Saruna ar Dr. Maiklu Braunu notika 2023. gada 26. jūnijā.
Pastāstiet, kā nācāt pie ticības Jēzum un uzsākāt kalpošanu?
Es piedzimu no augšienes 1971. gadā. Pirms tam biju narkomāns, lietoju LSD, heroīnu un daudz ko citu. Rokgrupā spēlēju bungas – biju hipijs ar gariem matiem. Ebrejs. Uzaugu labā ģimenē, kas nebija reliģiska. Mēs svinējām Bar mitsvah un turējām citas tradīcijas, bet nebijām reliģiski jūdi.
Mani aizrāva pretošanās kultūra sešdesmitajos gados – uzplauka rokenrola mūzika, kam līdzi nāca narkotiku bums. Dumpošanās. Tas mani saviļņoja, tāpēc iesaistījos, spēlējot bungas rokgrupā, bieži esot narkotiku reibumā. Divi mani labākie draugi bija nomināli kristieši, kas personīgi nepazina To Kungu. Mēs kopīgi muzicējām grupā. Viņiem patika divas meitenes, kuru onkulis bija Vasarsvētku draudzes mācītājs. Meiteņu tēvs bija lūdzis par viņām gadiem ilgi.
Mani draugi sāka pavadīt laiku ar šīm meitenēm, savukārt, viņas sāka apmeklēt dievkalpojumus. Viņiem tas šķita interesanti. Vasarsvētku kustība tiem bija kas jauns un atšķirīgs. Draudzē daudz runāja par pēdējo dienu pravietojumiem un līdzīgām lietām. Manus draugus tas fascinēja, un viņi par to runāja arī ar mani. Kad redzēju pārmaiņas viņu dzīvē, man tas nepatika. Es vēlējos, lai vienkārši turpinām spēlēt rokgrupā un lietojam narkotikas. 1971. gada augustā es aizgāju uz draudzi, lai aizvilinātu viņus prom no turienes. Gribēju viņiem parādīt, cik muļķīga ir šī padarīšana. Tomēr cilvēki tur bija ļoti mīloši un laipni. Es nodomāju: “Labi, tad katrs iesim savu ceļu!” Tomēr viņi sāka lūgt par mani. Dievs tiešām deva rūpi šai mazajai draudzei, kurā nebija vairāk kā simt cilvēku, lūgt par mani, un Svētais Gars sāka strādāt pie manis. Gada izskaņā es tiešām sāku ticēt! Nezinu, kāpēc, bet zināju, ka Jēzus ir nomiris par maniem grēkiem un uzcēlies no nāves.
Es nebiju gatavs kļūt par kristieti, tāpēc cīnījos ar to piecu nedēļu garumā. Bet 17. decembrī es sastapos ar Dieva mīlestību neparastā veidā, piedzīvojot īpašu Viņa prieku. Es atzinu, cik grēcīgs esmu bijis, un tajā brīdī teicu: “Kungs, es vairs nekad savā rokā neduršu adatu!” Tajā pašā mirklī es tiku atbrīvots no narkotiku atkarības!
Nākamo nedēļu laikā tēvs pamanīja pārmaiņas manā dzīvē un teica: “Maikl, tas ir labi, ka esi pārstājis lietot narkotikas, bet mēs esam jūdi. Mēs tam neticam!” Viņš aizveda mani pie vietējā rabīna un tad pie citiem, kas sāka mani izaicināt. Tāpēc es sāku studēt ebreju valodu, bet pēc tam ieguvu doktora grādu Tuvo austrumu valodās un literatūrā. Akadēmiskais darbs vienmēr ir bijis viens no manas kalpošanas virzieniem, strādājot ar Veco Derību un mācot Kalpošanas skolās. Manī vienmēr arī bijusi rūpe aizsniegt jūdu tautu ar Evaņģēlija vēsti. To es esmu darījis no paša sākuma. Dievs mani izglāba tik radikāli, ka vēlējos, lai arī citi Viņu iepazīst, un Svētais Gars nes jaunu dzīvību un atmodu draudzē.
Sludināt es sāku 1973. gadā. Bībeles skolās sāku mācīt 1982. gadā.
Mūsu kalpošanai ir trīs svarīgi virzieni. Atmoda draudzē, izraisot Evaņģēlijā balstītu morālu un kulturālu revolūciju. Kad Jēzus maina mūs, mainās arī valsts. Tad draudzes izraisīta greizsirdība Izraēla tautā – Pestīšana Izraēlam. Tam mēs sevi nododam dienām un naktīm, apceļojot pasauli un kalpojot visā Amerikā. Tā ir gara stāsta īsā versija.
Jūs esat aizrautīgs savā ticībā, bet jums tikpat svarīga ir jūsu veselība. Kāpēc ir tik svarīgi būt veselam?
