Stefana ceļš uz basketbola virsotnēm tika bruģēts jau bērnībā. Arī Stefana Karija tēvs bija NBA spēlētājs. Tomēr vairāk par tēva spēlēm NBA, Stefans atceras tās dienas, kad tēvs kopā ar viņu un viņa jaunāko brāli pavadīja laiku dzenājot bumbu piemājas basketbola laukumā. Viņš uzauga ģimenē, kas vienmēr turējās kopā.
„Mani vecāki bija paši labākie. Jau no pašas bērnības viņi mūs audzināja dievbijīgā gaisotnē. Katru trešdienu mūsu ģimene devās uz Bībeles studijām, bet svētdienās – uz dievkalpojumu. Sākotnēji man tā bija kā tradīcija, jo man nebija personīgas attiecības ar Jēzu. Tomēr kādā svētdienā, kad es mācījos ceturtajā klasē, viss mainījās. Dievkalpojuma noslēgumā mācītājs aicināja atdot savu dzīvi Jēzum, un es tam atsaucos,” saka Stefans. „Mācītājs teica, ka tam ir jābūt mūsu pašu lēmumam nevis vecāku spiediena rezultātā izdarītam solim, un es nolēmu to pieņemt. Mani vecāki turpināja manī pilināt Dieva Vārdu arī pēc tam. Vēlāk sāku mācīties kristīgā skolā, un evaņģēlija vēsti varēju dzirdēt katru dienu. Mana bērnība bija piepildīta ar Dieva klātbūtni.”
Ļoti nozīmīgs laiks Stefana Karija dzīvē bija vidusskola, jo pareizas vidusskolas izvēle, bieži nosaka sportista iespējas iekļūt pasaules labākajā basketbola līgā. Lai gan Stefans neiekļuva skolā, kurā vēlējās, un par to sākumā pārdzīvoja, tomēr Dievam bija īpašs plāns viņa dzīvei un rezultāts izrādījās labāks nekā viņš cerēja. Stefans nonāca skolā, kuras basketbola treneris noticēja viņam, turklāt viņš izrādījās dievbijīgs ticības vīrs. Tā bija lieliska kombinācija pretī panākumiem basketbola laukumā.
Stefans Karijs pasaules labākajā basketbola līgā nonāca 2009. gadā. Jau no pašiem pirmajiem soļiem NBA, Karijs sevi pieteica ar augstu precizitāti metienos, kā arī dedzīgu ticību Jēzum. Visai drīz viņš kļuva par savas komandas līderi, un šajā sezonā tika atzīts par visas līgas labāko spēlētāju.
„Mana ticība ir mans lielākais dzinējspēks laukumā. Dievs mani ir svētījis ar brīnišķīgu komandu. Mūsu treneris Marks Džeksons ir reizē arī licenzēts mācītājs, komandā ir aptuveni 10 puiši, kuri pirms spēlēm apmeklē kapellu un kopīgi lūdz. Svētais Gars darbojas mūsu ģērbtuvēs. Mums ir dota iespēja aizsniegt neskaitāmi daudz cilvēku, un personīgi es cenšos liecināt ikvienam par to, ko Dievs ir darījis manā dzīvē.
Dievs man ir devis tādu talantu, ka ar basketbolu varu nodrošināt pārticību, bet man vēl aizvien ir smagi jāstrādā, lai es kļūtu labāks spēlētājs. Es apzinos, ka basketbols ir tikai spēle, kas var izbeigties jebkurā brīdī. Bet esmu laimīgs, ka basketbols man dod iespēju darīt labu cilvēkiem un norādīt uz Vīru, kurš mira par maniem grēkiem un deva man jaunu dzīvi. Zinu, ka debesīs man ir sagatavota vietiņa, kas gaida mani, un neviena balva šeit uz zemes nav pārāka par to.
Ir kaut kas vairāk par krekliņu, ko es uzvelku mugurā izejot laukumā – tas ir Jēzus Kristus, kurš dzīvo manī!
Kad speru savu kāju uz basketbola laukuma, cilvēkiem ir jāzina, kam es ticu un ko reprezentēju. Vai tas būtu pateicības žests Dievam pēc veiksmīgiem metieniem vai intervija, es cenšos izmantot katru iespēju, lai pagodinātu Dievu,” saka Nacionālās basketbola asociācijas vērtīgākais spēlētājs.
Avots:
christianpost.com
charismanews.com
