Ījaba 36:1-15
1 Un Ēlihus turpināja un sacīja:
2 “Pacieties vēl mazu brīdi, lai es tevi pamācu, jo man jautājumā par Dievu vēl vairāk kas sakāms.
3 Es gribu ar savām plašajām zināšanām jautājumu aptvert plašāk, lai palīdzētu savam Radītājam gūt taisnību,
4 jo, tiešām, mana runa nav aplama: tavā priekšā ir vīrs, kam netrūkst zināšanu un atziņu.
5 Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens Savā sirdsspēkā.
6 Viņš neatstāj dzīvu bezdievīgo, un Viņš piešķirs taisnību arī apspiestajiem.
7 Viņš neatrauj Savu acu skatu no taisnā, un ķēniņiem tronī Viņš nodrošina paļāvīgu sēdēšanu, lai viņi būtu paaugstināti.
8 Bet, kad viņi iesaistīti važās un guļ gūstā ieslēgti siekstās,
9 tad Viņš ar to ceļ viņiem acu priekšā viņu pašu rīcību un arī viņu pārkāpumus, ka tie sevi bija iecerējuši pārāk varenus;
10 un tā Viņš atdara viņu ausis brīdinājumiem un atgādina viņiem atrauties no ļaunā.
11 Ja nu tagad tie Viņam klausa un pakļaujas, tad viņi savas mūža dienas noved labā galā,
12 bet, ja tie neklausa, tad tie iet bojā pēkšņā nāvē un nomirst bez īstas atziņas.
13 Tad nu tādi, kuriem ir bezgodīga sirdsprāta domas, iedegas dusmās un nesauc pēc glābēja, kaut gan Viņš pats viņus sasējis važās.
14 Tad viņu dvēsele mirst jau zēnu gados, un viņu mūžs beidzas kā netikliem vīriem.
15 Cietējus turpretī Viņš tieši izglābj viņu ciešanu dēļ un atver viņu ausis kā atlīdzību par viņu ciešanām.