Psalms 119: 81-96
81 Mana dvēsele ilgojas pēc Tavas palīdzības, es paļaujos uz Taviem vārdiem.
82 Manas acis ilgojas pēc Taviem apsolījumiem, tāpēc es nemitīgi jautāju: “Kad Tu mani iepriecināsi?”
83 Es esmu kļuvis kā ādas vīna trauks dūmos, tomēr es neaizmirstu Tavus likumus.
84 Cik Tavam kalpam vēl atlicis dienu ko dzīvot? Kad Tu turēsi tiesu pār maniem vajātājiem?
85 Pārgalvji man rok bedres, tie, kas nerīkojas pēc Taviem likumiem.
86 Visi Tavi baušļi ir patiesība! Mani vajā ar meliem. Palīdzi man!
87 Tie mani zemes virsū gandrīz jau iznīcināja, bet es neatstāju Tavas pavēles.
88 Uzturi mani dzīvu pēc Tavas žēlastības, tad es sekošu Tavas mutes liecībām!
89 Tavs vārds, Kungs, stāv nelokāmi debesīs uz mūžīgiem laikiem!
90 Tava patiesība un uzticība paliek uz radu radiem. Tu zemei esi licis pamatus, tā stāv stipri.
91 Pēc Taviem likumiem debess un zeme stāv vēl šodien, jo visas lietas Tev kalpo.
92 Ja Tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, es jau sen būtu aizgājis bojā savās bēdās.
93 Tavas pavēles es neaizmirsīšu nemūžam, jo ar tām Tu mani stiprināji un no jauna atdzīvināji.
94 Tavs es esmu, palīdzi man, jo es turos pie Taviem noteikumiem!
95 Bezdievji man uzglūn, lai mani iznīcinātu, bet es raugos uz Tavām liecībām.
96 Es redzēju, ka pat visām pilnīgām lietām ir gals, bet Tavi baušļi ne ar ko nav ierobežoti.