es jau esmu piešķīris Lata bērniem Āru par īpašumu.
10 Senāk tur ir dzīvojuši emieši, lieli, stipri un gari kā anakieši.
11 Arī tie tāpat kā anakieši tika turēti par milžiem, bet moābieši tos sauc par emiešiem.
12 Un Seīrā senāk dzīvoja horieši, bet Ēsava bērni tos izdzina un, viņus izdeldējuši, apmetās uz dzīvi viņu vietā, tāpat kā Israēls ir darījis tanī zemē, kuru tas bija iemantojis, ko Tas Kungs viņam bija devis.
13 Un nu tagad pārejiet Zeredas upi! Un mēs pārgājām Zeredas upi.
14 Tas laiks, cik ilgi esam gājuši no Kadeš-Barneas, līdz kamēr esam pārgājuši pār Zeredas upi, ir trīsdesmit astoņi gadi, tiekāms visa karavīru audze bija gājusi bojā tuksnesī, kā Tas Kungs to bija par tiem ar zvērestu apsolījis.
15 Tā Kunga roka bija pret viņiem, viņus izdeldējot no nometņu ļaužu vidus līdz pēdējam vīram.
16 Un, kad visi karavīri ļaužu starpā bija miruši,
17 tad Tas Kungs man sacīja, teikdams:
18 Tu šodien pāriesi Moāba robežu pie Āras
19 un tu nonāksi amoniešu tuvumā, bet nenodari tiem nekādu pārestību un tiem neuzbrūc: no Amona bērnu zemes Es tev neko neļaušu iegūt, jo Es to esmu piešķīris Lata bērniem par īpašumu.
20 Arī šo dēvē par refajiešu zemi, jo tur pirms amoniešiem esot mituši refajieši, bet amonieši tos sauc par zamzumiešiem.
21 Tā ir liela tauta, un skaitā to ir daudz, tie ir gari kā anakieši, bet Tas Kungs tos iznīcināja: amonieši viņus pakļāva sev un apmetās uz dzīvi viņu vietā.
22 Tāpat Viņš to bija darījis arī ar Ēsava bērniem, kuri dzīvoja Seīra kalnā un kuriem ienākot Viņš iznīcināja horiešus; to vietā viņi dzīvo vēl šodien.
23 Arī avieši, kas dzīvoja apmetnēs līdz pat Gazai, tika iznīcināti: viņus sakāva kaftorieši, kas bija cēlušies no Kaftoras, un apmetās uz dzīvi viņu vietā.
24 Celieties, ejiet un pārejiet Arnonas upi! Redzi, Es nododu jūsu rokā amorieti Sihonu, Hešbonas ķēniņu, un viņa zemi; sāc ieņemt to un karo ar viņu!
25 Un Es šodien sākšu iedvest bailes un izbīšanos visām tautām no tevis, kas zem debesīm, lai tās, kaut vai tikai izdzirdušas par tevi, trīcētu un drebētu!
26 Tad es sūtīju vēstnešus no Kedmotas tuksneša pie Sihona, Hešbonas ķēniņa, ar miera vārdiem:
27 ļauj mums iziet caur tavu zemi. Mēs iesim pa ceļu vien un nenogriezīsimies ne pa labi, ne pa kreisi.
28 Pārdod mums par naudu pārtiku, ka mums ir ko ēst, un pārdod mums par naudu ūdeni, ka mums ir ko dzert; mēs gribam tikai kājām iziet cauri,
29 kā man ir ļāvuši Ēsava bērni, kas Seīrā, un Moāba bērni, kas dzīvo Ārā, ka mēs varam pāriet pāri Jordānai uz to zemi, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, mums dod.
30 Bet Sihons, Hešbonas ķēniņš, nevēlējās mums dot atļauju šķērsot savu zemi, jo Tas Kungs, tavs Dievs, bija nocietinājis viņa prātu un bija ar nolūku tā sirdi darījis nepiekāpīgu, lai Viņš to nodotu tavās rokās, kā tas tagad arī ir noticis.