Mēs esam atpirkti ar Jēzus asinīm un nepiederam sev pašiem. Dievs saka, ka mums vajadzētu godināt Viņu ar savu ķermeni. Protams, pirmkārt, tas nozīmē – būt svētam, bet mēs zinām, ka viens no Gara augļiem ir paškontrole. Pāvils par maldu skolotājiem teica – viņu Dievs ir to vēders. Mēs zinām, ka pārmērīga ēšana vai dzeršana ir grēks. Ja mēs vēlamies noskriet savu skrējienu Tam Kungam, mums jābūt veseliem un stipriem, cik tas atkarīgs no mums.
Vairums kristieši, kurus pazīstu, nesmēķē, un, ja tu prasītu, kāpēc, viņi atbildētu, ka tas ir destruktīvi ķermenim un izraisa atkarību. Bieži Amerikā ikdienas ēdienreizes sastāv no ātri pagatavojamiem ēdieniem, kas ir ļoti neveselīgi. Aizvien vairāk amerikāņu ir liekais svars, un tas ir nāvējošāk par cigarešu smēķēšanu. Tas pat izraisa lielāku atkarību, jo ēst ir nepieciešams katru dienu. Mēs neesam labi sava ķermeņa pārvaldnieki. Mēs saīsinām savas dzīves garumu un pasliktinām dzīves kvalitāti.
Deviņus gadus atpakaļ Dievs spēcīgi uz mani par to runāja. Arī mana sieva par to lūdza. Man ilgstoši bija liekais svars, un es kļuvu aizvien lielāks. Man bija augsts asinsspiediens un citas problēmas. Es ātri noguru un nespēju uzturēt intensīvo grafiku, kāds man bija. Mana sieva zināja, cik bīstami ir dzīvot šādu dzīvesveidu, jo strādāju ļoti smagi, bet ēdu neveselīgi. Es nebiju pārmērīgs, bet ļoti neveselīgs ēdājs. Viņa lūdza Dievu, es lūdzu. Man arī šķita, ka tā nav laba liecība, jo visādi citādi mana dzīve bija ļoti disciplinēta, bet neveselīgā uztura dēļ, es biju drukns. Es neapsūdzu nevienu, bet man šķiet, ka tā nav laba liecība. Dievs iejaucās, un tā ir Viņa žēlastība. Es radikāli izmainīju savus ēšanas paradumus, un astoņu mēnešu laikā nometu 43 kg. Mana veselība apgriezās kājām gaisā. Tagad, 68 gadu vecumā, es jūtos tā, it kā katru gadu kļūtu arvien jaunāks. Esmu spējīgs izturēt ļoti intensīvu grafiku un gūt panākumus. Veselīga ēšana ir ārkārtīgi svarīga.
Latvijas Saeima ievēlēja Eiropas savienībā pirmo atklāto prezidentu geju. Kā vajadzētu reaģēt kristiešiem?
Kristiešiem vajadzētu saprast, ka mēs visi bez Jēzus esam krituši un grēcīgi. Visiem ievēlētajiem valstsvīriem vēsturē ir bijusi kāda vājība vai grēks. Šādā aspektā mēs pret visiem attiecamies vienlīdzīgi.
Otrkārt, mēs pakļaujamies amata autoritātei, neatkarīgi no tā, vai mums patīk pozīcijā esošā persona, vai nē. Nav svarīgi, vai piekrītam viņu politiskajiem lēmumiem. Mēs godājam amatu.
Tajā pašā laikā – šis ir modinātāja zvans. Pastāv geju plāni normalizēt viendzimuma attiecības un visu, kas tam nāk līdzi. Šī iemesla dēļ, tas, kas sākās kā geju tiesības, kļuva par geju, lesbiešu, biseksuāļu, transpersonu, kvīru invāziju, un tas turpina izpesties. Līdzi nāk bērnu pakļaušana šai ideoloģijai, kā arī pretošanās reliģiskajai brīvībai. Ja tas, kam mēs ticam, ir patiesība, tad homoseksuāls dzīves veids ir grēcīgs, un Dievs nesvētīs viendzimuma attiecības. Tā rezultātā tie, kuri iznāk no skapja, cenšas mūs ielikt skapjos, jo mūsu balsīm jātiek apklusinātām.
Mēs nesam ļoti skaļu brīdinājumu no Amerikas. No vienas puses, ja kāds cilvēks ir lielisks ierēdnis – kā prezidents, premjerministrs vai ekonomisks līderis, par to jūs balsojat! Es to cienu! Bet tajā pašā laikā jums ir jāsaprot, ka tad, kad geju līderis kļūst atpazīstams, bieži tas atnes lielāku normalizāciju tai ideoloģijai, ko viņš pārstāv.
Beigu beigās svarīgākais ir tas, ko Raksti par to saka, un vai draudze iestāsies par šiem jautājumiem. Tāpēc mēs neienīstam, neuzbrūkam, nepazemojam citus. Mēs sniedzamies pie cilvēkiem ar iežēlošanos, bet pretojamies viņu plāniem un dienas kārtībai. Vecākiem jāzina, ko māca skolās viņu bērniem. Viņiem jāzina, ar ko bērni saskaras sociālajos tīklos. Amerikā daudzējādā ziņā ir epidēmiski rādītāji, un tas ir aizgājis tik tālu, ka sabiedrība sāk tam pretoties. Tā parasti notiek! Tu novirzies no Dieva normām, un beigās nokļūsti tālu prom no cerētā mērķa. Tāpēc godāsim vadītāju amatu, izturēsimies pret viņiem ar cieņu, kā pret jebkuru cilvēku, bet, ja viņi personas homoseksualitātei pievērš pārāk lielu uzmanību, draudzei vienlīdz skaļi ir jāsaka, ka tas nav pareizi, un tas nav Dieva labākais nodoms.
