Natālija Granta ir populāra kristīgā dziedātāja un dziesmu autore, trīs “Dove ” balvu ieguvēja. Bet pāri visam viņa ir debesu Tēva meitiņa, sieva un māmiņa trim meitām.
Natālija stāsta: “Jau tas vien, ka esmu sieva, ir brīnums, jo es sevi nemīlēju un nedomāju, ka kādreiz mani kāds mīlēs un gribēs būt ar mani kopā visu atlikušo dzīvi. Tas, ka esmu māmiņa, ir vēl lielāks brīnums, jo ārsti mums ar vīru konkrēti pateica, ka mēs pie bērniņa netiksim, taču šodien mums ir trīs bērni.
Es uzaugu brīnišķīgā ģimenē, un patiesībā es nezinu, kur radās manas lielās problēmas ar pašvērtību un kompleksiem. Jau skolas laikā vienmēr skatījos uz “smukajām” meitenēm un apskaudu viņas. Vēlāk par daudz ātri ieskrēju nepareizās attiecībās un tās sadragāja manu pašvērtību vēl vairāk.
Atceros, kā toreiz mans puisis jau pārmeta: ”Tu vienmēr man prasi, vai es tev liekos skaista. Kāpēc tu tā dari?” Es viņam atbildēju: ”Jo tu man nekad nesaki, ka es esmu skaista.” Viņš norādīja uz kāda žurnāla vāku, uz kura pozēja satriecoša modele un teica man: ”Lūk, šī sieviete ir tiešām skaista, viņa ir perfekta.” Skatoties uz šīs sievietes bildi, es domāju: “Lai arī cik plastiskās operācijas es neveiktu, es nekad nebūšu tik skaista kā viņa.” Taču es izlēmu tomēr kaut ko darīt savas ārienes labā – izlēmu būt tieva, daudz tievāka kā biju.
Es sāku vemt laukā visu, ko apēdu – brokastis, pusdienas un vakariņas, līdz iekritu pilnīgā atkarībā. Pat ja ar draugu apmeklēju kādu smalku restorānu, vienalga pēc maltītes es devos uz tualeti un to visu vēmu laukā. Jā, es nokritos svarā, tik ļoti, ka pat mugurkauls izspiedās, un toreiz man tas likās skaisti. Man patika redzēt savus kaulus un apkārtējie izteica komplimentus uz nebēdu. Nu, kad biju kļuvusi tik tieva, manam draugam parādījās jauna ideja, viņš gribēja lai palielinu krūtis. Atceros, kā toreiz salūzu. Sapratu, ka tam nekad nebūs gala, ka es nekad nebūšu gana laba – tagad krūtis, tad lūpas.. tad nākamais.
Kaut no malas izskatījos, kā laimīga un skaista blondīnīte, patiesībā jutos nevērtīga un tukša. Kad kārtējo reizi atkal attapos sēžot pie poda ar pirkstu kaklā, savā sirdī izdzirdēju vārdus: ”Tev pietiek ar manu žēlastību. Tev pietiek ar manu žēlastību.”
Es sāku domāt par Dievu, par kuru tik daudz bērnībā biju dzirdējusi. Sameklēju Bībeli un sāku iepazīt Jēzu. Un sevi – tādu, kādu Viņš mani bija radījis. Nebija tā, ka Dievs mani tūlīt atbrīvoja, bet es sāku mainīties. Ieraudzīju savu vērtību Jēzū un to, ka mans izskats nav būtiskākais – Jēzus bija mani radījis pēc sava tēla un līdzības, un patiesībā, es sapratu, ka esmu skaista. Bībelē teikts, ka pirms es piedzimu, Viņa plāns manai dzīvei jau bija pilnīgs un brīnišķīgs. Redzot cik ļoti Jēzus mīlēja mani, es sapratu, ka Viņš vēlas, lai tā es tagad mīlu sevi un savus tuvākos.
Es pārtraucu attiecības ar to puisi un sāku no sirds kalpot Dievam un cilvēkiem – slavēju Dievu un stāstīju savu stāstu citām jaunām meitenēm, kuras gāja cauri tādām pašām lietām kā es. Redzēju, kā Dievs darīja brīnumus viņu dzīvēs un mainīja viņas. Iepazīstot Kristus mīlestību, meitenes iemīlēja arī sevi un spēja pārstāt darīt daudzas nepareizas lietas, un pieņemt nepareizus lēmumus.
Tad manā dzīvē ienāca kāds brīnišķīgs, kristīgs producents un mūziķis. Mēs iemīlējāmies, un es biju bezgala laimīga. Dievs savā žēlastībā man bija dāvājis iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tāpēc mirklī, kad ārsts mums abiem ar vīru pateica, ka mums nav iespējams tikt pie bērniņa, es zināju – mans Dievs ir uzticams, un manai dzīvei ar Viņa žēlastību ir pietiekami. Mēs zinājām, ka mums būs bērniņš, un šodien mums ir trīs meitiņas.
Uz zemes nav neviena cilvēka, kura glābšanai pietrūktu Dieva žēlastības. Dieva žēlastības ir pietiekami, lai izglābtu ikvienu, arī tevi.