Nehemijas grāmata 11.nodaļa
1 Un tautas vadoņi dzīvoja Jeruzālemē, bet pārējie ļaudis meta meslus, lai viens no katriem desmit dzīvotu Jeruzālemē, svētajā pilsētā, bet pārējie deviņi citās pilsētās.
2 Tomēr tauta no sirds apsveica visus vīrus, kas labprātīgi piedāvājās dzīvot Jeruzālemē.
3 Un šie ir apgabala priekšnieki, kas dzīvoja Jeruzālemē un arī Jūdas apdzīvotajās vietās, un pie tam ikviens savā īpašumā katrā apdzīvotajā vietā: israēlieši, priesteri, levīti, Tempļa kalpotāji un Salamana kalpu dēli.
4 Jeruzālemē bija apmetušies tiklab kādi no Jūdas, kā arī no Benjamīna dēliem. No Jūdas dēliem: Ataja, Usijas dēls, tas Zaharjas dēls, tas Amarjas dēls, tas Šefatjas dēls, tas Mahalaleēla dēls no Pereca dēliem;
5 un Maāseja, Bāruha dēls, tas Kol-Hoza dēls, tas Hazajas dēls, tas Adajas dēls, tas Jojariba dēls, tas Zaharjas dēls no šilonītiem.
6 Visu Pereca dēlu, kas dzīvoja Jeruzālemē, bija četri simti sešdesmit astoņi drošsirdīgi vīri.
7 Un šie ir Benjamīna dēli: Sallus, Mešullāma dēls, tas Joeda dēls, tas Pedajas dēls, tas Kolajas dēls, tas Maāsejas dēls, tas Itiēla dēls, tas Jesajas dēls,
8 un pēc viņa Gabajs un Sallajs, kopā deviņi simti divdesmit astoņi.
9 Joēls, Sihrija dēls, bija viņu uzraugs un pārstāvis, un Jūda, Hasenuas dēls, bija otrs pārzinis pār pilsētu.
10 No priesteriem: Jedaja, Jojariba dēls, Jahīns,
11 Šeraja, Hilkija dēls, tas Mešullāma dēls, tas Cadoka dēls, tas Merajota dēls, tas Ahibuba dēls, Dieva nama virspārzinis,
12 un viņu brāļi, kas veica svēto darbu Dieva namā, astoņi simti divdesmit divi; arī Adaja, Jerohāma dēls, tas Pelaljas dēls, tas Amcija dēls, tas Zaharjas dēls, tas Pašhura dēls, tas Malhijas dēls,
13 un viņu brāļi, tēvu namu galvenie, divi simti četrdesmit divi; tālāk Amasajs Azareēla dēls, tas Ahzaja dēls, tas Mešillemota dēls, tas Immera dēls,
14 un viņu brāļi, drošsirdīgi vīri, simts divdesmit astoņi; viņu priekšnieks bija Zabdiēls, Hagedolima dēls.
15 Un no levītiem: Šemaja, Hašuba dēls, tas Asrikāma dēls, tas Hašabjas dēls, tas Bunnija dēls;
16 tālāk Šabetajs un Jozabāds no levītu priekšniekiem, kas pārzināja Dieva nama ārlietu darbu;
17 un Matanja, Mihas dēls, tas Zabdija dēls, tas Asafa dēls, priekšnieks, kas iesāka slavas dziesmu lūgšanā, un Bakbukja, otrs pēc pakāpes no viņa biedriem, un Abda, Šamuas dēls, tas Galala dēls, tas Jedutuna dēls.
18 Svētajā pilsētā visu levītu kopā bija divi simti astoņdesmit četri.
19 Vārtu sargi: Akubs, Talmons un viņu biedri, kas stāvēja sardzē pie vārtiem, kopā simts septiņdesmit divi.
20 Un pārējais Israēls, priesteri un levīti, bija visās jūdu pilsētās, katrs savā īpašumā.
21 Bet Tempļa kalpotāji dzīvoja Ofēlā, un Ciha un Gišpa bija uzraugi pār Tempļa kalpotājiem.
22 Levītu uzraugs Jeruzālemē bija Usijs, Banija dēls, tas Hašabjas dēls, tas Matanjas dēls, tas Mihas dēls, no Asafa bērniem, kas Dieva namā kalpoja kā dziedātāji;
23 par viņiem pastāvēja īpaša ķēniņa pavēle, un dziedātājiem bija noteikti pienākumi, kā katra diena to prasīja.