Bībele māca, lai lūdzam par tiem, kas pie varas. Kā mums lūgt par prezidentu un citiem augstos amatos?
Pirmā vadlīnija ir lūgt par viņu glābšanu. Kad Pāvils vēstulē Timotejam norādīja turēt lūgšanas par tiem, kuri augstos amatos, visticamāk, imperators bija Nerons. Viņš bija dēmonu apsēsts, bezdievīgs cilvēks, kurš kādu laiku vajāja arī kristiešus. Tāpēc mēs, pirmkārt, lūdzam par viņu glābšanu.
Tad mēs lūdzam, lai Dievs viņiem palīdz darīt labāko valstij, un, lai varam dzīvot mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā. Tā ir Pāvila pirmās vēstules Timotejam 2. nodaļas valoda. Tātad – lūdzam par viņu glābšanu, lai viņi darītu labāko valstij kopumā, un lai viņi valdītu tādā veidā, ka kristieši varētu brīvi dzīvot.
Ko jūs teiktu kristīgam mācītājam, kurš publiski nolād un pazemo politiķus un LGBT aktīvistus?
Es teiktu, ka viņa nodomi, iespējams, ir labi. Citiem vārdiem viņš varētu teikt, ka ir drosmīgs un nav svarīgi, ko citi saka. Varbūt viņš jūtas kā Vecās Derības pravietis – Jānis Kristītājs vai tamlīdzīgi. Bet tādas rīcības gars ir kaitējošs un nepareizs. Jaunajā Derībā ir skaidri teikts, ka mums nepieciešams iegūt labu reputāciju pie tiem, kuri nepieder draudzei. Un mūsu runai vienmēr jābūt žēlastības pilnai.
Vēstules Titam 3. nodaļa mūs pamāca nevienu nepulgot, jo arī mēs kādreiz bijām neprātīgi un apmaldījušies. Ir labi runāt par problēmām skaidri un tieši, bez kompromisa. Ir labi iestāties par dzīvību jau mātes miesās. Runāt par to, kāpēc aborts ir nepareiza rīcība. Tomēr, to darot, tev jānes arī žēlastības vēsts tiem, kuri veikuši abortu un izjūt vainas apziņu.
Skaidrs, ka homoseksuāls dzīvesveids ir grēcīgs Dieva acīs. Dievs dibināja laulību, kuru veido vīrietis un sieviete. To Viņš arī svētī. Bet mēs apzināmies, ka ir zudusi pasaule, un, ja neuzaugām ticīgā ģimenē, mēs bijām daļa no tās, pazuduši savos grēkos. Tomēr bija cilvēki, kuri mūs aizsniedza ar mīlestību un žēlastību, nevis, pieņemot mūsu grēku vai pazudinot mūs kā cilvēkus, bet sludinot pret grēku, veda mūs pie Kunga. Tāpēc, sastopoties ar nepareizu kārtību, mēs varam runāt par to.
Es neuzbrūku tev kā cilvēciskai būtnei, bet saku, ka tas, par ko tu stāvi, nav pareizi! Tas ir destruktīvi, un atļauj man parādīt – kāpēc! Ir pareizais veids, kā to darīt. Es droši varu teikt šo! Es vienmēr cenšos runāt ar žēlastību, laipnību un pazemību, bet tamdēļ, ka runāju skaidri un neizeju uz kompromisu, mani Amerikā ienīst daudzi. Esmu sarakstos, kur tiek ievietotas negatīvās aktīvistu organizācijas, citiem vārdiem – viņi saprot, kam mēs ticam, mums nav jābūt nejaukiem un ļauniem, bet dažreiz izskatās, ka kristiešiem pielīp tas pats gars, kas pasaulei…
Amerikas politiskie notikumi ir sašķēluši draudzi. Tramps bija pretrunīga persona – viņš paveica daudz ko labu, bet arī sliktā bija daudz. Tāds viņš bija. Ja pēdējo vēlēšanu laikā tu apmeklētu kristiešu un kristīgo līderu sociālos tīklus, tie bija tikpat negatīvi kā pasaulīgie. Mēs uzbrukām viens otram. Mēs neapvienojāmies ap Jēzu, bet sašķēlāmies kandidātu dēļ. Tas mums liek izskatīties ļoti slikti. Pat kristiešu starpā, kur ir zināmas atšķirības, ir veids, kā varam runāt un rīkoties mīlestībā, un tas nenozīmē, ka jāiziet uz kompromisu. Tāpēc es sacīju, ka esmu ienīsts un nicināts, cilvēki iekļauj mani melnajos sarakstos un liedz dalību šovos. Ir draudzes, kuras nekad mani neaicinās, jo esmu pārāk tiešs. Es nerunāju par kompromisiem. Ir veids, kā darīt lietas, kad cilvēki, kuriem nepiekrīti, zina, ka mīli viņus. Mēs to sakām tā – mums jābūt žēlsirdīgām sirdīm, bet tērauda mugurkauliem.
