Jozuas 1
1 Un notika pēc Mozus, Tā Kunga kalpa, nāves, ka Tas Kungs runāja uz Jozuu, Nūna dēlu, Mozus palīgu:
2 “Mans kalps Mozus ir miris; tad nu celies ar visu šo tautu un ej pāri Jordānai uz to zemi, ko Es viņiem, Israēla bērniem, gribu dot.
3 Visas vietas, kur jūs savu kāju pēdas liksit, Es esmu jums devis, kā Es to esmu Mozum solījis.
4 No tuksneša un arī no Libanona apgabala līdz pat lielajai upei, līdz Eifratas upei, visa hetiešu zeme līdz Lielajai jūrai pret saules rietu – tās lai ir jūsu robežas.
5 Neviens lai tavā dzīves laikā nav spējīgs tev turēties pretī; kā Es esmu bijis ar Mozu, tāpat Es būšu ar tevi: Es tevi neatstāšu, un Es tevi nepametīšu.
6 Esi stiprs un drošsirdīgs! Jo tev būs šai tautai jāsadala zeme par mantojumu, ko Es ar zvērestu esmu apsolījis dot viņu tēviem.
7 Esi stiprs un drošsirdīgs, ka tu turi un dari visu bauslību, ko Mozus, Mans kalps, tev ir pavēlējis; nenovērsies no tās ne pa labi, ne pa kreisi, ka tev labi izdodas visur, kur vien tu iesi.
8 Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies.
9 Vai Es neesmu tev pavēlējis: esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi.”
10 Tad Jozua pavēlēja tautas pārstāvjiem, sacīdams:
11 “Noejiet nometnē un pavēliet visai tautai, sacīdami: apgādājieties ar ceļamaizi, jo nākamajās trijās dienās jums būs jāceļas pāri Jordānai, ka jūs ieejat, lai iemantotu to zemi, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums dod par īpašumu.”
12 Bet rūbeniešiem un gadiešiem, un Manases pusciltij Jozua sacīja:
13 “Pieminiet to vārdu, ko Mozus, Tā Kunga kalps, jums ir pavēlējis, teikdams: Tas Kungs, jūsu Dievs, jums grib dot mieru un dot jums šo zemi.
14 Jūsu sievas, jūsu mazie bērni un jūsu ganāmie pulki lai paliek šai zemē, ko Mozus jums ir iedevis šaipus Jordānas, bet jūs paši apbruņojušies celieties savu brāļu priekšgalā, visi karaspēka varonīgie un stiprie vīri, un palīdziet viņiem,
15 kamēr Tas Kungs, jūsu Dievs, arī jūsu brāļiem, tāpat kā jums, būs devis mieru un arī viņi būs ieguvuši īpašumā to zemi, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, viņiem dos. Tad jūs atgriezīsities savā zemē un to dabūsiet, ko Mozus, Tā Kunga kalps, ir jums devis šaipus Jordānas pret saules lēktu.”
16 Tad tie atbildēja Jozuam, sacīdami: “Visu, ko tu mums esi pavēlējis, to mēs darīsim, un visur, kur vien tu mūs sūtīsi, mēs iesim.
17 Tāpat kā mēs esam visās lietās klausījuši Mozum, tāpat arī mēs tev klausīsim, lai tikai Tas Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi, kā Viņš ir bijis ar Mozu.
18 Ikvienam vīram, kas turēsies pretī tavai pavēlei un kas neklausīs taviem vārdiem, lai tu arī ko un cik bieži pavēlētu, būs mirt. Tikai esi stiprs un turi drošu prātu.”