24 Un Petahja, Mešezabeēla dēls no Zeraha dēliem, tas Jūdas dēls, bija ķēniņa ierēdnis visās lietās, kam bija tiešs sakars ar tautu
25 un ciemiem, un to laukiem. Daži no Jūdas dēliem dzīvoja Kirjat-Arbā un tās mazajās pilsētās, arī Dibonā un tās mazajās pilsētās, tāpat Jēkabceēlā un tās ciemos,
26 un Ješuā, Moladā, Bet-Peletā,
27 Hacar-Šualā, Bēršebā un tās mazajās pilsētās,
28 Ciklagā, Mehonā un tās mazajās pilsētās,
29 En-Rimmonā, Corā un Jarmutā,
30 Sanoā, Adullāmā un to ciemos, Lahišā un tās laukos, Asekā un tās mazajās pilsētās. Tā viņi apmetās uz dzīvi no Bēršebas līdz Hinnoma ielejai.
31 Un Benjamīna bērni dzīvoja, sākot no Gebas, Mihmasā, Ajā, Bētelē un tās mazajās pilsētās,
32 Anatotā, Nobā, Ananjā,
33 Hacorā, Rāmā, Hitaimā,
34 Hadidā, Ceboimā, Neballatā,
35 Lodā, Ono un amatnieku ielejā.
36 Arī dažas levītu nodaļas Jūdā piederēja pie Benjamīna.
Nehemijas grāmata 12.nodaļa
1 Šie ir priesteri un levīti, kas bija devušies augšup uz Jeruzālemi kopā ar Zerubābelu, Šealtiēla dēlu, un Ješuu, proti: Seraja, Jeremija, Ezra,
2 Amarja, Malluhs, Hatušs,
3 Šehanja, Harims, Meremots,
4 Ido, Ginnetojs, Abija,
5 Mijamīns, Maādja, Bilga,
6 Šemaja, Jojaribs, Jedaja,
7 Sallus, Amoks, Hilkija, Jedaja. Šie bija priesteru un viņu brāļu vadoņi Ješuas laikā.
8 Levīti bija: Ješua, Binnujs, Kadmiēls, Šerebja, Jūda, Matanja; viņš un viņa brāļi bija slavas dziesmu vadītāji,
9 un Bakbukja un Unnijs, viņu brāļi, ar nodaļām stāvēja viņiem tieši pretī.
10 Un Ješua bija Jojakima tēvs, Jojakims bija Ēljašiba tēvs, Ēljašibs bija Jojadas tēvs,
11 Jojada bija Johanana tēvs, un Johanans bija Jaduas tēvs.
12 Un Jojakima dienās bija šādi priesteri – tēvu namu galvenie: no Serajas tēvu nama Meraja; no Jeremijas Hananja;
13 no Ezras Mešullāms; no Amarjas Johanans;
14 no Malluha Jonatāns; no Šebanjas Jāzeps;
15 no Harima Adna; no Merajota Helkajs;
16 no Ido Zaharja; no Ginnetona Mešullāms;
17 no Abijas Sihrijs; no Minjamīna, no Moadjas Piltajs;
18 no Bilgas Šamua; no Šemajas Jonatāns;
19 no Jojariba Matenajs; no Jedajas Usijs;
20 no Sallus Kallajs; no Amoka Ebers;
21 no Hilkijas Hašabja; no Jedajas Netaneēls.
22 No levītiem Ēljašiba, Jojadas, Johanana un Jaduas dienās tika pierakstīti tēvu namu galvenie; arī priesteri līdz persieša Dārija valdīšanai.