Cilvēki dažkārt saka, lai paskatāmies, ko Jēzus teica par farizejiem. Pirmkārt, mēs neesam Jēzus. Bieži mēs runājam paši savā izmisumā un cilvēcīgās dusmās. Jēzus to darīja, jo mīlēja viņus. Viņš grasījās mirt par viņiem. Ja tev ir pietiekami dziļa sirds, lai tu mirtu par tiem, kurus apsauc, un tevi vada mīlestība un Svētais Gars, tad tavs tonis būs labs.
Daudzi cilvēki šobrīd cīnās par savu seksuālo un dzimumidentitāti. Ko Jūs varētu pateikt tiem, kas šobrīd cīnās, vai viņu vecākiem?
Šobrīd notiek divas atšķirīgas lietas. Ir cilvēki, kuri patiesi cīnās ar vilkmi pret sava dzimuma pārstāvjiem. Tas ir bijis, cik vien viņi var sevi atcerēties, jau no bērnības. Tikpat dabīgi, cik tas ir mums, heteroseksuāļiem, izjust to, ko jūtam, pret pretējā dzimuma pārstāvjiem. Ir cilvēki, kuri jūtas kā piedzimuši nepareizajā ķermenī. Mums vajadzīga liela žēlsirdība un izpratne, jo tā ir nopietna cīņa. Visiem jums es gribētu teikt: “Jūs esat tie, kas jūs esat Jēzū Kristū!” Jūsu primārā identitāte nav gejs, transpersona, bet Dieva bērns, ja pazīstat Kungu. Jēzus ir mans Kungs, un esmu jauns radījums. Man ir šīs cīņas, bet tās nedefinē mani. Neskaties uz sevi kā geju vai transpersonu. Pat kristietim esot – es neesmu kristietis gejs vai kristietis transpersona. Nē – mēs cīnāmies ar to! Tāpēc atjauno savu prātu šajā jautājumā un atzīsti, ka Jēzus ir pietiekams mums visiem. Ja staigāsi ar Viņu, Viņš tev palīdzēs! Viņš tev var palīdzēt nonākt līdz šo problēmu saknēm! Viņš var nomainīt tavu pievilkšanās spēku, vai arī Jēzus var tev dot tādu mīlestību uz Viņu, ka nebūs vajadzība pēc kādām citām attiecībām zemes virsū šobrīd.
Bet cita lieta ir tas, kas ir gaisā – dēmonisks vai socioloģisks. Ideja, kas tagad ir daudziem jauniešiem, ka viņi ir transpersonas, geji, itin nemaz nav īsta. Tam nav nekāda pamata – tas vienkārši ir gaisā! Psiholoģijā to sauktu par socioloģisku infekciju. Garīgi uz to var skatīties kā uz dēmonisku ietekmi uz sabiedrību. Piemēram, no maniem vienaudžiem mazāk kā 3 procenti sevi identificē kā LGBTQ. Skatoties uz Gen Z paaudzi Amerikā, tie, kas sevi identificē kā LGBTQ, sasniedz 40 procentus. Dažādās valstīs, piemēram, Anglijā, notika milzīgs lēciens, kad bērni sāka sevi identificēt kā transpersonas, īpaši meitenes. Tā ir sociāla ietekme. Tā ir nepārtrauktā bombardēšana medijos – geji, transpersonas ir tie, kas kļūst par interneta zvaigznēm, un viņu Tik Tok video kļūst populāri. Maziem bērniem māca, un man ir dokumenti un grāmatas, kas to pierāda, ka tu vari būt puisis vienu dienu, meitene nākamajā, varbūt abi vai neviens. Šīs idejas tiek iesētas mazu bērnu prātos. Viņi nepārtraukti atrodas medijos, sociālajos tīklos un virtuālajā realitātē. Viņi uzaug ar šīm idejām un notiek tas, ko dēvē par strauju dzimuma disforijas izplatīšanos. Kad pēkšņi pusaudži, īpaši meitenes 14 gadu vecumā, sāk identificēties kā transpersonas. Ir daudzi skolu sistēmās, kas to iedrošina, sakot, ka tā ir īstā problēma, kāpēc tu nejūties savā ķermenī kā mājās. Tā vietā, lai atzītu, ka tās ir pārmaiņas, kurām pusaudži, īpaši meitenes, iet cauri, viņi saka – “Nē, tas notiek tāpēc, ka esi transpersona!” Tas ir radījis kaut ko briesmīgu. 13 gadīgām meitenēm tiek nogrieztas krūtis, bet astoņpadsimt gadu vecumā viņas to nožēlo: “Tā bija briesmīga kļūda!” Desmit gadu vecumā viņas sāk lietot hormonus, bet 20 gadu vecumā vairs nevar to vērst par labu. Meitenēm parādās sejas apmatojums, un balsis kļūst zemas, un tad viņas saprot, ka pieļāvušas kļūdu. Daudziem tas atver acis.