31 Un Tas Kungs man sacīja: redzi, Es esmu jau sācis tev nodot Sihonu un viņa zemi; stājies pie tās pakļaušanas, lai varētu to ieņemt.
32 Tad Sihons devās mums pretī, viņš ar visiem saviem ļaudīm, lai ar mums karotu pie Jahcas,
33 bet Tas Kungs, mūsu Dievs, to nodeva mūsu varā, un mēs to sakāvām, viņu, viņa dēlus un visu viņa tautu.
34 Un tanī laikā mēs ieņēmām visas viņa pilsētas un tās izdeldējām; mēs nogalinājām visus pilsētas vīrus un sievas un mazos bērnus, mēs neatstājām dzīvu nevienu;
35 tikai lopus mēs sev paņēmām un salaupītās mantas no pilsētām, ko ieņēmām.
36 No Aroēras, kas atrodas Arnonas upes krastā, un tās pilsētas, kas upes ielejā, līdz Gileādai nebija nevienas pilsētas, kas mums būtu palikusi neieņemama, kas būtu varējusi mums pretī turēties, jo Tas Kungs, mūsu Dievs, bija mums visu nodevis mūsu varā.
37 Tikai Amona bērnu zemi tu atstāji neskartu, netuvodamies nedz Jabokas upes krastiem, nedz pilsētām kalnos, nedz kādai citai vietai, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, bija aizliedzis aiztikt.

5.Mozus grāmata 3.nodaļa

1 Tad mēs pagriezāmies un devāmies augšup pa Basanas ceļu, un Ogs, Basanas ķēniņš, ar visu savu karotāju saimi devās mums pretim, lai mūs sastaptu un lai ar mums cīnītos pie Edrejas.
2 Bet Tas Kungs man sacīja: nebīsties no viņa, jo Es esmu gan viņu pašu, gan visu viņa tautu, gan visu viņa zemi nodevis tavās rokās, un tev ar viņu būs tāpat rīkoties, kā tu esi rīkojies ar amoriešu ķēniņu Sihonu, kas dzīvoja Hešbonā.
3 Un Tas Kungs, mūsu Dievs, nodeva mūsu rokās arī Ogu, Basanas ķēniņu, līdz ar visu viņa tautu, un mēs to sakāvām tā, ka pat neviens izbēgušais nepalika pāri.
4 Un tanī laikā mēs ieņēmām visas viņa pilsētas; tur nepalika nevienas pilsētas, ko mēs nebūtu ieņēmuši; tās bija tās sešdesmit pilsētas, kas atradās visā Argoba apgabalā Oga ķēniņa valstī Basanā.
5 Visas šīs pilsētas bija nocietinātas ar augstiem mūriem, divviru vārtiem un dzelzs aizšaujamiem; bez tam vēl bija daudz mūriem neiežogotu miestu.
6 Un mēs visu to pilnīgi iznīcinājām, kā mēs to bijām darījuši Sihonam, Hešbonas ķēniņam, un mūsu iznīcināšanai par upuri krita visi pilsētas vīri, sievas un bērni.
7 Bet visus lopus un pilsētās salaupīto mantu mēs paturējām sev kā laupījumu.
8 Un tā mēs tanī laikā atņēmām diviem amoriešu ķēniņiem zemi, kas atradās viņpus Jordānai, no Arnonas upes līdz Hermona kalnam –
9 sidonieši Hermona kalnu sauc par Sirionu, bet amorieši to sauc par Senīru,-
10 visas pilsētas līdzenumā un visu Gileādu un visu Basanu līdz Salkai un Edrejai, pilsētas, kas atrodas Oga ķēniņvalstī Basanā.
