Ezras grāmata 7.nodaļa
1 Un pēc šiem notikumiem Persijas ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā Ezra, Serajas dēls, kas bija Asarjas dēls, tas Hilkijas dēls,
2 tas Šaluma dēls, tas Cadoka dēls, tas Ahituba dēls,
3 tas Amarjas dēls, tas Asarjas dēls, tas Merajota dēls,
4 tas Zerahjas dēls, tas Usija dēls, tas Bukija dēls,
5 tas Abišuas dēls, tas Pinehasa dēls, tas Ēleāzara dēls, tas augstā priestera Ārona dēls, –
6 šis Ezra devās prom no Bābeles. Viņš bija izglītots rakstu mācītājs, mācīts Mozus bauslībā, ko Tas Kungs, Israēla Dievs, bija devis, un, tā kā Tā Kunga, viņa Dieva, roka bija pār viņu, tad ķēniņš deva viņam visu, ko viņš lūdza.
7 Tā ķēniņa Artakserksa septītajā gadā uz Jeruzālemi kopā ar viņu devās arī kādi no Israēla bērniem un kādi no priesteriem un levītiem, dziedātāji un vārtu sargi un Tempļa kalpotāji.
8 Un viņš nonāca Jeruzālemē piektajā mēnesī ķēniņa septītajā valdīšanas gadā.
9 Tieši pirmā mēneša pirmajā dienā viņš bija nolicis aizceļošanu no Bābeles, un piektā mēneša pirmajā dienā viņš nonāca Jeruzālemē, jo pār viņu valdīja Dieva labā un žēlīgā roka.
10 Ezra bija nodevis savu sirdi, lai meklētu Tā Kunga bauslību, lai izpildītu un lai mācītu Israēlā to, kas ir likums un tiesa.
11 Un šis ir vēstules noraksts, ko ķēniņš Artakserkss deva priesterim Ezram, rakstu mācītājam, kas bija izglītots Tā Kunga bauslības lietās un tās likumos Israēla labā:
12 “Artakserkss, ķēniņu ķēniņš, priesterim Ezram, rakstu mācītājam, kas ir debesu Dieva bauslības pazinējs. Un tagad –
13 manis izdota ir pavēle, ka katrs no Israēla tautas, viņu priesteriem vai levītiem manā valstī, kas labprātīgi grib iet uz Jeruzālemi, lai iet tev līdzi,
14 jo tu esi ķēniņa un viņa septiņu padomnieku sūtīts, lai pārbaudītu Jūdas zemi un Jeruzālemi pēc tava Dieva bauslības, kas ir tavā rokā,
15 un arī lai aizvestu sudrabu un zeltu, ko ķēniņš un viņa padomnieki labprātīgi ir ziedojuši Israēla Dievam, kura mājoklis ir Jeruzālemē,
16 tāpat arī visu sudrabu un zeltu, ko tu atradīsi visā Bābeles zemē līdz ar tautas un priesteru labprātīgām dāvanām, kas labprātīgi veltītas viņu Dieva namam Jeruzālemē.
17 Par šo naudu tev visā centībā jāpērk vērši, auni un jēri, un viņu ēdamie upuri, un viņu dzeramie upuri, un tas viss tev jāziedo uz jūsu Dieva nama altāra Jeruzālemē.
18 Un to, kas tev un taviem brāļiem šķiet labs, lai darītu ar pārējo sudrabu un zeltu, – to dariet pēc jūsu Dieva gribas.
19 Un trauki, kas tev nodoti kalpošanai tava Dieva namā, tev jānogādā Dieva priekšā Jeruzālemē.
20 Un visu pārējo, kas vien vajadzīgs tava Dieva namam, visādus izdevumus, kas tev gadīsies, – tos tu liec segt no ķēniņa mantu krātuves.
21 Un manis, ķēniņa Artakserksa, izdota ir pavēle visiem Aiz-Eifratas novada mantziņiem: visu, ko vien priesteris Ezra, rakstu mācītājs, izglītots debesu Dieva bauslībā, prasa no jums, to jums tūlīt būs nodot –
22 līdz pat simts talentiem sudraba un līdz simts korām kviešu, un līdz simts batiem vīna, un līdz simts batiem eļļas, un sāli neierobežotā daudzumā.