Šajā gadījumā mums vienkārši ir jākalpo cilvēkiem tādā veidā, lai viņi saņemtu brīvību, jo tam saknes nav tik dziļas, tā drīzāk ir pievilšana.
Ko vecākiem vajag darīt? Pirmkārt, esiet tiešām modri! Tu saki: “Es lasu Bībeli ar saviem bērniem, viņi iet labā skolā,” bet tev jārok dziļāk. Tev jāuzzina, kas viņus ietekmē, kādus video viņi skatās savos telefonos, kā viņu draugi viņus ietekmē. Tev jāiesaistās vairāk! Es nesaku, ka jākļūst līdzīgam policistam, bet jums tiešām jāiesaistās vairāk, jo ir tik daudz negatīvu ietekmju. Vairāk kā jebkad agrāk. Lūdziet par saviem bērniem tā, kā nekad agrāk! Un neesiet pārsteigti, ja viņi pasaka jums kaut ko negaidītu! Jums jāliek viņiem saprast, ka mīlat viņus, neatkarīgi ne no kā.
Tu identificējies kā gejs vai transpersona? Tu esi mans bērns – tikai tam ir nozīme! Mīli viņus, iesaisties viņu dzīvē, palīdzi viņiem iziet cauri šai fāzei un atrast piepildījumu Kungā! Ja izrādās, ka audzināji bērnus, kā spēji, bet viņi identificējas kā geji vai transpersonas, nevaino sevi, jo tādas lietas var notikt dažādu iemeslu dēļ. Staigā beznosacījumu mīlestībā un zini, ka Evaņģēlijā ir brīvība. Un ne par kādu cenu nepieņem viņu nepareizo identitāti vai nepareizās seksuālās vēlmes!
Mēs zinām, ka agrīnā draudze domāja, ka Jēzus atgriezīsies drīz. Cik tuvu mēs tagad esam Jēzus otrajai atnākšanai?
Man nav ne jausmas! Kad es nācu pie ticības 1971. gadā, mums teica, ka Jēzus atgriezīsies kuru katru mirkli , ka visi pravietojumi piepildās. Hala Lindseja grāmata “Vecā, lielā planēta zeme” bija labāk pārdotā grāmata – visi pravietojumi apstiprinājās! Jeruzāleme atkal nonāca jūdu rokās. Un pretošanās kultūra sešdesmitajos gados bija pēdējo laiku atkrišana. Tas bija vairāk kā 50 gadus atpakaļ.
Ir veselīgi dzīvot ar gaidām. Es gribētu, lai Kungs atgriežas manas dzīves laikā. Mani kalpošanas mērķi ir redzēt, kā piepildās Lielā pavēle un Izraēls tiek glābts, man dzīvam esot. Par to pukst mana sirds! Tajā pašā laikā mēs nezinām. Rakstos nav pietiekami daudz atklāts, lai mēs to varētu aprēķināt. Jo tuvāk mēs tam būsim, jo skaidrāk paliks.
Pieņemsim, ka piedalos stafetes skrējienā. Teiksim, ka tas ir 4×400 skrējiens, kas nozīmē, ka katram jāskrien 400 metri. Esmu pirmais, otrais, trešais vai ceturtais skrējējs. Katrs skrējējs grib skriet savus 400 metrus tik labi, cik spēj. Un tad tu nodot stafetes kociņu nākamajai personai. Un tad pēdējais skrējējs noslēdz to. Man patiktu, ja es būtu pēdējais skrējējs, kas nodod stafetes kociņu Jēzum, kad Viņš nāks. Bet, ja tā nebūs, es skriešu savu skrējienu, un nodošu stafetes kociņu nākamajai paaudzei. Es nepārtraukti ieguldos nākamajās paaudzēs. Un es ticu, ka pār manu mazbērnu dzīvēm ir Dieva aicinājums, un, ja viņiem būs bērni, es ticēšu, ka viņu bērniem būs aicinājums.
Mēs dzīvojam ar nopietnību, jo mums ir tikai viena dzīve. Debesis un elle ir īstas, un pasaule brūk! Mēs gribam dzīvot aktīvi un klātesoši, jo mums ir tikai viena dzīve, lai padarītu šo darbu uz planētas. Bet no otras puses, mēs gribam dzīvot veidā, ka nododam šo planētu nākamajām paaudzēm labākā stāvoklī, kādā to saņēmām. Darot labāko, ko spējam! Šie abi aspekti, manuprāt, ir svarīgi!
