Dziedināta no nervu sabrukuma

Anita

Savā dzīvē biju izdarījusi daudz kļūdu un tāpēc biju nonākusi līdz nervu sabrukuma robežai. Dzīvoju, tikai lietojot ļoti stipras nervu zāles. Pat nedaudz uztraucoties, man kājas un rokas trīcēja, un es sniedzos pēc kārtējās zāļu devas, kādreiz 3­4 tabletes vienlaicīgi.

Tad es sastapu Jēzu, kurš izmainīja manu dzīvi vairākās sfērās, taču par to, ka es varētu būt dziedināta no nervu sabrukuma, pat nedomāju. Pagāja apmēram pusgads, kad pamanīju savā somiņā sen aizmirstu mazo kabatiņu, kurā glabājās vēl vairāk aizmirstās nervu zāles. Dievs mani pavisam nemanot bija dziedinājis! Tautā tik bieži teiktais, ka nervu šūnas neatjaunojas, bija pilnīgi sagrauts! Mani nervi bija atjaunoti!

Dziedināšana no astmas

Linards

Neilgi pēc tam, kad pieņēmu Jēzu par savu Kungu, ar mani notika brīnums ­ dziedināšana.

Kopš 7 gadu vecuma biju slimojis ar astmu, un, kā zināms, astma neesot izārstējama, to tikai var noremdēt uz kādu laiku. Bet… aptuveni pirms gada mācītājs draudzē aizlūdza par vairākām slimībām, tai skaitā arī par plaušu slimībām. Tajā pašā reizē arī izgāju priekšā un liecināju, ka sajutu, ka kaut kas notika ar mani, jo man kādas 3 dienas bija beigušās zāles, bez kurām es praktiski nevarēju dzīvot.

Atbraucis mājās, redzēju, ka tētis jau bija nopircis zāles, bet es tās neesmu atvēris, kopš tas Kungs mani dziedināja!

Dziedināta acs tīklene

Tamāra Berķe

Kreisā acs man ir operēta ­ tīklenes atslāņošanās. Man ir grupa uz mūžu. Tagad man ārstiem tas jāsaka, jo, ja nesaku par bijušo operāciju, viņi to neredz. Viņi prasa, kas par vainu, ka esmu III grupas invalīde. Toreiz es pati biju tik pārsteigta, ka knapi tam varēju noticēt. Biju lūgusi Dievam dziedināt manas acis, jo man ir liela tuvredzība. Vēlējos, lai man nebūtu jānēsā brilles. Teicu Viņam: “Tēvs, tā operētā acs, lai jau paliek neredzīga, jo sadedzinātos audus jau nevar atjaunot, bet turvredzību gan Tev iespējams man izārstēt”.

Pēc visa tā lūdzu Dievam piedošanu, ka apšaubīju Viņa spējas. Tagad staigāju ar brillēm, bet tīklene man ir dziedināta. Es redzu ar kreiso aci visas līnijas. Dievs personīgi mani ielika draudzē “Prieka Vēsts”. Tas ir atsevišķs, interesants stāsts, jo biju atkarīgā (nikotīns, azartspēles), ko nemaz negribas atcerēties. Biju uz ielas. Pēkšņi bez ģimenes, bez mājām. Tagad man ir viss, jo man ir Jēzus! Esmu svētīta! Es tikai pateicos, pateicos un pateicos.

Dziedināta no ekzēmas un paaugstināta asinsspiediena

Terēza Karaševska

Savos vidējos dzīves gados es, strādājot par medmāsu, smagi saslimu ar ekzēmu un paaugstinātu asinsspiedienu. Ekzēmu izraisīja jūtība pret medikamentiem un mazgājamiem līdzekļiem. Īpaši iekaisušas bija rokas. Nekādas smēres, ne iekšķīgi uzņemtas zāles nelīdzēja. Ārsts dermatologs brīdināja, ka man jāmaina profesija, citādi iekaisums pāries uz iekšējiem orgāniem, un var būt ļoti nopietnas sekas.

Man nācās mainīt profesiju. Tomēr slimība neatkāpās, zāles nepalīdzēja. Kad pieņēmu Jēzu par savu Kungu, sāku lasīt Bībeli, un pēkšņi man sirdī iekrita izlasītais Vārds “Pārbaudiet paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi, jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi” (2.Kor. 13:5). Līdz tam biju griezusies pie Jēzus, skatoties uz augšu, uz debesīm. Bet Vārdā skaidri atklājās, ka Jēzus ir manī, un, ja es to neapzinos, tad esmu nederīga. Negribēju būt nederīga un noticēju, ka Jēzus mājo manī, bet, ja Viņš ir manī, tad Viņš arī ārstē mani no iekšienes. Un notika brīnums: ekzēma izzuda, asinsspiediens normalizējās.

