4.Mozus grāmata 23.nodaļa
1 Tad Bileāms sacīja Balakam: “Uzcel man šinī vietā septiņus altārus un sataisi še man septiņus vēršus un septiņus aunus.”
2 Un Balaks tā darīja, kā Bileāms viņam bija sacījis, un Balaks un Bileāms upurēja dedzināmos upurus, vienu vērsi un vienu aunu uz katra altāra.
3 Un Bileāms sacīja Balakam: “Nostājies mierā pie sava dedzināmā upura, bet es iešu: var būt, ka es sastapšu To Kungu, un Viņš nāks man pretim. Tad es tev teikšu, ko Viņš man būs atklājis.”Tad viņš aizgāja uz klaju pakalnu.
4 Un Dievs sastapa Bileāmu, un tas Viņam sacīja: “Septiņus altārus es esmu sakārtojis, un es esmu upurējis vērsi un aunu uz katra altāra.”
5 Un Tas Kungs ielika Bileāma mutē vārdu un teica: “Griezies atpakaļ pie Balaka un saki tā!”
6 Un, kad tas pie viņa atgriezās, tad viņš stāvēja pie sava dedzināmā upura ar visiem Moāba vadoņiem.
7 Tad viņš sāka skaitīt savu sakāmo un teica: “No Aramas Balaks, moābiešu ķēniņš, mani atvedis, no austrumu kalnājiem: nāc nolādi man Jēkabu un nāc nonievā Israēlu!
8 Kā lai es nolādu to, ko Dievs nenolād? Kā lai es nonievāju, ko Tas Kungs nav nonievājis?
9 Jo no klinšu virsotnes es to redzu un no paaugstinājumiem es to ieraugu: redzi, tauta, kas savrup dzīvo un kas starp tautām nav ieskaitāma.
10 Kas izskaitīs Jēkaba putekļus, kas izskaitīs Israēla skaita ceturto daļu? Manai dvēselei tiktos mirt šo taisno nāvē, un es vēlos, kaut manas pēdējās dienas būtu tādas kā viņiem!”
11 Tad Balaks sacīja Bileāmam: “Ko tu man esi nodarījis! Es tevi aicināju lādēt manus ienaidniekus, un redzi, tu tos svētīdams esi svētījis!”
12 Tad viņš atbildēja un sacīja: “Vai man nav jārunā tikai tas, ko Tas Kungs manā mutē licis runāt?”
13 Tad Balaks viņam sacīja: “Nāc, lūdzams, man līdzi uz kādu citu vietu, no kurienes tu viņus vari redzēt, jo līdz šim tu tikai vienu galu no viņiem esi redzējis, bet visus viņus tu neesi redzējis, un nolādi man tos no turienes!”
14 Un viņš to ņēma līdzi uz Copima tīrumu Pizgas kalna virsotnē, un tur viņš uzcēla septiņus altārus un upurēja dedzināmam upurim vērsi un aunu uz katra altāra.
15 Un viņš sacīja Balakam: “Paliec šeit stāvot pie sava dedzināmā upura; es gribu iet tur kādu sastapt.”
16 Un Tas Kungs nāca Bileāmam pretī un ielika Savu vārdu viņa mutē un sacīja: “Griezies atpakaļ pie Balaka un saki tā!”
17 Kad viņš pie tā atgriezās, tad tas stāvēja pie sava dedzināmā upura un pie viņa bija moābiešu vadoņi. Un Balaks viņam jautāja: “Ko Tas Kungs sacīja?”
18 Tad viņš skaitīja savu sakāmo un sacīja: “Celies, Balak, un klausies! Griez savas ausis uz mani, Cipora dēls!
19 Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu un tas nekļūtu īstenība?
20 Redzi, man ir pavēlēts svētīt; un Viņš ir svētījis, un es to negrozīšu.
21 Noziegumu Viņš nav Jēkabā saskatījis, nedz postu Israēlā; Tas Kungs, viņa Dievs, ir ar viņu, un ķēniņu līksme ir viņa vidū.
22 Dievs, kas tos ir izvedis no Ēģiptes, tas ir tik spēcīgs kā ragains sūbris.
23 Tiešām, zīlēšana neder pret Jēkabu un burvju mākslas pret Israēlu, jo laikus tiek Jēkabam un Israēlam pasacīts, ko Dievs dara!
24 Redzi, te tauta, kas ceļas kā lauvas māte un kas šaujas augšā kā lauva; tā neapgulstas, kamēr nebūs laupījums aprīts un kamēr tā nebūs padzērusi nokauto asinis.”
25 Tad Balaks sacīja Bileāmam: “Lādēdams beidzot to nolādi, bet nesvētī svētīdams!”
26 Bet Bileāms atbildēja un sacīja Balakam: “Vai es tev jau netiku teicis, ka visu, ko Tas Kungs man teiks, to es darīšu?”
27 Tad Balaks sacīja Bileāmam: “Nāc, lūdzu, es tevi ņemšu līdzi uz kādu citu vietu; var būt, ka tā liksies Dieva acīm vairāk piemērota un tu tomēr man to tautu no turienes nolādēsi!”