Jaunā Derība runā par pēdējām dienām kā periodu starp Jēzus augšāmcelšanos un Viņa otro atnākšanu, tāpēc mēs dzīvojam pēdējās dienās jau 2000 gadus. Un tās ir apzīmogotas ar lielu Gara izliešanos un pievilšanu, ar lielu pļauju un atkrišanu. Šādas iezīmes mēs redzam, un tās pastiprināsies, mums tuvojoties tai dienai. Vai mums vēl ir 10, 30, 50, 100 gadu vai vairāk? Es droši varu teikt, ka nezinu!
Vai pastāv cerība, ka piedzīvosim atmodu mūsu zemē? Vai mums atliek gaidīt atkrišanu?
Nē, mums aizrautīgi vajadzētu ticēt Dievam par atmodu un Gara izliešanos! Pirmkārt, Viņš tāds ir! Viņš vienmēr darbojas un kustās! Apustuļu darbu 2. nodaļā Dievs teica, ka izlies savu Garu pēdējās dienās. Pēdējās dienas raksturo liela izliešanās. Dievs ir greizsirdīgs par Viņa Dēla reputāciju. Tēvreizes lūgšana ir lūgšana par atmodu. Kā Dieva Vārds tiks pagodināts zemē, ja ne caur Viņa draudzi? Viņš mūsu sirdīs liek izsalkumu un slāpes lūgt! Lielās pavēles piepildīšanai nepieciešama liela Gara izliešanās. Atkrišana vienmēr ir bijusi. Jēzus par to brīdināja pirmajā gadsimtā. Pāvils par to runāja pirmajā gadsimtā. Vecās Derības pravieši par to brīdināja savā laikā. Atkrišana ir notikusi vienmēr, bet ir arī liela pļauja.
Lai gan Eiropa daudzējādā ziņā atkāpjas no kristietības un arī Amerika – gan domās, gan vērtībās, tomēr visā pasaulē Dievs darbojas varenā veidā. Katru gadu tiek izglābti vairāk cilvēki, nekā gadsimtu garumā iepriekš. Tiek lēsts, ka pēdējo 50 gadu laikā pie ticības nākuši vairāk musulmaņi, nekā iepriekšējo 1400 gadu laikā. Āfrikā, Āzijā, Latīņamerikā notiek Gara izliešanās. Un daudzās citās vietās. Es visā Amerikā sludinu draudzēs, kuras ir pārpildītas ar cilvēkiem, jauniešiem. Daudzi piedzimst no augšienes. Svētais Gars darbojas varenā veidā. Dievs ir atmodas Dievs. Dievs ir izliešanās Dievs. Viņš mūsu sirdīs ieliek slāpes un izsalkumu. Lai kur Dievs mani noliktu, es esmu pārliecināts, ka Viņš grib sūtīt savu Garu, ja vien atradīs traukus, kuros to var izliet.
Kāda ir draudzes loma sabiedrībā? Esmu dzirdējis domu, ka draudze ir valsts sirdsapziņa.
Mūsu ievērojamais civilo tiesību līderis Mārtins Luters Kings reiz teica: “Draudzei jāatceras, ka tā nav valsts kungs”. Kādreiz mums var šķist, ka tā ir mūsu loma – pārņemt varu un uzspiest kristietību savai tautai. Draudze nav valsts kungs, nedz valsts kalps. Mēs nedzīvojam, lai nodarbotos ar valstiskām lietām. Mēs padodamies valsts autoritātei, bet primāri nenodarbojamies ar valstiskām lietām. Drīzāk – draudze ir valsts sirdsapziņa.
Mēs esam aicināti būt par zemes sāli un pasaules gaismu. Kā zemes sāls, mēs esam sabiedrības morālā sirdsapziņa, parādot, kas ir pareizs un kas nepareizs. Kā pasaules gaisma, mēs to demonstrējam, darot labu. Mēs esam Dieva aģenti, lai transformētu cilvēku dzīves, vienu pēc otras, kopienas – vienu pēc otras, valstis – vienu pēc otras. Mēs to nedarām, pārņemot varu, bet nesot krusta vēsti, dzīvojot saskaņā ar to, un tā iegūstot ietekmi.
Lai Dievs dod, ka kristieši paceļas izglītības sistēmā, novēršoties no kaitīgiem plāniem un pievēršoties kaut kam noderīgam sabiedrībai. Lai kristieši ceļas ekonomiskajā sistēmā, vairojot devīguma, izcilības un labklājības garu. Lai kristieši, kuriem tiešām rūp taisnīgums pret visiem cilvēkiem, ceļas politikā. Iespējams, tu gribi ietekmi, bet mēs atzīstam, ka lielākā ietekme mums ir, kad dzīvojam saskaņā ar savu ticību un cīnamies par cilvēku dvēselēm. Kad esam mācekļi un darām par mācekļiem citus. Ja mēs to darīsim, mēs iesaistīsimies kulturālajos un dažādos sabiedrības aspektos. Tāpat mēs saprotam, ka šī pasaule būs kritusi līdz pat Jēzus atnākšanai. Tāpēc katra nākamā paaudze pretosies un cīnīsies dievišķajiem principiem . Mēs gribam darīt labāko, lai notiktu kustība īstajā virzienā, tomēr dzīvojam kritušas pasaules vidū.
