Ījaba grāmata 4.nodaļa
1 Tad temanietis Ēlifass atbildēja un sacīja:
2 “Vai ņemsi ļaunā, ja tev kādu vārdu teiksim? Bet kas gan spētu klusu ciest?
3 Redzi, tu esi daudzus uzmudinājis, nogurušo rokas stiprinājis.
4 Tavs padoms lika uzcelties pakritušam, tu pats iedvesi slābani kļuvušiem ceļiem spēku.
5 Bet tagad, kad tev pašam tas ir uznācis, tad tu esi nokāris galvu, kad tevi pašu tas skar, tad tu esi iztrūcinājies!
6 Vai tava Dieva bijāšana nav arī tava cerība? Un tava dzīves ceļa nevainība – tava paļāvība?
7 Lūdzams apdomā, kas tad, nevainīgs būdams, ir aizgājis bojā? Un no kura laika ir tikuši iznīcināti taisnie?
8 Tik tālu, cik es redzu, tie, kas nelaimei vagu dzinuši un kas varas darbus sējuši, tie tos dabūjuši arī pļaut.
9 Proti, tie iet jau bojā no Dieva dvašas vien, un no Viņa bardzības gara tie iznīkst.
10 Lauvas rūkoņa, vecā lauvas balss ir apklususi, un ir izlūzuši jauno lauvu zobi,
11 bet, ja vecajam lauvam pietrūkst laupījuma, tad tas nobeidzas, un lauvas mātes mazuļiem jāizklīst.
12 Bet pie manis slepeni piezagās vārds, un manas ausis no tā uztvēra tikai čukstus
13 kopā ar nakts parādību ierosinātājām domām laikā, kad miegs pakļauj cilvēkus savai varai;
14 tad mani sagrāba bailes un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus,
15 kāds gars gāja man garām, un visi mani galvas mati sacēlās stāvus!
16 Bet tad tur stāvēja kāda parādība manu acu priekšā, bet es to nepazinu sejā; tā palika bez kustībām stāvot, bet balsi es dzirdēju čukstam:
17 vai cilvēks var būt taisns Dieva priekšā un mirstīgais šķīsts sava Radītāja priekšā?
18 Redzi, Viņš pat Saviem kalpiem neuzticas, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu –
19 cik vēl vairāk tiem, kas mīt mālu graustā, kas no pašiem pamatiem ir veidojums no pīšļiem, kas ātrāk par kodi tiek sadragāti?
20 Visu laiku no rīta līdz vakaram tie top dauzīti un drupināti, un, neviena nepamanīti, tie pazūd uz visiem laikiem.
21 Vai tā nav? Tik tiešām ir tā: ja viņu telts atbalsta mietu un virvi izrauj, tad viņi mirst, paši nezinādami, kā.
Ījaba grāmata 5.nodaļa
1 Sauc vien, varbūt radīsies kāds, kas tev atbildēs? Uz kuru no svētajiem eņģeļiem tu gribi savu skatu vērst?
2 Tik tiešām, nelgu nokauj sirdēsti, un vientiesīgo nogalina viņa pārmērīgā dedzība.
3 Es esmu gan redzējis arī nelgu iesakņojamies, bet drīz vien man bija jānolād viņa miteklis.
4 Viņa bērniem nebija nekāda atbalsta, tiesas priekšā vārtos tie tika samīti, jo nebija neviena glābēja.
5 Viņa pļāvumu apēda trūkuma cietējs, pat no ērkšķu vidus tie to izņēma, un plēsīgie tvēra pēc viņa mantības.
6 Jo nelaime neizaug no zemes pīšļiem, un ciešanas nedzen asnus no druvas,
7 bet cilvēks pats rada ciešanas, un kā dzirkstis tās uzlido jo augstu.
8 Bet es gan censtos iet klāt Dievam, un savu lietu es celtu priekšā Dievam,
9 Tam, kas dara jo varenas lietas, kuras nav izdibināmas, un brīnuma darbus bez skaita,
10 Viņam, kas liek lietum nolīt pār zemes virsu un kas pavēl debesu veldzei sniegt spirdzinājumu druvām līdzīgi tam,
11 kā Viņš liek augstāk pacelties zemajiem un liek kādreiz noskumušajiem priecāties par augstāko laimi;
12 Viņam, kas neliek izdoties viltnieku nodomam, tā ka viņu rokas negūst panākumu;
13 Viņam, kas notver gudros viņu viltībās, tā ka viltīgie pārsteidzas paši savos viltus nolūkos:
14 dienu tie saduras ar tumsu, un pašā dienas vidū viņi grābstās kā nakts laikā.
15 Viņš ir tas, kas izglābj no zobena, no viņu mutes, un nabago no stiprā rokas.
16 Un tā nelaimīgajam atkal rodas cerība, jo aplamība pati aizdara savu muti.
17 Redzi, svētīgs tas cilvēks, kuru Dievs pārmāca, tāpēc nenonicini tā Visuvarenā pārmācības,
18 jo Viņš gan ievaino, bet arī pārsien, ja Viņš ko sasit, tad Viņa roka atkal dziedina.
19 Sešos grūtumos Viņš tevi paglābs, bet septītajā vairs bēdas tevi neskars.
20 Un bada dienā Viņš tevi izglābs no nāves, bet kara laikā no zobena varas.
21 No ļaunām mēlēm tu būsi drošs, un tev nebūs jābīstas no izpostīšanas, ka tā tevi sasniegs.
22 Tā tu drīkstēsi smieties par postu un dārgiem laikiem, un no lauku zvēriem tev nebūs ko bīties,
23 jo tev ir sava draudzība ar tīruma akmeņiem, bet plēsīgie zvēri sadzīvo ar tevi mierā.
24 Un tagad tu atzīsi, ka tava telts ir drošībā, un, kad tu apstaigā savu pagalmu, tu redzi, ka tev nenieka netrūkst,
25 un tu piedzīvosi, ka tavu pēcnācēju būs daudz, un to, kas no tevis būs cēlušies, ir tik, cik zāles virs zemes.
26 Un vecuma pilnbriedā tu ieslīgsi kapā, kā top ievākts nobriedumu sasniedzis kūlītis.
27 Redzi, to mēs esam izdibinājuši, klausi to un paturi labi vērā!”