Zāles vairs nelietoju, un esmu vesela līdz šai dienai, kaut pagājuši jau 17 gadi. Ja Jēzus dziedina, tad ir dziedināts! Paldies par lielo žēlastību!

Dziedina no asinssaindēšanās

Pēteris Šķesters

Es, Pēteris Šķesters, gribu liecināt, kā Jēzus vārdā tika dziedināts mans brālis. Atvaļinājuma laikā, būdams laukos, brālis noskrāpēja kāju, no kā radās asinssaindēšanās. Piezvanījis uzzināju, ka viņš gandrīz mēnesi atrodas uz slimības lapas. Sapratu, ka slimība ir nopietna un vienīgi Dievs var dziedināt. Aizbraucu un atradu brāli guļam ar pārsietu kāju. Noņemot marles saiti, redzēju, ka kāja gandrīz līdz celim uzpampusi zila. Ģimenes ārsta palīdzība nebija devusi rezultātus. Vienīgā iespēja bija lūgt dziedināšanu Dievam, mūsu Kungam Kristum. Ar asarām acīs lūdzu Kungu Jēzu dziedināt brāli no ļaunās slimības. Dievs uzklausīja manu lūgšanu. Tai pašā brīdī slimība tika apturēta. Otrā dienā brālis jau staigāja. Pateicos Dievam, ka Viņš uzklausīja un pieņēma manu lūgšanu. Gods un Slava Dievam Tēvam, Dievam Dēlam un Svētajam Garam!

Brīvs no atkarībām un dziedināts

Dainis Daubers

Biju narkomāns, smēķēju, daudz dzēru. Veselība bija nolaista līdz kliņķim ­ artrīts, alerģija, Epšteina­Barra vīruss un tajā laikā vēl plaušu karsonis. Tādā stāvoklī mani ievietoja slimnīcā. Tur daktere paziņoja par C hepatītu un iespējamo (kas neapstiprinājās) AIDS, un es pēkšņi aptvēru, kur esmu nogājis un cik maz man, iespējams, atlicis dzīvot. Sieva, dabūjusi par to zināt, paņēma bērnu un aizgāja pie cita. Tas bija visnopietnākais trieciens.

Kad visvairāk man vajadzēja atbalstu, es tiku pamests viens. Mēnesi mocījos lielā depresijā ­ rokas, kājas trīcēja no nervu saspringuma. Pīpēju 2 paciņas dienā. Meklēju palīdzību pie radiem, draugiem, visbeidzot pie psihologa. Neviens nespēja man palīdzēt, un kļuva arvien sliktāk. Sāku meklēt palīdzību pie Dieva.

Tad manā dzīvē ienāca Jēzus. Viņš mani dziedināja no visām kaitēm un atbrīvoja no atkarībām. Viņš mani stiprina, vada, sargā, dod mieru un prieku.

Svarīgākais lēmums manā dzīvē bija pagriezties un iet Dieva virzienā. „Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums” (Jēk. 4:8). Es spēru soli pretim Dievam, un Viņš nāca pretim man. Šodien esmu drošs un laimīgs. Es esmu atradis dārgāko pērli, par kuru neviena nav vērtīgāka.

Dziedināta no radikulīta

Modra Dišere

No 30 gadu vecuma slimoju ar radikulītu, tās ir hroniskas sāpes jostas vietā. Biju izmēģinājusi dažādas zāles, bet nekas nelīdzēja. Lai sevi pasargātu no vējiem, gandrīz cauru gadu valkāju medicīnisko jostu.

Tas bija manas atgriešanās sākumā, man bija pāri 50 gadiem, kad piedzīvoju, ka dievkalpojuma laikā cilvēki ar tādu pašu vainu kā man saņem dziedināšanu. Mani tas ļoti stiprināja. Pēc kāda laika es aizgāju uz mājas grupu, kur pulcējās mani ticības draugi un teicu, lai viņi lūdz par mani. Māsas man uzlika rokas un aizlūdza. Jutu, ka Dievs man pieskaras. Notika brīnums, un es saņēmu dziedināšanu. No tā laika medicīniskā josta man nav vajadzīga.