Covid pandēmijas laikā daži mācītāji mācīja, ka vakcīna ir zvēra zīme. Vai varat padalīties ar savu ieskatu, kas zvēra zīme patiesībā būs?
Arī mēs ar to saskārāmies ASV. Bija mācītāji, kuri teica, ka tā ir zvēra zīme, bet es atbildēju, ka tā nav, jo zvēra vēl nav. Kad domājam par zvēra zīmi, tas var būt kaut kas fizisks – zīme uz rokas un pieres, vai simbolisks. Tomēr, jebkurā gadījumā, tā runā par vienu vispasaules valdību ar absolūtu varu. Tev tā jāpielūdz un jāpadodas, pielūdzot zvēru. Pretējā gadījumā tu nevarēsi brīvi dzīvot. Simboliski tas notiek tādās valstīs kā Ķīna. Ķīnā notiek liela kristiešu apspiešana. Sakot – ja gribi piedalīties mūsu sabiedrībā, tu nedrīksti dzīvot kristieša dzīvi, vai arī mēs tevi iznīcināsim! Tam ir garīga dimensija. Ikdienā mums jāpārliecinās, ka nepārdodam savas dvēseles, padodoties sistēmai. Ka pagodinām Kungu, pat, ja tas mums maksātu dzīvību. Tomēr, saskaņā ar Rakstiem, šķiet, ka būs viena pasaules lielvara un valdītājs, kurš pieprasīs absolūtu pielūgsmi un paklausību, un, ja nepadosimies tai, tad sekos lieli sodi. Kad tas notiks, viss būs skaidrs!
Es varu pieņemt ideju, ka tas, kas notika ar Covid vakcīnu, bija piemērs, lai redzētu, kas var notikt. Bailes un valdības kontrole, un, ja tu nesaņem šo zīmi, tu nevari doties uz veikalu vai savu darba vietu. Gars tādā ziņā bija līdzīgs, bet mums nav viena pasaules valdība, viens līderis, mēs netiekam spiesti pielūgt kādu, kas nav Dievs. Šim garam mēs vienmēr pretojamies. Pienāks diena, kad tas kļūs daudz burtiskāk, un, ja būsim pareizi dzīvojuši ikdienā, mēs to uzreiz sapratīsim.
Kad Covid sāka izplesties, es tūdaļ uzrakstīju rakstu, ka tas ir nopietni, bet tā nav pēdējo laiku mocība no Atklāsmes grāmatas. Es to zināju, jo vēl nedzīvojam tajā Atklāsmes grāmatas daļā. Šīm lietām ir tendence mūs aizraut. 51 gadu laikā Tajā Kungā esmu to novērojis vairākas reizes. Kad būs īsts zvērs un pasaules sistēma, kad tas būs dzīvības un nāves jautājums, vai padosimies šai sistēmai, vai nē, tad būs gana skaidrs! Bet mēs pat neesam vēl tuvu tam!
Vai mācītājiem, kuri sludina šādas lietas, vajadzētu tikt apsauktiem? Kā viņiem vajadzētu rīkoties, uzņemoties atbildību par saviem vārdiem?
Labākais, ko vari darīt, ja tev ir attiecības ar šiem cilvēkiem, ir censties runāt ar viņiem aci pret aci. Mācītāji runā ar mācītājiem. Varbūt pilsētā cienīts līderis var runāt ar citiem, un uzdot jautājumu, kā mēs nogājām no ceļa. Tam būtu jānotiek bez nosodījuma. Cerams, ka tad viņi atvainotos par to, ka teikuši nepareizas lietas. Ja tā nenotiek un draudzēs ir apjukums, to vajadzētu risināt publiski. Dažreiz, ja ir kāds šķeļošs un destruktīvs cilvēks, viņš jāsauc vārdā. Citreiz mēs runājam par problēmu. Daudzi tā sludināja, man patīk viņu degsme, bet, lūk, kāpēc viņi kļūdījās un, lūk, kā mēs no tā varētu izvairīties nākotnē! Mums ir jārisina problēmas. Īpaši, runājot par mūsu harizmātisko un vasarsvētku draudžu vidi, kur ir daudz pravietojumu un cilvēku, kuri runā Dieva vārdā. Reti, kurš tiek turēts pie atbildības par saviem vārdiem. Tas atnes daudz nopēlumu Kunga Vārdam un vairo ņirgāšanos par Svēto Garu. Ir ļoti svarīgi, lai mēs saucam vārdā šīs novirzes, citādi cilvēki slīgs dziļāk un dziļāk garīgās fantāzijās.
Vai kristiešiem un draudzēm ir svarīgi būt vienotiem? Ja tā – kā tas ir iespējams, ja esam tik sašķelti?