11 Jo vienīgi Ogs, Basanas ķēniņš, bija beidzamais no pāri palikušajiem refajiešiem; tiešām, viņa atdusas vieta bija darināta no dzelzs – vai tā nav Amona bērnu Rābā? Deviņas olektis ir tās garums un četras olektis tās platums, pēc vispārējā olekšu mēra mērojot.
12 Tad nu šo zemi mēs sev tanī laikā pakļāvām, un, sākot ar Aroēru, kas atrodas pie Arnonas upes, un vienu pusi no Gileādas kalnāja līdz ar tās pilsētām es atdevu rūbeniešiem un gadiešiem.
13 Bet atlikušo Gileādas apgabalu un visu Basanu, Oga ķēniņvalsti, es atdevu manasiešu pusciltij, tas ir, visu Argoba apgabalu; visu Basanu sauc par refajiešu zemi.
14 Jaīrs, Manases dēls, iekaroja visu Argoba apgabalu līdz pat gešūriešu un maāhatiešu robežām, un viņš pārdēvēja Basanu pēc sava vārda par Hāvot-Jaīru, par Jaīra ciemiem, tā tie saucas vēl līdz šai dienai.
15 Un Mahīram es devu Gileādu,
16 bet rūbeniešiem un gadiešiem es devu apgabalu no Gileādas līdz Arnonas upei, pašu upes līci un krastmalas līdz Jabokas upei, Amona bērnu robežai,
17 un līdzenumu ar Jordānu un robežu no Kinnereta ezera līdz līdzenuma jūrai, Sāls jūrai, zem Pizgas nogāzēm pret rītiem.
18 Un tanī laikā es jums pavēlēju, teikdams: Tas Kungs, jūsu Dievs, ir jums šo zemi devis, lai jūs to iegūtu sev īpašumā; tādēļ, visi uzticamie vīri, izeita apbruņojušies savu brāļu, Israēla bērnu, priekšgalā.
19 Tikai savas sievas un savus mazos bērnus un savus ganāmpulkus – jo to es zinu, ka jums ir daudz ganāmpulku,- atstājiet savās pilsētās, ko es esmu jums devis,
20 tiekāms Tas Kungs arī jūsu tautas brāļiem tāpat kā jums piešķirs mieru un arī viņi iemantos zemi, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, viņiem dos viņpus Jordānas; tad jūs ikviens atgriezīsities savā īpašumā, ko es esmu jums devis.
21 Es Jozuam tai laikā pavēlēju un teicu: tavas acis ir visu redzējušas, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, ir darījis šiem diviem ķēniņiem; tā Tas Kungs darīs visām ķēniņu valstīm, kurām tu iesi cauri.
22 Nebīsties no viņiem, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, par jums karos.
23 Un arī es izlūdzos žēlastību no Tā Kunga šinī laikā, sacīdams:
24 ak, Kungs, mans Dievs, Tu jau sen esi sācis rādīt Savam kalpam gan Savu varenību, gan Savu stipro roku; jo kur gan ir tāds Dievs debesīs un virs zemes, kas dara tādus darbus kā Tu un ar tādu spēku kā Tu.
25 Ļauj, lai es ceļos pāri skatīt labo zemi viņpus Jordānas, tos skaistos kalnus un Libanonu.
26 Bet Tas Kungs jūsu dēļ uz mani kļuva dusmīgs, un Viņš mani neuzklausīja un man sacīja: tev ir gana! Nerunā vairs par šo lietu ar Mani!
27 Uzkāp Pizgas kalna virsotnē un pacel savas acis pret vakariem un pret ziemeļiem, pret dienvidiem un pret rītiem un apskati to zemi savām acīm, jo tu neiesi pāri Jordānai.
28 Dod Jozuam pavēles, stiprini un drošini viņu, jo viņš šīs tautas priekšgalā celsies pāri un viņš tai dos īpašumā to zemi, ko tu redzēsi.
29 Un tā mēs palikām ielejā pretim Bet-Peorai.