PV_2015_044

Moriah Peters

„Atkal velns To ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda Viņam visas pasaules valstis un viņu godību, un Viņam saka: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.” Tad Jēzus viņam saka: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.” Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja.” Mat.4:8-11

„Agrāk, lasot šo Rakstu vietu, es būtu tai pavirši pārskrējusi pāri, pat neiedomājoties, ka reiz, to ļoti spilgti pedzīvošu pati savā dzīvē.” – saka dziedātāja Moriah Peters, kuras twitter konts visiem skaidri vēsta: „Esmu apsolījusi sev būt izsalkusi… pēc tā, lai es neprātīgi katru dienu arvien vairāk iemīlētos Jēzū. Viņš ir viss, ko es elpoju, viss ko es saku, rakstu un par ko dziedu.”

Dziedātāja stāsta:
Mani sauc Moriah Castillo Peters. Es piedzimu un uzaugu Kalifornijā. Esmu gan dziesmu autore, gan izpildītāja. Šogad klajā nāca mans pirmais albums ar nosaukumu „I choose Jesus” (Es izvēlos Jēzu). Albuma tapšanas laikā sarakstīju ap 50 dziesmu, iedvesmu smeļoties no savām attiecībām ar Kristu, savas ģimenes un ikdienā piedzīvoto.

Dziesmas rakstīju jau no 13 gadu vecuma, pavadot tās uz ģitāras, taču Jēzu personīgi ieaicināju savā dzīvē 14 gados. Tajā laikā biju ļoti apzinīga meitene, smalki izplānojusi savu nākotni – vēlējos studēt jurisprudenci un vēlāk kļūt par advokāti. Bet viena no lietām, ko es iemācījos – atdot savu dzīves kontroli Viņam. Mēs varam darīt, skriet un plānot, bet pats labākais, ka Dievam ir daudz pilnīgāks plāns manai un tavai dzīvei. Spilgti atceros lūgšanu, kuru reiz lūdzu: „Jēzu, es vienkārši vēlos, lai tu mani lieto. Lai tu mani vadi, kā vien vēlies. Es vēlos tev pilnībā uzticēties.”

Es apzināti pieņēmu lēmumu – sekot Jēzum, man tas nozīmēja daudz. Es nepieņēmu ātru lēmumu, kas tik raksturīgi bērniem. Par katru man nozīmīgu lēmumu es lūdzu Dievu un gaidīju, līdz saņemšu apstiprinājumu savā garā. Svētā Gara vadība ir nenovērtējama. Ja mēs tiešām apzinātos to svētību un spēku, mēs dzīvotu daudz pilnvērtīgāku dzīvi.

Tā nu sanāca, ka soli pa solim Dievs mani vadīja. Šodien neesmu advokāte, bet gan dziedātāja un dziesmu autore, un ziniet, es esmu pati laimīgākā meitene uz pasaules, jo es ne tikai atrodos Viņa plānā, kas ir lieliski, bet arī mīlu to, ko daru. Viena no manām radiniecēm ir advokāte un parunājot ar viņu, saprotu, ka būtu pazaudējusi gadus un finanses, bet tas pilnībā nebūtu atbildis manai būtībai. Ceļš līdz vietai, kur esmu šodien, ir bijis ļoti interesants, un tā laikā Dievs man ir mācījis pilnīgu paļāvību uz Viņu.

2010. gada jūnijā es piedalījos šovā „American Idol”. Sākumā es nevēlējos piedalīties, bet mamma bija saņēmusi vārdu, ka man ir jāpiedalās. Viņa bija pārliecināta, ka šī iespēja man atvērs jaunas durvis. Tāpēc es, vēloties būt uzticīga Dievam, nolēmu piedalīties. Redziet, dzīvojot Losandželosā, īpaši ja tev bijusi kāda pieredze šovbiznesā, tad tu jau nedaudz zini to vidi – tās tukšumu un netīrību, lai gan no malas viss izskatās satriecoši. Bet tā kā mana mamma bija saņēmusi vārdu par atvērtajām durvīm, tad es sapratu, ka man tur jādodas.

Zināju, ka tā ir mana iespēja būt par gaismu šai vietā. Šovam ir piecas atlases, kuras rīko pirms tiešraidēm televīzijā. Par tiem, kuri piedalās šajā šovā, pirms tam veic lielu izpētes darbu – kādi ir viņu uzskati, ticība, pieredze, un, protams, ka meklē arī tavu „netīro apakšveļu” – traumas, salauztu sirdi, bijušos draugus, nelabvēlīgos apstākļus ģimenē, veiksmīgos un neveiksmīgos soļus. Runā ar draugiem, paziņām, radiem, pat ienaidniekiem, jo mērķis ir – atrast ko pikantu, lai skatītājiem būtu interesanti.

