Psalms 12
1 Dziedātāju vadonim, uz astoņām stīgām. Dāvida dziesma.
2 Palīdzi, ak, Kungs, jo svētie ir zustin zuduši un ticīgo tik maz ir palicis starp cilvēku bērniem!
3 Viltu viņi runā cits caur citu. Ar smaidu uz lūpām viņi runā ar divkosīgu sirdi.
4 Kaut Tas Kungs darītu galu visiem saldiem vārdiem, mēlei, kas runā nekautrīgi,
5 kas saka:”Mūsu varoņspēks ir mūsu mēle, mūsu mute ir mūsu rīcībā, mums klājas runāt! Kas mums var pavēlēt?”
6 “Tad nu posta dēļ, kas nācis pār apspiestajiem, un grūtdieņu nopūtu dēļ Es celšos,” saka Tas Kungs, “un gādāšu pestīšanu tam, kas pēc tās ilgojas!”
7 Tā Kunga vārdi ir skaidri kā kausēts sudrabs, kas septiņkārt šķīstīts.
8 Tu, Kungs, tos turēsi un pasargāsi mūs no šīs cilts mūžīgi –
9 no pārkāpējiem, kas lepni staigā visapkārt, kur nekrietnība augstu ceļ galvu starp cilvēku bērniem.