Psalms 137
1 Pie Bābeles upēm – tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.
2 Savas cītaras mēs tur pakārām vītolos,
3 jo mūsu gūsta uzraugi tur prasīja no mums dziesmas un mūsu nomācēji līksmību: “Dziediet mums kādu no savām Ciānas dziesmām!”
4 Kā lai mēs dziedam Tā Kunga dziesmas svešā zemē?
5 Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai nokalst man mana labā roka!
6 Mana mēle lai pielīp pie aukslējām, ja es tevi nepieminētu, ja es neatzītu Jeruzālemi par savu augstāko prieku!
7 Piemini, Kungs, Edoma bērniem Jeruzālemes nelaimes dienu, kad viņi teica: “Noārdiet, noārdiet to līdz pamatiem!”
8 Bābeles meita, tu visu Bābeles iedzīvotāju kopa, tu postītāja! Svētīgs, kas tev atmaksā par to, ko tu mums esi darījusi!
9 Svētīgs tas, kas sagrābs tavus mazos bērnus un viņus satrieks pret klintīm!