23 Levija dēli, tēvu namu galvenie, tika pierakstīti Laiku grāmatā, un proti, līdz Johanana, Ēljašiba dēla, dienām.
24 Un levītu galvenie bija Hašabja, Šerebja un Ješua, Kadmiēla dēls, un viņu brāļi, kas stāvēja viņiem pretim, lai slavētu un pateiktos pēc Dāvida, Dieva vīra, pavēles, nodaļa pretim nodaļai.
25 Matanja, Bakbukja, Obaja, Mešullāms, Talmons, Akubs bija vārtu sargi un stāvēja sardzē pie vārtu noliktavām.
26 Un šie bija laikabiedri Jojakimam, Ješuas dēla, Jocadaka dēladēlam, un zemes pārvaldniekam Nehemijam un priesterim un rakstu mācītājam Ezram.
27 Un Jeruzālemes mūru iesvētīšanai sameklēja levītus no visām viņu vietām, lai atvestu viņus uz Jeruzālemi svinēt iesvētīšanu ar prieku un ar slavas dziesmām, ar dziedāšanu, ar cimbālēm, arfām un lirām.
28 Un dziedātājiem piederīgie sapulcējās no visas Jeruzālemes apkārtnes, kā arī no Netofas ciemiem,
29 tāpat no Bēt-Gilgalas un no Gebas laukiem un Asmavetas; jo dziedātāji sev bija uzcēluši ciemus visapkārt Jeruzālemei.
30 Un priesteri un levīti šķīstījās, un viņi šķīstīja arī tautu un vārtus, un mūri.
31 Tad es liku uzkāpt Jūdas lielkungiem augšā uz mūra, un es sakārtoju divus lielus slavas dziesmu korus un sarīkoju svētku gājienus. Viens no tiem devās pa labi no mūra virzienā uz Mēslu vārtiem,
32 un aiz viņiem gāja Hošaja un puse no Jūdas lielkungiem, proti:
33 Asarja, Ezra, Mešullāms,
34 Jūda, Benjamīns, Šemaja, Jeremija,
35 un daži no priesteru dēliem ar trompetēm, proti: Zaharja, Jonatāna dēls, tas Šemajas dēls, tas Matanjas dēls, tas Mihas dēls, tas Zakura dēls, tas Asafa dēls,
36 un viņu brāļi: Šemaja, Azareēls, Milalajs, Gilalajs, Maājs, Netaneēls un Jūda, Hananijs ar Dāvida, Dieva vīra, mūzikas instrumentiem; pats rakstu mācītājs Ezra gāja viņiem pa priekšu.
37 Tālāk viņi devās virzienā uz Avota vārtiem un tur kāpa taisni uz priekšu un augšup pa Dāvida pilsētas kāpnēm līdz uzejai augšā uz mūri un tad augšpus ķēniņa Dāvida pilij līdz Ūdens vārtiem austrumos.
38 Un otrs slavas dziesmu koris devās uz pretējo pusi, un es pats aiz viņiem līdzi ar pusi no ļaudīm augšā pa mūri, garām Cepļu tornim, līdz Platajam mūrim,
39 tad garām Efraima vārtiem un Vecajiem vārtiem, un Zivju vārtiem, garām Hananeēla tornim un Meas tornim līdz Avju vārtiem; pie Sardzes vārtiem viņi apstājās.
40 Tā abi svētku kori nostājās pie Dieva nama, arī es un puse no priekšniekiem kopā ar mani.
41 Tad priesteri Ēljakīms, Maāseja, Minjamīns, Miha, Zaharja un Hananja pūta trompetes,
42 bet Maāseja, Šemaja, Ēleāzars, Usija, Johanans, Malkija, Ēlāms un Ēzers, dziedātāji, nodziedāja dažas dziesmas Jisrahjas vadībā.
43 Tajā dienā viņi nesa lielus kaujamos upurus un priecājās, jo Dievs Tas Kungs bija iepriecinājis viņus ar lielu prieku; arī sievas un bērni priecājās, un Jeruzālemes gaviles bija tālu dzirdamas.
