Ījaba 21:22-34
22 Vai kāds dos pamācības Dievam, Viņam, kas tiesā pat visaugstākos?
23 Te viens nomirst pilns spēka visā mierā, pilnīgi bez rūpēm;
24 viņa slauktuves un podi ir pilni piena, un smadzenes viņa kaulos ir barības spēcinātas;
25 un citam jāmirst dvēseles sarūgtinājumā, un tas nemaz nav baudījis laimes labumus.
26 Un abi vienādi tie guļ kapa smiltīs, un pāri tiem sedzas iznīcība.
27 Redziet, es labi zinu jūsu slepenos sirds nodomus, jūsu aizmugurisko viltu un paņēmienus, ar kādiem jūs man darāt pāri.
28 Ja jūs sakāt: kur tad palicis dižciltīgā mājoklis, un kur ir bezdievīgo telts un iedzīve? –
29 vai tad jūs neesat jautājuši tiem, kas tālus ceļus staigā un kuru zīmes jūs neatstājat bez ievērības?
30 Proti, ka ļaunais glābjas nelaimes dienā un bardzības dienā top pasargāts.
31 Un kas viņam atklāti acīs viņa ceļu pārmet, kas viņu soda, kad tas ko dara?
32 Nē, viņu vēl svinīgi pavada uz pēdējo dusas vietu un izliek pie viņa kapa vēl sardzi.
33 Maigi sedz viņu ielejas velēnas, un viņa dzīves gaitas turpina tālāk visa pasaule, tāpat kā bezgala daudz ir bijis viņam priekšgājēju.
34 Kālab tad jūs mani mierināt ar neīstu patiesību? Jūsu atbildes ir un paliek tikai māņi.”