Mateja evaņģēlijs 13:1-23
1 Tanī dienā Jēzus, no nama izgājis, apsēdās jūras malā.
2 Un daudz ļaužu sapulcējās pie Viņa, tā ka Viņš iekāpa laivā un apsēdās, un visi ļaudis stāvēja krastmalā.
3 Un Viņš uz tiem daudz runāja līdzībās un sacīja: “Redzi, sējējs izgāja sēt.
4 Un, viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda;
5 un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes;
6 bet, kad saule uzlēca, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes;
7 bet cita iekrita ērkšķos, un ērkšķi uzauga un to nomāca;
8 bet cita krita labā zemē un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.
9 Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
10 Un mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: “Kāpēc Tu uz tiem runā līdzībās?”
11 Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: “Jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem tas nav dots.
12 Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.
13 Tāpēc Es uz tiem runāju līdzībās, jo tie redzēdami neredz un dzirdēdami nedzird un nesaprot.