44 Tajā pašā dienā tika iecelti arī vīri pār mantu noliktavām, kuras bija paredzētas pirmo augļu un desmitās tiesas novietošanai, lai savāktu tur no pilsētu tīrumiem likumīgās daļas priesteriem un levītiem; jo Jūda priecājās par priesteriem un levītiem, kas bija kalpošanas darbā;
45 un tie pildīja savus pienākumus pret Dievu un veica šķīstīšanu; tāpat veica savu darbu arī dziedātāji un vārtu sargi pēc Dāvida un viņa dēla Salamana pavēlēm,
46 jo jau kopš seniem laikiem, Dāvida un Asaja dienās, bija bijuši dziedātāju vadītāji un bija dziedātas Dievam slavas dziesmas un pateicības dziesmas.
47 Un Zerubābela dienās un Nehemijas dienās viss Israēls katru dienu deva dziedātājiem un vārtu sargiem nodevas, ikdienas devu, un nodeva svēto tiesu levītiem, un levīti nodeva svēto tiesu Ārona dēliem.
Nehemijas grāmata 13.nodaļa
1 Tajā pašā dienā tika nolasīta Mozus grāmata skaļā balsī, un tur stāvēja rakstīts, ka neviens amonietis, nedz moābietis nedrīkst tikt uzņemts Dieva draudzē nemūžam,
2 jo viņi nebija nākuši pretim Israēla bērniem ar maizi un ūdeni un bija salīguši Bileāmu pret viņiem, lai viņus lādētu, bet mūsu Dievs pārvērta lāstu par svētību.
3 Un, kad viņi dzirdēja bauslību, viņi nošķīra visus tos no Israēla, kas bija svešas vai jauktas izcelsmes.
4 Bet jau pirms tam priesteris Ēljašibs, kas bija iecelts par pārzini Dieva nama telpām, kāds Tobijas tuvinieks,
5 bija iekārtojis viņam lielu telpu, kur agrāk novietoja ēdamos upurus, vīraku, traukus un desmito tiesu no labības un vīnogu sulas, un eļļas, to, kas bija paredzēts levītiem, dziedātājiem un vārtu sargiem, un nodevas priesteriem.
6 Bet, kamēr tas bija noticis, es nebiju Jeruzālemē, jo Bābeles ķēniņa Artakserksa valdīšanas trīsdesmit otrajā gadā es biju devies pie ķēniņa viņa pilī un galmā. Un pēc kāda laika es lūdzu atvaļinājumu no ķēniņa
7 un atkal nonācu Jeruzālemē; tad es atklāju to nelietību, ko Ēljašibs bija darījis Tobijas labā, iekārtojot viņam telpu Dieva nama pagalmos.
8 Tas radīja manī tādu nepatiku un riebumu, ka es liku izsviest visas Tobijas mantas ārā no tās telpas
9 un pavēlēju, lai telpas iztīra, un es noliku tur atpakaļ Dieva nama piederumus, mantas ēdamam upurim un vīraku.
10 Es arī uzzināju, ka levītiem nodevas nav nodotas, tā ka levīti un dziedātāji, kas darīja darbu, bija izklīduši katrs uz savu tīrumu.
11 Tad es bāros ar priekšniekiem un sacīju: “Kādēļ Dieva nams ir tā pamests?” Un es sapulcināju visus izklīdušos un iecēlu viņus atkal katru savā vietā.
12 Kad pēc tam viss Jūda atveda noliktavās desmito tiesu no labības, no vīnogu sulas un eļļas,
13 tad es iecēlu kā mantziņus pār noliktavām priesteri Šelemju, rakstvedi Cadoku un no levītiem Pedaju un kā viņu palīgu Hananu, Zakura dēlu, kas bija Matanjas dēls, jo viņus uzskatīja par uzticīgiem, un viņu pienākums tagad bija kārtot sadali saviem brāļiem.
14 Piemini mani par to, mans Dievs, un neizdeldē no ļaužu piemiņas manus labos darbus, kurus esmu darījis sava Dieva nama un tā uzturēšanas labā!
