Nehemijas grāmata 3.nodaļa
1 Tad cēlās augstais priesteris Ēljašibs un viņa priesteru brāļi un uzcēla Avju vārtus. Viņi iesvētīja tos un iecēla tiem durvis; viņi turpināja darbus līdz Hammeas tornim un tad tālāk līdz Hananeēla tornim.
2 Aiz viņiem strādāja Jērikas vīri, un aiz tiem strādāja Zakurs, Imrija dēls.
3 Un Senaas dēli cēla Zivju vārtus; viņi nostiprināja to baļķus, ielika to durvis, bultas un aizšaujamos.
4 Aiz viņiem laboja Meremots, Hakoca dēla Ūrijas dēls, un blakus viņam laboja Mešullāms, Mešezabeēla dēla Berehjas dēls. Tālāk aiz viņa laboja Cadoks, Baānas dēls.
5 Viņam līdzās labošanas darbus veica tekojieši, bet viņu dižciltīgie nelieca savus kaklus sava Kunga darbā.
6 Un Jojāda, Pašeaha dēls, un Mešullāms, Besodjas dēls, izlaboja Vecos vārtus; viņi nostiprināja to baļķus un ielika durvis, bultas un aizšaujamos.
7 Un aiz viņiem laboja gibeonietis Melatja un meronotietis Jadons, Gibeonas un Micpas vīri, kas bija padoti Aiz-Eifratas pārvaldnieka sēdeklim.
8 Aiz viņiem laboja Usiēls, Harhajas dēls, un citi, kas bija zeltkaļi. Viņiem līdzās strādāja Hananja, kāds no ziežu maisītājiem. Un viņi atjaunoja Jeruzālemi līdz Platajam mūrim.
9 Aiz viņiem tālāk laboja Refaja, Hūra dēls, kas bija Jeruzālemes pusapriņķa priekšnieks.
10 Un aiz viņa laboja Jedaja, Harumafa dēls, iepretim savai mājai, un aiz viņa Hatušs, Hašabnejas dēls.
11 Malhija, Harima dēls, un Hašubs, Pahat-Moāba dēls, izlaboja kādu citu gabalu un Cepļu torni.
12 Aiz viņa laboja Šalums, Halloheša dēls, kas bija Jeruzālemes otra pusapriņķa priekšnieks, viņš pats un viņa meitas.
13 Hanuns un Sanoas iedzīvotāji izlaboja Ielejas vārtus; viņi tos uzcēla un ielika durvis, pielika bultas un aizšaujamos un izlaboja vēl tūkstoš olektis mūra līdz Mēslu vārtiem.
14 Malkija, Rehaba dēls, kas bija Bet-Keremas pusapriņķa priekšnieks, pats izlaboja Mēslu vārtus; viņš tos uzcēla un ielika to durvis, bultas un aizšaujamos.
15 Un Šalums, Kol-Hoses dēls, Micpas pusapriņķa priekšnieks, izlaboja Avota vārtus; viņš tos uzcēla un apjuma un ielika to durvis, bultas un aizšaujamos; un viņš cēla Šelaha dīķa mūri pie ķēniņa dārza un līdz kāpnēm, kas ved lejup no Dāvida pilsētas.
16 Aiz viņa laboja Nehemija, Azbuka dēls, Bet-Cūras pusapriņķa priekšnieks, līdz tai vietai, kas iepretim Dāvida kapiem un līdz mākslīgajam dīķim un līdz karavīru mītnei.
17 Aiz viņa laboja levīti: Rehums, Banija dēls, blakus viņam Hašabja, Kegilas pusapriņķa priekšnieks, laboja sava apriņķa daļu.
18 Blakus viņam laboja viņa brālis Bavajs, Henadada dēls, Kegilas pusapriņķa priekšnieks.
19 Un blakus viņam laboja kādu citu gabalu Ēzers, Ješuas dēls, Micpas priekšnieks, pretim uzejai pie stūra ieroču noliktavas.
20 Aiz viņa uzcītīgi laboja kādu citu gabalu Bāruhs, Zabaja dēls, no stūra līdz augstā priestera Ēljašiba nama durvīm.
21 Aiz viņa laboja Meremots, Hakoca dēla Ūrijas dēls, sākot no Ēljašiba nama durvīm līdz Ēljašiba nama galam.
22 Aiz viņiem laboja priesteri, Jordānas ielejas vīri.
23 Aiz viņiem laboja Benjamīns un Hašubs pretī savai mājai. Aiz viņiem laboja Asarja, Ananjas dēla, Maāsejas dēls, pie savas paša mājas.
24 Aiz viņa laboja otru gabalu Binnujs, Henadada dēls, no Asarjas mājas līdz stūrim un līdz krustojumam.
25 Palals, Ūzajas dēls, laboja iepretim stūrim un tornim, kas paceļas no ķēniņa augšējā nama pie sardzes pagalma. Viņam sekoja Pedaja, Paroša dēls.
26 Un Tempļa kalpotāji, kas dzīvoja Ofēlā, laboja līdz tai vietai, kas pretim Ūdens vārtiem uz austrumiem, un līdz tornim, kas tur izvirzīts uz priekšu.
27 Aiz viņa laboja tekojieši otru gabalu, pretī Lielajam tornim, kas izvirzīts uz priekšu, un līdz Ofēlas mūrim.
28 No Zirgu vārtiem uz augšu laboja priesteri, katrs pie savas mājas.
29 Aiz viņiem laboja Cadoks, Imera dēls, pretim savai mājai. Un aiz viņa laboja Šemaja, Šehanjas dēls, Austrumu vārtu sargs.
