Jozuas 17
1 Tad Manases ciltij, meslus metot, krita sava tiesa, jo viņš bija Jāzepa pirmdzimtais. Mahiram, Manases pirmdzimtajam, kas bija Gileāda tēvs un karavīrs, krita Gileāda un Basana.
2 Bet pārējiem Manases dēliem tika viņu tiesa pēc viņu dzimtām, proti, Abiēzera dēliem, Heleka dēliem, Asriēla dēliem, Sihema dēliem, Hefera dēliem, kā arī Šemidas dēliem; šie visi ir Jāzepa dēla Manases vīriešu kārtas pēcnācēji pēc savām dzimtām.
3 Bet Celofehadam, Hefera dēlam, tas bija Gileāda dēls, bet tas Mahira dēls un tas Manases dēls, nebija pēcnācējos dēlu, bet meitas vien; un šie ir viņa meitu vārdi: Mahla, Noa, Hogla, Milka un Tirca.
4 Tās nāca pie priestera Ēleāzara un pie Jozuas, Nūna dēla, un pie vadoņiem un sacīja: “Tas Kungs pavēlēja Mozum dot mums īpašuma daļu mūsu brāļu vidū.” Un tāpēc viņš pēc Tā Kunga pavēles tām iedeva viņu īpašumu viņu brāļu vidū.
5 Un tā desmit daļas tika piešķirtas Manases ciltij vēl pie Gileāda zemes un Basanas, kas abas viņpus Jordānas,
6 jo arī Manases meitas ieguva īpašumu daļu viņa dēlu vidū; bet Gileāda krita pārējiem Manases dēliem.
7 Bet Manases robežas bija no Ašeras uz Mihmetatu, kas atrodas austrumos no Sihemas; tad šī robeža iet uz dienvidiem pie tiem, kuri dzīvo pie Tapuas avota.
8 Manasem gan piederēja Tapuas zemes novads, bet pati Tapua pie Manases robežas piederēja Efraima dēliem.
9 Tad robeža iet lejup līdz Kanas upes līcim; dienvidos no tās ir pilsētas, bet šīs pilsētas pieder Efraimam Manases pilsētu vidū, un Manases robežu apgabals ir ziemeļos no upes, bet tālākās robežas noved pie jūras.
10 Un dienvidos ir Efraims, bet ziemeļos ir Manase, un jūra šeit veido robežu; un ziemeļos tie saskaras ar Ašeru, bet austrumos ar Isašaru.
11 Un Manasem bija doti vēl arī īpašumi Isašarā un Ašerā, un viņam piederēja šādas pilsētas: Bet-Šeana ar tās mazajām pilsētām, Jibleāma ar tās mazajām pilsētām, Doras iedzīvotāji un tās mazās pilsētas, Ajin-Doras iedzīvotāji un tās mazās pilsētas, Taānaka un tās mazās pilsētas, Megidas iedzīvotāji un tās mazās pilsētas, – tā saucamais triju pakalnu apgabals.
12 Bet Manases bērni nespēja izdzīt šo pilsētu iedzīvotājus, un tā kānaānieši palika dzīvot šinī zemē.
13 Un, kad Israēla bērni kļuva stipri, tad viņi kānaāniešus paverdzināja, bet nekad tos neizdzina.
14 Un Jāzepa bērni sacīja Jozuam: “Kādēļ tu mums par daļu esi meslojis tikai vienu tiesu un vienu zemes gabalu, kaut gan mēs pēc skaita esam liela tauta, tādēļ ka Tas Kungs mūs tā ir svētījis?”
15 Tad Jozua tiem atbildēja: “Ja jūs esat tik liela tauta, tad ejiet mežos un nolīdiet tur sev laukus ferisiešu zemē un refajiešu novadā, kur dzīvot, ja jums nepietiek ar Efraima kalniem.”
16 Tad Jāzepa bērni atbildēja: “Ar kalniem mums nepietiks, un dzelzs kara rati ir visiem kānaāniešiem – tiem, kas dzīvo ielejas apgabalos, kā arī tiem, kas dzīvo Bet-Šeanā un tās mazajās pilsētās, tāpat tiem, kas dzīvo Jezreēlas līdzenumā.”
17 Tad Jozua atbildēja abām Jāzepa ciltīm, Efraima un Manases, sacīdams: “Tu esi liela tauta, un tev ir liels spēks, tāpēc tev arī nebūs tikai viena meslu tiesa vien.
18 Bet kalni lai tev pieder, un tur ir mežs, to tu varēsi nolīst, un viss, ko tu no tā iegūsi, lai tev pieder; jo tu izdzīsi kānaāniešus, kaut arī viņiem ir dzelzs rati un kaut arī viņi ir stipri.”