15 Tajās dienās es redzēju Jūdā dažus, kas mina vīna spiedes sabatā un ieveda labību un krāva uz ēzeļiem; arī vīnu, vīnogas, vīģes un visādas nastas viņi veda uz Jeruzālemi sabata dienā; es tad brīdināju viņus tai dienā, kad viņi pārdeva preces.
16 Arī tirieši, kas dzīvoja tur, ieveda zivis un visāda veida preces un pārdeva sabatā Jūdas ļaudīm un Jeruzālemē.
17 Tad es bāros ar Jūdas dižciltīgiem un sacīju viņiem: “Kas tā ir par ļaunu lietu, ko jūs darāt un tā apgānāt sabata dienu?
18 Vai jūsu tēvi tāpat nav darījuši, tā ka mūsu Dievs lika nākt pār mums un visu šo pilsētu visai šai nelaimei? Tomēr jūs vēl pavairojat dusmas uz Israēlu, nonievādami sabatu!”
19 Un, kad sabata priekšvakarā Jeruzālemes vārtos metās krēsla, es sacīju, lai aizslēdz vārtus, un noteicu, lai tos neatver līdz sabata beigām. Un es iecēlu kādus no saviem kalpiem par vārtu uzraugiem, lai neviena preču nasta neienāktu sabata dienā.
20 Tad tirgotājiem un dažādu preču pārdevējiem nācās pārnakšņot ārpus Jeruzālemes vienu vai divas reizes.
21 Bet es brīdināju viņus un sacīju viņiem: “Kādēļ jūs pārnakšņojat mūra priekšā? Ja jūs vēl tā darīsit, es likšu jūs apcietināt!” Sākot no šī brīža, viņi vairs nenāca sabatā.
22 Tad es sacīju levītiem, lai viņi šķīstās un nāk vārtus sargāt, lai turētu svētu sabata dienu. Piemini arī to manā labā, mans Dievs, un parādi man žēlastību pēc Savas lielās žēlsirdības!
23 Tajās dienās es redzēju arī jūdus, kas bija apprecējuši ašdodiešu, amoniešu un moābiešu sievas.
24 Viņu bērni runāja pa pusei ašdodiski, un viņi neprata runāt jūdiski, bet prata tikai citu tautu valodas.
25 Tad es izteicu šiem ļaudīm smagus pārmetumus, lādēju viņus, pat situ dažus no viņiem un plēsu viņu matus, un es liku viņiem zvērēt pie Dieva: “Jūs nedrīkstat dot savas meitas viņu dēliem par sievām, nedz ņemt viņu meitas saviem dēliem vai sev pašiem par sievām!
26 Vai Salamans, Israēla ķēniņš, nekrita grēkā tieši šādu sievu dēļ? Tiešām, starp daudzām tautām nebija tautas ar tādu ķēniņu kā viņš, un viņš bija sava Dieva iemīļots, un Dievs iecēla viņu par ķēniņu visā Israēlā, un tomēr svešinieku sievas pat viņu ievilināja grēkā.
27 Un tagad mums jādzird par jums, ka jūs atļaujaties sev to pašu netaisnību un, precēdami svešas sievas, kļūstat neuzticīgi mūsu Dievam.”
28 Un viens no augstā priestera Jojadas, Ēljašiba dēla, dēliem bija horonieša Sanballata znots; tādēļ es viņu aizraidīju prom no savas tuvākās apkārtnes.
29 Piemini viņiem, mans Dievs, to, ka viņi visvairāk ir aptraipījuši priesteru kārtas godu un lauzuši derību, ko Tu esi noslēdzis ar priesteriem un levītiem.
30 Tā es šķīstīju viņus no visa svešā, un es noteicu priesteriem un levītiem no jauna viņu pienākumus katram savā darbā,
31 un es nokārtoju par jaunu malkas piegādi noteiktos laikos un pirmo augļu pienešanas kārtību. – Piemini to, mans Dievs, man par labu!