Tas ir ārkārtīgi svarīgi! Tā bija Jēzus augstā priestera lūgšana īsi pirms Viņa nāves. Daudzas Bībeles Rakstu vietas izceļ mūsu vienotības svarīgumu un mūsu aicinājumu turēt ticības vienotību. Bet mums ir tik daudz dalījumu. Daži no mums saka: “Tu neesi gābts!” Tie otrie rāda ar pirkstiem atpakaļ: “Vai zini, tu pats neesi glābts!” Mēs pat nespējam būt vienisprātis par to, kuri ir Kristū. No otras puses, mēs nevaram kompromitēt mūsu vērtības vienotības dēļ. Mēs nevaram kompromitēt mūsu morālās vērtības, mūsu doktrīnas vienotības dēļ.
Kā tad mums dzīties pēc vienotības bez viltus kompromisiem? Pirmkārt, kad saprotam, ka vienotība ir svarīga Kungam. Tāpēc mēs lūdzam, lai Viņš dalās ar savu sirdi, lai jūtam viņa rūpi. Otrkārt, mēs lūdzam pēc mīlestības gara attiecībā uz mūsu brāļiem un māsām, līdz tas ir patiesi un dziļi, ka esam Kunga aicināti būt Viņa ģimenē un būt ar viņu mūžīgi. Tāpēc lūdz, lai Dievs tev dod mīlestību uz šiem cilvēkiem! Pasaki Viņam godīgi: “Dievs, man pat nepatīk šie cilvēki! Man ar to ir problēmas!” Lūdz pēc Dieva mīlestības sirds! Un koncentrējies uz kopsaucējiem – pamata jautājumiem, kā tiekam glābti, kad esam pazuduši. Ja kāds pie tiem turās, viņi dod liecību, ka ir patiesi ticīgie, jo turās pie pamata pārliecībām. Tad tas ir mans brālis un māsa. Un ja Dievs viņus ir pieņēmis, – kā es varu viņus noraidīt? Tāpēc, pat ja es nedarbošos plecu pie pleca ar visiem, jo mums ir pārāk daudz atšķirību, un mēs nespēsim organizēt kopīgus pasākumus, jo mums ir atšķirīgas perspektīvas, es darīšu labāko, ko spēju, lai godātu un cienītu viņus kā brāļus un māsas Kungā. Un labs veids, kā būvēt tiltus, ir tikties ar citiem ticīgajiem dažādās kristīgajās tradīcijās un lūgt, lai viņi tev pastāsta par savām attiecībām ar Kungu. Iespējams, kāds būs tikai vārda pēc kristietis, un tu uzreiz to redzēsi. Bet ir daudzi, kas sastopas ar Dievu caur liturģiju. Es tā nedaru, bet tas ir bibliski tā darīt, un tā ir daļa no draudzes vēstures. Citi tiešām izprot Dievu caur sakramentiem. Svētais Vakarēdiens spēlē nozīmīgu lomu viņu sanāksmēs. Citi, savukārt, ir daudz harizmātiskāki savās izpausmēs. Tā ir mana dzīves pieredze. Bet, runājot ar viņiem, tu sapratīsi, ka viņi mīl to pašu Jēzu, ko tu mīli. Un Dieva Vārds ir tas pats mums abiem. Iespējams, tu dari lietas atšķirīgi. Piemēram, ir daudz un dažādi restorāni – itāļu virtuve šeit, un vāciešu virtuve tur, ir dažādas etniskās atšķirības, un tad tavi vietējie paradumi. Bet tu to visu taču nemet blenderī, lai atņemtu garšas! Tu svini dažādību, un tajā var būt vienotība. Tās ir dažas no atslēgām. Un, visbeidzot, staigā pazemībā! Tu nezini visu! Es nezinu visu! Godā citus! Es turēšos pie tā, ko Dievs man devis, un neviens to man neatņems. No otras puses, es godāšu un cienīšu to, ka tev un citiem ir kas tāds, kas man nav. Un tikai kopīgi mēs veidojam visu miesu. Tāpēc pazemībā es atzīstu, ka mēs viens otram esam vajadzīgi, lai pasaule varētu redzēt, kas Jēzus patiesībā ir. Mēs viens otram esam vajadzīgi. Dari labāko, ko spēj, lai to kultivētu! Un, kad redzi, ka ir tik daudz cietsirdības un uzbrukumu pret mums, būs labāk, ja stāvēsim kopā pret mūsu kopīgo ienaidnieku – velnu!
Kā mēs varam atbalstīt jūsu kalpošanu?
Tie, kuri lasa un saprot angliski, var doties uz mājaslapu askdrbrown.org vai lejupielādēt mūsu aplikāciju – Ask Dr Brown ministries. Mums ir pieejami vairāk kā 3000 video un raksti bez maksas. Varat meklēt pēc tēmas, kas jums svarīga. Mūsu ikdienas tiešraide ir pieejama tiešsaistē caur podkāstu visā pasaulē. Tāpat arī mūsu ikdienas radio šovs, kurā runājam par dažādiem jautājumiem. Tik daudz un dažādu resursu. Arī tiem, kuriem ir rūpe aizsniegt ebreju tautu, ir pieejami daudz resursu. Viņi var lūgt par mums un stāvēt kopā ar mums dažādos veidos. Bet mūsu lielais mērķis ir būt par resursu Kristus miesai!