30 Blakus viņam laboja otru gabalu Hananja, Šelemjas dēls, un Hanuns, Calafa sestais dēls. Aiz viņa laboja Mešullāms, Berehjas dēls, pretim savai istabai.
31 Aiz viņa laboja Malhija, viens no zeltkaļiem, līdz Tempļa kalpotāju un tirgotāju namam pretim Pārvaldes vārtiem un līdz stūra augšistabai.
32 Un zeltkaļi un tirgotāji laboja starp stūra augšistabu un Avju vārtiem.
Nehemijas grāmata 4.nodaļa
1 Kad Sanballats dzirdēja, ka mēs ceļam mūri, tad viņš kļuva dusmīgs un ļoti saskaitās, un zobojās par jūdiem.
2 Un viņš runāja savu brāļu un Samarijas karaspēka priekšā un sacīja: “Ko grib šie nožēlojamie jūdi? Vai viņiem to tā atļaus? Vai viņi tiešām kādreiz nesīs atkal savus pateicības upurus? Vai viņi reiz būs ar saviem darbiem galā? Vai viņi grib lasīt ārā no pelnu kaudzēm un no jauna likt lietā akmeņus, kas jau sen sadedzināti?”
3 Bet amonietis Tobija, kas stāvēja viņam līdzās, sacīja: “Lai viņi ceļ ko celdami, ja lapsa uzkāps uz tā, tā sagraus viņu akmeņu mūri!”
4 Dzirdi, mūsu Dievs, kā mēs esam kļuvuši par apsmieklu! Liec nākt izsmieklam uz viņu pašu galvām, dod, lai viņi tiek izlaupīti zemē, kur viņus tur gūstā!
5 Un neapsedz viņu noziegumus un neizdzēs viņu grēkus Savu acu priekšā, jo ar savām darbu darītāju nievām viņi Tevi ir kaitinājuši!
6 Bet mēs cītīgi turpinājām darbu, un, kad viss mūris līdz pusaugstumam bija veikts, tad tautai radās jauna darba drosme un rosme.
7 Bet, kad Sanballats un Tobija, kā arī arābi un amonieši, un ašdodieši dzirdēja, ka Jeruzālemes mūru labošana un atjaunošana sokas, ka plaisas sāk aizvērties, tad viņi kļuva ļoti dusmīgi
8 un visi kopā sazvērējās, ka viņi došoties, lai uzbruktu Jeruzālemei un celtu tajā sajukumu.
9 Tad mēs lūdzām savu Dievu un izlikām sargus pret viņiem dienu un nakti.
10 Bet Jūdas ļaudis sacīja: “Nastu nesēju spēks zūd, un drupu ir daudz, un mēs nespējam vairs strādāt gar mūri!”
11 Savukārt mūsu pretinieki teica: “Viņiem nekas nav jāredz, līdz mēs būsim nonākuši viņu vidū un kausim viņus, un izbeigsim celšanas darbus!”
12 Kad atnāca jūdi, kas dzīvoja viņiem kaimiņos, tad viņi stāstīja mums desmitiem reižu: “No visām pusēm, kur vien viņi dzīvo, viņi taisās brukt mums virsū.”
13 Tad es novietoju aiz mūra zemākajās vietās ļaudis pēc ciltīm ar zobeniem, šķēpiem un stopiem.
14 Kādas apskates laikā es uzstājos ar runu un sacīju dižciltīgajiem un priekšniekiem, un pārējai tautai: “Nebīstieties no viņiem! Atcerieties To Kungu, kas ir liels un bijājams, un cīnieties par saviem brāļiem, saviem dēliem, savām meitām, savām sievām un savām mājām!”
15 Kad mūsu ienaidnieki dzirdēja, ka lieta mums kļuvusi zināma un ka Dievs viņu nodomu ir izjaucis, tad mēs visi atgriezāmies pie mūra, katrs pie sava darba.
16 No tās dienas puse manu kalpu strādāja pie celšanas darbiem un otra puse turēja šķēpus, vairogus, stopus un bruņas, un virsnieki bija aiz visa Jūdas nama,
17 kas strādāja gar mūri. Un nastu nesēji strādāja, ar vienu roku kraudami, kamēr otra turēja metamo šķēpu.
18 Un cēlēji, kamēr cēla, bija apjozti ar savu zobenu ap gurniem. Un līdzās man stāvēja taurētāji.
19 Tad es sacīju dižciltīgajiem, priekšniekiem un pārējai tautai: “Darbs ir liels un plašs, un mēs uz mūra esam tālu cits no cita atšķirti.
20 Tanī vietā, kur jūs dzirdēsit taures skaņu, tur sapulcējieties pie mums. Mūsu Dievs cīnīsies par mums!”
21 Tā mēs veicām mūra darbu: puse no mums turēja gatavībā šķēpus no rīta ausmas sākuma, līdz kamēr vakarā parādījās zvaigznes.
22 Tajā laikā es arī pavēlēju tautai: “Ikviens vīrs un viņa kalps lai pavada nakti Jeruzālemē, lai viņi būtu mums nakti sardzei un dienu darbam.”
23 Tā nedz es, nedz mani brāļi, nedz mani kalpi, nedz sardzes vīri, kas bija aiz manis,- neviens no mums gandrīz nekad nenovilka savas drēbes. Ikviens turēja ieroci savā rokā.