Sestdien biju Rīgā kursos, bet vīrs rosījās pa māju un kurināja krāsni, lai, man atbraucot, būtu silti. Sakurināja pamatīgi un izgāja ārā. Satika savu tēvu un abi sarunāja braukt uz veikalu. Viņi jau bija gatavi sēsties mašīnā un braukt. Bet kaut kas lika aizkavēties, un kādu pusstundu viņi vēl darbojās pa šķūni. It kā jau neko nevajadzēja, bet vīrs tomēr atgriezās mājās un pavēris durvis, ieraudzīja, ka tur ir pilns ar dūmiem. Pieskrēja pie krāsns izrādās, ka dīvāna spilventiņš bija palicis pie sildmūrīša un no lielā karstuma sācis gruzdēt. Paldies Dievam, ka Viņš vadīja un lika atgriezties, un pasargāja mūs no lielas nelaimes!
Diezgan zīmīgi, ka uz sildmūrīša ir uzgleznota ainava ar diviem jēriņiem, un tas spilvens bija tieši virsū vienam no šiem jēriņiem, kurš pastiepis galvu uz debesīm. Tas nesadega, tikai apkārt tāds kā melns kupols izveidojās. Mēs ar vīru izdomājām veselu stāstu, kā tas jēriņš tur brēca uz debesīm, kamēr sasauca eņģeļus palīgā.
Sanita