1. Laiku 11
1 Un visi Israēla ļaudis sapulcējās pie Dāvida Hebronā, sacīdami: “Redzi, mēs esam no tava kaula un tavas miesas!
2 Jau senāk, Saulam vēl ķēniņam esot, tu biji tas, kas Israēlu izveda cīņā un atveda atpakaļ; un Tas Kungs, tavs Dievs, tev sacīja: tev būs ganīt Manu tautu Israēlu, un tev jākļūst par valdnieku pār Manu tautu Israēlu!”
3 Un visi Israēla vecaji nāca pie ķēniņa uz Hebronu, un Dāvids slēdza ar viņiem Hebronā derību Tā Kunga vaiga priekšā; tad viņi svaidīja Dāvidu par ķēniņu pār Israēlu, kā Tas Kungs caur Samuēlu bija runājis.
4 Tad Dāvids un viss Israēls devās uz Jeruzālemi, senāk tā bija Jebusa, un tur dzīvoja tās zemes iedzīvotāji jebusieši,
5 un Jebusas iedzīvotāji sacīja Dāvidam: “Še tu netiksi iekšā!” Bet Dāvids ieņēma Ciānas cietoksni, un šī ir tagadējā Dāvida pilsēta.
6 Tad Dāvids sacīja: “Pirmais, kas sakaus jebusiešus, tas lai kļūst par karaspēka virspavēlnieku!” Un pirmais devās cīņā Joābs, Cerujas dēls, un viņš kļuva par virspavēlnieku.
7 Un Dāvids apmetās dzīvot nocietinātā pilī; tāpēc viņi to nosauca par Dāvida pilsētu.
8 Un viņš uzcēla visapkārt pilsētu, iesākot no Millas pils un tās apkārtnes, un nocietināja to, kamēr Joābs atjaunoja pārējo pilsētas daļu.
9 Un Dāvids pieauga varenībā un spēkā, jo tas Kungs Cebaots bija ar viņu.
10 Un šie ir Dāvida varonīgo vīru vadoņi, kas viņam bija, kas stingri turējās kopā ar viņu un ar visu Israēlu viņa ķēniņa varas laikā, viņu ieceļot par ķēniņu, kā Tas Kungs par Israēlu to bija sacījis.
11 Un šis ir Dāvida varonīgo vīru saraksts: Jašobeāms, Hahmonija dēls, trijotnes galvenais; viņš savu šķēpu pacēla pret trīs simti vīriem, kurus viņš nodūra vienā reizē.
12 Un pēc viņa bija Ēleāzars, Dodo dēls, ahohietis, viens no tiem trim varonīgiem vīriem.
13 Viņš bija kopā ar Dāvidu pie Pās-Damimas, kad filistieši bija tur sapulcējušies, lai karotu; tur atradās arī tīruma gabals ar miežiem; un pārējā kara tauta bēga no filistiešiem.
14 Tad viņi nostājās tīruma vidū un to aizstāvēja, un viņš sakāva filistiešus, un Tas Kungs viņiem deva lielu uzvaru.
15 Un trīs no tiem trīsdesmit vadoņiem nokāpa uz klints pie Dāvida Adullāmas alā, bet filistiešu karaspēks bija apmeties Refaima ielejā.
16 Dāvids tajā laikā bija kalnu cietoksnī, bet filistiešu karavīri toreiz atradās Bētlemē.
17 Un Dāvidam iekārojās, un viņš sacīja: “Kas mani padzirdīs ar ūdeni no akas, kas ir tur Bētlemē pie vārtiem?”
18 Tad tie trīs izcirtās cauri filistiešu nometnei, un tie iesmēla ūdeni no akas pie Bētlemes vārtiem, ņēma un to atnesa Dāvidam. Bet Dāvids to nevēlējās dzert un izlēja to kā dzeramo upuri Tam Kungam.
19 Un viņš sacīja: “Lai Dievs mani pasargā, ka es to darītu! Vai lai es dzeru šo vīru asinis līdz ar viņu dzīvībām, jo, netaupīdami savu dzīvību, viņi to ir atnesuši!” Un viņš liedzās to dzert. To izdarīja šie trīs varonīgie vīri.
20 Un Abišajs, Joāba brālis, bija galvenais tiem trīsdesmit vīriem; un viņš pacēla savu šķēpu pret trīs simti ienaidniekiem, un viņš tos nogalināja, un viņam bija vārds starp šiem trīsdesmit.
21 Starp šiem trīsdesmit viņš bija lielā godā, tā ka viņš kļuva par viņu virsnieku; taču tiem trim viņš līdzināties nespēja.
22 Benaja, Jojadas dēls, drosmīga vīra dēls, kas lielus darbus darījis, bija no Kabceēlas; viņš bija tas, kas nogalināja divus Moāba varoņus; viņš arī nogāja un kādā dienā alā nokāva lauvu, kad bija uzsnidzis sniegs.
23 Viņš bija arī tas, kas nogalināja kādu ēģiptieti, milzīga auguma vīru, kas bija piecas olektis garš, un šim ēģiptietim bija rokā šķēps, tik resns kā audēja riestava; bet viņš devās pie tā lejā ar kūju, un viņš izsita šķēpu no ēģiptieša rokas un nogalināja viņu ar viņa paša šķēpu.
24 To izdarīja Benaja, Jojadas dēls, un viņam bija vārds starp tiem trīsdesmit varonīgiem vīriem.
25 Viņš bija visvairāk godātais starp tiem trīsdesmit, bet tiem trim viņš līdzināties nespēja. Un Dāvids viņu iecēla par vadītāju savai miesassardzei.
26 Un karaspēka varonīgie vīri bija: Asahēls, Joāba brālis; Ēlhanans, Dodo dēls, no Bētlemes;
27 Šamots no Harodas; Helecs no Peletas;
28 Īra, Ikeša dēls, no Tekojas; Abiēzers no Anatotas;
29 Sibehajs no Hušas; Īlajs no Ahohas;
30 Maharajs no Netofas; Heleds, Baānas dēls, no Netofas;
31 Itajs, Ribaja dēls, no Gibeas, Benjamīna cilts piederīgais; Benaja no Piratonas;
32 Hurajs (Hidajs) no Gaāšas dvīņu upēm; Abiēls no Arbatas (Arabas);
33 Asmavets no Bahurimas; Ēljahba no Šaālbonas;
34 Gezonieša Hāšema dēli: Jonatāns, Šāges dēls, no Harāras;
35 Ahiāms, Sahara dēls, no Harāras; Ēlifelets, Ūra dēls;
36 Hefers no Meheras; Ahija no Palonas;
37 Hecro no Karmela; Naārajs, Ezbaja dēls;
38 Joēls, Nātāna brālis; Mibhars, Hagrija dēls;
39 amonietis Celeks; Nahrajs no Beērotas – Joāba, Cerujas dēla, ieroču nesējs;
40 Īra no Jatīras; Gārebs no Jatīras;
41 hetietis Ūrija; Zabāds, Ahlaja dēls;
42 Adina, Šizas dēls, no Rūbena cilts, rūbeniešu vadonis, un trīsdesmit karavīri kopā ar viņu;
43 Hanans, Maāhas dēls, un Jošafāts no Metenas;
44 Usija no Aštarotas; Šama un Jeiēls, Hotāma dēli, no Aroēras;
45 Jediaēls, Šimrija dēls, un viņa brālis Joha no Ticas;
46 Ēliēls no Mahanaimas; Jeribajs un Jošavja, Elnaāma dēli; moābietis Jitma;
47 Ēliēls un Obeds, un Jaāsiēls no Mecobajas.