23 Un viss, kas no debesu Dieva pavēlēts, ir rūpīgi jāpiešķir debesu Dieva namam, lai Dieva dusmības tiesa neskar ķēniņa un viņa dēlu valsti.
24 Un jums lai ir zināms, ka nevienam nav tiesības uzlikt nodevas, nodokļus vai muitu nevienam no priesteriem, levītiem, dziedātājiem, durvju sargiem, Tempļa kalpotājiem vai citiem šī Dieva nama kalpiem.
25 Un tu, Ezra, pēc sava Dieva gudrības, kas tavā rokā, iecel soģus un tiesnešus, lai viņi spriestu tiesu visiem ļaudīm Aiz-Eifratas novadā, proti, visiem tiem, kas zina tava Dieva likumus; un tos, kas nezina, tos jums būs apmācīt.
26 Un katru, kas nepilda tava Dieva likumu un ķēniņa likumu, lai stingri soda vai nu ar nāvi, vai izraidīšanu, vai mantas atņemšanu, vai cietumu.”
27 “Slavēts lai ir Tas Kungs, mūsu tēvu Dievs, kas ir licis ķēniņa sirdī tādu lietu kā šo, lai izdaiļotu Tā Kunga namu Jeruzālemē,
28 un kas vērsa uz mani ķēniņa un viņa padomnieku, un visu ķēniņa vareno labvēlību. Un es nostiprinājos, jo Tā Kunga, mana Dieva, roka bija pār mani; un es sapulcināju ap sevi Israēla vecajus, lai viņi ietu kopā ar mani.”
Ezras grāmata 8.nodaļa
1 Un šie ir viņu tēvu namu galvenie, kas, sakārtoti pēc viņu cilšu piederības, devās kopā ar mani prom no Bābeles ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā:
2 no Pinehasa dēliem Geršoms; no Ītamāra dēliem Daniēls; no Dāvida dēliem Hatušs,
3 no Šehanjas dēliem; no Paroša dēliem Zaharja, un ar viņu kopā bija ierakstīti simts piecdesmit vīri;
4 no Pahat-Moāba dēliem Ēljoenajs, Zerahjas dēls, un ar viņu divi simti vīri;
5 no Zatus dēliem Šehanja, Jahaziēla dēls, un ar viņu trīs simti vīri;
6 no Adina dēliem Ebeds, Jonatāna dēls, un ar viņu septiņdesmit vīri;
7 no Ēlāma dēliem Jesaja, Ataljas dēls, un ar viņu septiņdesmit vīri;
8 no Šefatjas dēliem Zebadja, Mihaēla dēls, un ar viņu astoņdesmit vīri;
9 no Joāba dēliem Obadja, Jehiēla dēls, un ar viņu divi simti astoņpadsmit vīri;
10 no Banija dēliem Šelomits, Josifjas dēls, un ar viņu simts sešdesmit vīri;
11 no Bebaja dēliem Zaharja, Bebaja dēls, un ar viņu divdesmit astoņi vīri;
12 no Azgada dēliem Johanāns, Hakatana dēls, un ar viņu simts desmit vīri;
13 no Adonikāma dēliem tie, kas nāca vēlāk; šie ir viņu vārdi: Ēlīfelets, Jehiēls un Šemaja un ar viņiem sešdesmit vīri;
14 no Bigvaja dēliem Utajs un Zabuds, un ar viņiem septiņdesmit vīri.
15 Un es sapulcināju viņus pie upes, kas tek uz Ahavu, un mēs tur apmetāmies trīs dienas nometnē. Kad es pārlūkoju ļaudis un priesterus, es neatradu tur nevienu no Levija dēliem.
16 Tad es sūtīju pēc Ēliēzera, Ariēla, Šemajas, Ēlnātāna, Jariba, Ēlnātāna, Nātāna, Zaharjas un Mešullāma, kas visi bija vadoņi, kā arī pēc Jojariba un Ēlnātāna, kas abi bija sapratīgi vīri,
17 un es pavēlēju viņiem doties pie Ido, kas bija Kasifjas novietnes priekšnieks, un es liku noteiktus vārdus viņu mutē, ko lai viņi runā uz Ido un viņa brāļiem, Tempļa kalpotājiem Kasifjas apvidū, proti, lai sūta mums kalpus mūsu Dieva namam.