Visās intervijās es biju ļoti atklāta par savu pārliecību, svētumu un šķīstumu pirms laulībām. Es viņiem stāstīju par savu Bībeles studijas grupiņu, kuru izveidoju skolā, par hobijiem sportā un to, cik ļoti man patīk dziedāt un rakstīt dziesmas. Es nokļuvu līdz slavenību panelim, kurā nodziedāju kādu skaistu dziesmu. Žūrija skaļi aplaudēja un tad teica: „Mums ļoti patīk tava balss un arī tavs ārējais veidols ir brīnišķīgi piemērots skatuvei, bet tavs dzīvesveids, nu kā lai tev labāk pasaka, viņš ir pārāk garlaicīgs. Manuprāt, tu centies būt pārāk laba, tev vajadzētu doties pasaulē, pieļaut kļūdas, izdzīvoties, un tad tu būsi ieguvusi dzīves rūdījumu un pieredzi, lai varētu atgriezties mūsu šovā.” Kāda žūrijas pārstāve maigā balstiņā pat teica: ”Mīļumiņ, anketā tu esi ierakstījusi, ka vēlies skūpstīties tikai ar savu nākamo vīru pie altāra. Bet, zaķīt, manuprāt, tev vajadzētu tūliņ iziet laukā no studijas un noskūpstīt kādu vīrieti vai sievieti un tad atgriezties pie mums – tas tev iedos seksapīlu un tev būs papildus odziņa, kas tev trūkst.”

Pēkšņi pie manis pieskrēja puisis ar kameru un kāda ļoti enerģiska operatore, kas man sekoja līdzi gaitenī, mudinot mani noskūpstīt kādu no tajā esošajiem puišiem. Es zināju, ka to izdarot, es iegūtu bonusus, lai startētu šovā, bet tajā pat laikā es skaidri sapratu, ka šīs durvis priekš sevis aizveru.

Biju apjukusi. Kā tas var būt? Mēs taču saņēmām, ka man šeit jābūt, ka Dievs atver jaunas iespēju durvis, bet tagad izrādās, tās tomēr ir ciet. Vai bijām pārpratušas Dievu? Vai es nebiju dzirdējusi un saņēmusi pareizi? Vai es šeit atrados savu iegribu dēļ? Gāju uz izejas pusi un mana miesa kliedza: ”Moriah, tu to vari, nu nobučo kādu un dodies atpakaļ pie žūrijas un visticamāk tu piedalīsies vienā no pasaules populārākajiem muzikālajiem šoviem. Kāpēc man bija 5 mēnešus jāgatavojas šim procesam, atliekot malā visu savu dzīvi? Kāpēc man bija jāiet cauri šim izmeklēšanas un iztaujāšanas garajam laikam, ja tagad viss ir zaudēts?!” Taču es arī sapratu, ka līdz šim biju uzticējusies Dievam, un arī tagad, esmu pārliecināta, ka Dievam ir pilnīgs plāns manai dzīvei, ka Dievs ir uzticams un visu kontrolē. Enerģiskā operatore, kas neatlaidīgi bija sekojusi, redzot, ka negrasos neko darīt, palika pavisam stīva un jautāja, vai es vispār saprotu, ko daru, tā vienkārši aizejot no tādas iespējas, kas nekad vairs netiks man dota?

Paceltu galvu jau devos pa gaiteni uz ārdurvīm, kad pie manis ātri pienāca kāds vīrietis un teica: ”Zini, man ir dēls tavā vecumā, kuru ļoti iedrošināja tieši tas, ko tu stāstīji par savu dzīvi. Mēs dzirdējām tevi dziedam un gribam, lai tu ar kādu iepazīsties. Un viņš mani iepazīstināja ar populāru producenti Wendi Foy, kura mani atveda uz Nešvilu un bija kā ceļlauzis manai nākotnei. Šī sieviete bija sapratusi no Dieva, ka viņai mani ir jāiepazīstina ar dažādām ierakstu studijām un ietekmīgiem cilvēkiem. Un nu jau tūlīt iznāks mans pirmais albums ar nosaukumu „Es izvēlos Jēzu” – šim nosaukumam ir saistība ar manu piedzīvojumu, lai gan atbilde uz šo jautājumu attiecas uz katru mūsu soli. Vai mēs izvēlamies, lai Jēzus būtu pirmajā vietā mūsu dzīvēs, kad esam ar draugiem, savās ikdienas gaitās, uzvedībā, reakcijās, domās un vārdos, kurus sakām?

Es izvēlos Jēzu.