28 Tad Balaks uzveda Bileāmu Peora kalna virsotnē, kas paver brīvu skatu uz tuksnesi.
29 Un Bileāms sacīja Balakam: “Uzcel man šeit septiņus altārus un sagādā septiņus vēršus un septiņus aunus.”
30 Tad Balaks izdarīja, kā Bileāms bija sacījis, un viņš upurēja kā dedzināmo upuri uz katra altāra vērsi un aunu.
4.Mozus grāmata 24.nodaļa
1 Kad Bileāms manīja, ka Tam Kungam labpatika Israēlu svētīt, tad viņš vairs negāja kā pirmo un otro reizi, lai meklētu pēc zīmēm, bet pagrieza savu vaigu tieši pret tuksnesi
2 un pacēla savas acis un redzēja Israēlu, kā tas bija apmeties pēc savām ciltīm,- un Dieva Gars nāca pār viņu.
3 Un viņš skaitīja savu sakāmo un sacīja: “Tas ir Bileāma, Beora dēla, pravietojums, tā vīra runa, kam acis tikušas atvērtas;
4 tā saka tas, kas uzklausījis Dieva vārdus, kam Visuvarenā atklāsme ir kļuvusi zināma, kas kritis ceļos un kam acis tikušas atvērtas:
5 cik jaukas ir tavas teltis, ak, Jēkab, un tavi mājokļi, ak, Israēl!
6 Kā upju līči, kas izplešas, kā vīna kalni, kas paceļas pie straumēm, kā alvejas, ko Tas Kungs pats ir stādījis, kā ciedru koki pie ūdens!
7 Ūdens tek no viņa traukiem, viņa dzimumam ir ūdens papilnam, un viņu ķēniņš būs augstāks par Agagu; viņu ķēniņu valsts būs augsti celta.
8 Dievs viņu izvedis no Ēģiptes, viņam ir spēki kā ragainam sūbrim; viņš aprij savus pretiniekus – svešas tautas – un sadragā viņu kaulus, ar savām bultām viņš tos sašauj.
9 Kā viņš ir izstiepies kā jauns lauva, nogūlies kā lauvas māte! Kas var uzdrošināties to piecelt? Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts un, kas tevi nolād, tas lai ir nolādēts!”
10 Tad Balaks iekaisa savās dusmās pret Bileāmu un neapmierināts sasita savas rokas; un Balaks sacīja Bileāmam: “Es tevi esmu aicinājis, lai tu manus ienaidniekus nolādētu, bet tu, lūk, tos nu trīs reizes esi svētīdams svētījis!
11 Bet tagad bēdz uz savu vietu! Es gan domāju godādams tevi godināt, bet, redzi, Tas Kungs ir aizliedzis tevi godināt!”
12 Tad Bileāms sacīja Balakam: “Vai es jau neteicu taviem sūtņiem, ko tu pie manis sūtīji, un netiku sacījis:
13 kaut man Balaks dotu savu namu, pilnu piekrautu ar sudrabu un ar zeltu, tomēr es nevaru pārkāpt Tā Kunga pavēles, lai darītu pēc sava sirdsprāta vai nu labu, vai arī ļaunu; ko Tas Kungs man sacīs, to es runāšu.
14 Un tagad es esmu ceļā pie savas tautas; nāc, es tev izpaudīšu, ko šī tauta darīs tavai tautai nākamās dienās!”
15 Un viņš skaitīja savu sakāmo un sacīja: “Tas ir Bileāma, Beora dēla, pravietojums, tā vīra runa, kam acis tikušas atvērtas,
16 tā pravietojums, kas uzklausījis Dieva vārdus, kas zina Visuaugstākā atziņas, kam skaidra Visuvarenā atklāsme, kas kritis ceļos un kam acis tikušas atvērtas.
17 Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu novēroju, bet ne tuvumā: zvaigzne ņems sev ceļu no Jēkaba, un no Israēla celsies Scepteris, tas sadragās Moāba deniņus un nopostīs visus Seta dēlu pamatus;
18 un Edoms kļūs par savu ienaidnieku īpašumu, un Seīra top par mantojumu saviem pretiniekiem, bet Israēls pieņemas spēkā;
19 un no Jēkaba izies valdnieks, kas liks nogalināt ikvienu no pilsētas izbēgušo.”
20 Un tad viņš ieraudzīja Amaleku un sāka skaitīt savu sakāmo, un sacīja: “Amaleks ir tautu vidū pirmais, bet viņa vainags ies bojā!”
21 Un viņš ieraudzīja keniešus, un atkal sāka teikt savu sakāmo, un sacīja: “Stiprs ir tavs mājoklis, un tu savu ligzdu esi cēlis augstu klintīs;
22 bet tomēr, Kain, tu tapsi sadedzināts; cik ilgi vēl, kad Asurs tevi aizvedīs trimdā!”
23 Un viņš pateica savu sakāmo un sacīja: “Ak vai! Kas gan vēl paliks dzīvs, kad Dievs to darīs?
24 Kuģi, irti no Kitimas krastiem, reiz ielenks Asuru un nomāks arī Ēberu; bet arī pats spaidītājs ies bojā!”
25 Tad Bileāms cēlās un aizgāja un griezās atpakaļ uz savu vietu; arī Balaks gāja savu ceļu.