18 Un viņi atveda mums, tādēļ ka Dieva žēlīgā roka bija pār mums, kādu sapratīgu vīru no Mahlija, Levija dēla, Israēla dēla, dēliem, proti, Šerebju un viņa dēlus, un viņa brāļus, kopā astoņpadsmit;
19 tālāk Hašabju un ar viņu Jesaju no Merārija dēliem, viņu brāļus un viņu dēlus, kopā divdesmit;
20 un divi simti divdesmit Tempļa kalpotājus, ko Dāvids un viņa lielkungi bija piešķīruši levītiem par apkalpotājiem. Viņi visi ir atzīmēti pēc vārdiem.
21 Un es izsludināju tur gavēni pie Ahavas upes, lai zemotos mūsu Dieva priekšā un izlūgtos no Viņa līdzenu ceļu sev pašiem, mūsu mazajiem bērniem un visai mūsu mantai,
22 bet es kaunējos prasīt no ķēniņa karaspēku un jātniekus, kas lai aizsargātu mūs ceļā no ienaidnieka, jo mēs bijām sacījuši ķēniņam tā: “Mūsu Dieva roka valda par glābiņu pār visiem, kas meklē Viņu, bet Viņa vara un dusmas ir pret visiem, kas Viņu atmet.”
23 Tā mēs gavējām un lūdzām no mūsu Dieva palīdzību šai lietā, un Viņš ļāvās pielūgties.
24 Tad es izraudzīju divpadsmit no priesteru galveniem: Šerebju, Hašabju un ar viņiem desmit no viņu brāļiem,
25 un izsvēru viņiem sudrabu un zeltu, un traukus, kas bija ziedojums mūsu Dieva namam, ko ķēniņš un viņa padomnieki, un viņa lielkungi un viss Israēls, kas tur atradās, bija ziedojuši.
26 Un es iesvēru viņu rokās seši simti piecdesmit sudraba talentus un sudraba traukus simts talentu vērtībā un simts zelta talentu,
27 divdesmit zelta kausus tūkstoš dareiku vērtībā un divus traukus no tīra spoža vara, krāšņu kā zelts.
28 Un es sacīju viņiem: “Jūs esat svēti Tam Kungam, un šie trauki ir svētums, un šis sudrabs un zelts ir labprātīga dāvana Tam Kungam, jūsu tēvu Dievam.
29 Esiet modrīgi un sargājiet to, līdz jūs nosvērsit to priesteru galveno un levītu un Israēla tēvu namu galveno priekšā Jeruzālemē, Dieva nama telpās.”
30 Tā priesteri un levīti pārņēma savā zināšanā nosvērto sudrabu un zeltu un traukus, lai aizvestu uz Jeruzālemi, uz mūsu Dieva namu.
31 Tad mēs devāmies prom no Ahavas upes pirmā mēneša divpadsmitajā dienā, lai ietu uz Jeruzālemi; mūsu Dieva roka bija pār mums, un Viņš mūs izglāba no ienaidnieka rokas un no tā, kas uzglūn ceļa malā.
32 Mēs nonācām Jeruzālemē un palikām tur trīs dienas.
33 Ceturtajā dienā mēs iesvērām sudrabu un zeltu, un traukus mūsu Dieva namā priestera Meremota, Ūrijas dēla, rokā, un pie viņa bija Ēleāzars, Pinehasa dēls, un ar viņiem bija levīti Jozabāds, Ješuas dēls, un Noadja, Binnuja dēls, –
34 mēs pierakstījām visu pēc skaita un svara un arī visu kopējo svaru.
35 Tad no trimdas pārnākušie trimdinieki nesa dedzināmos upurus Israēla Dievam: divpadsmit vēršus par visu Israēlu, deviņdesmit sešus aunus, septiņdesmit septiņus jērus un divpadsmit āžus kā grēku salīdzināšanas upuri; tas viss bija dedzināmais upuris Tam Kungam.
36 Un viņi arī nodeva ķēniņa rīkojumus ķēniņa vietvalžiem un Aiz-Eifratas pārvaldniekiem; pēc tam tie atbalstīja tautu un Dieva namu.