Būdami neprecēti, mēs sastopamies ar svarīgu uzdevumu – attīstīt līdzsvarotu, biblisku izpratni par Dieva mērķi un plānu laulībai. Saskaņā ar kāda sena kāzu sprediķa vārdiem laulība nav “pasākums, lai bezrūpīgi vai netikli apmierinātu cilvēka miesīgās iegribas un tieksmes, bet lai godbijīgi, apdomīgi, pārdomāti, prātīgi un dievbijīgi pienācīgi apsvērtu iemeslus, kāpēc laulība tika radīta”.
Kā mums vajadzētu raudzīties uz laulību? Saskaņā ar šo sprediķi godbijīgi, apdomīgi, pārdomāti un prātīgi. Šie vārdi, būdami bagāti savā nozīmē, dod mums spilgtu un plašu attēlu par laulībām. Vārds godbijība nozīmē “dziļa cieņa kopā ar bijību”. Vārds apdomība nozīmē “izdarīt labu spriedumu”. Darīt kaut ko pārdomāti nozīmē “rūpīgi apsvērt”. Pieiet kaut kam prātīgi nozīmē “būt līdzsvarotam, kaisles, sajūsmas vai aizspriedumu neietekmētam”.
Vai šīs īpašības definē mūsu pieeju laulībai? Atbilde pārāk bieži ir “nē”. Es esmu dzirdējis, ka cilvēki atbalsta divu cilvēku savienošanos vienīgi tāpēc, ka, pēc viņu domām, abiem būs skaisti bērni. Tas, iespējams, ir tiesa, un nav nekas nepareizs, ja viņiem piedzimst skaisti mazuļi, bet, ja mēs šādam jautājumam piešķiram tik lielu nozīmi, tad, acīmredzot, laulību nevērtējam pārāk augstu. Mums ir jāatstāj vieglprātīgā doma, ka laulība ir spēle vai “balle pieaugušajiem”, kurā tas, ka esiet pievilcīgs pāris, ir vissvarīgākais.
Tā vietā mums ir jāatvēsina sevi ar aukstas realitātes šalti. Mums ir jāsaprot Dieva mērķis un mūsu atbildība laulībā. Par laimi, Dieva Vārds abas šīs lietas dara mums skaidri saprotamas. Ricuci raksta savā grāmatā: “Jau pašā Bībeles sākumā var ieraudzīt Dieva skatu uz šīm vissvētākajām un nozīmīgākajām attiecībām”. Autori turpina aprakstīt grāmatā šo skatu. Viņi man ir atļāvuši izrakstīt nodaļu (un nedaudz to pielāgot neprecētajiem), kurā viņi atbild uz jautājumu: “Kas ir laulība?”
Laulība ir pirmā institūcija. (1. Moz. 2:22-24) Tā tika ieviesta pirms ģimenes, valdības un pat pirms draudzes.
Laulība attēlo pārdabisko savienību starp Jēzu un draudzi. (Efez. 5:31-32) Viena no visskaistākajām līdzībām, ko Dievs izmanto, lai definētu savas attiecības ar mums, ir līdzība par laulībām. Lai to aptvertu, ir vajadzīga gan atklāsme, gan prātīgas pārdomas. Cilvēkiem vajadzētu skatīties uz mūsu laulību un teikt: “Tad, redz, kāda ir draudze! Tad tas ir tā, kad ir attiecības ar Jēzu!”
Dievs ir paredzējis, ka starp vīru un sievu tiek attīstīta tāda pati pārpilna, beznosacījuma mīlestība, kāda Viņam ir pret mums. Laulība ir dziļš un apbrīnojams noslēpums, ko Dievs ir izveidojis savai godībai.
Dievs ir paredzējis, lai laulība visu laiku pilnveidotos. (Atkl. 18:7) Dievam ir bijuši vismaz divi tūkstoši gadu, lai sagatavotos sava Dēla pagodināšanai laiku beigās. Tas ir zīmīgi, ka Dievs nav ieplānojis Jēra kronēšanu vai diploma piešķiršanu. Gluži otrādi – Viņš iepriekš ir nolēmis Jēra laulības mielastu. Kāpēc laulības? Tāpēc, ka tās runā par savienību un intimitāti kā nekas cits. Vislielākais, ko Dievs varēja ieplānot Jēzum, bija pasniegt viņam starojošu līgavu. Nav brīnums, ka mēs esam tik dziļi aizkustināti, kad līgava dodas pie altāra. Laulība ir svēta un brīnišķīga dāvana. Vienu dienu mums vajadzēs atskaitīties, ko mēs ar šo dāvanu esam darījuši.
Laulība ir jātur godā. (Ebr. 13:4) Paplašinātajā Bībeles tulkojumā šajā pantā ir atzīmēts, ka laulība ir jātur cienījama, mīļa, lielā vērtībā un īpaši dārga. Tas prasa, lai mēs sargātos no katras domas, kas laulībai dara kaunu vai to noniecina.
Kad es (Garijs) iegriežos veikalā pēc piena un maizes, tad bieži nopērku Betsijai puķes. Vienreiz, kad nonācu līdz kasierim, viņš pajokojās: “Kas noticis – sieva ir nikna?” Būtu viegli pasmieties kopā ar viņu par šo joku. Taču es gribēju, lai viņš zina, ka mana laulība ir man svarīga. Šeit bija iespēja izaicināt viņa nepareizo priekšstatu, iesēt viņā cerības sēklu par laulības milzīgo potenciālu. Nekļūstot paštaisns, es atbildēju: “Nē, es vienkārši mīlu savu sievu.”
Tavs nākamais dzīves draugs ir radīts Dieva līdzībā. Tava laulība būs svētas attiecības.
Grāmatas autori arī saka, ka mums ir jāizmanto “katra iespēja, lai aizsargātu laulības svētumu”. Kaut gan autoru mērķauditorija ir precēti pāri, es domāju, ka neprecētie arī var aizsargāt laulības svētumu.
Kā mēs to varam izdarīt? Iepriekš es jums stāstīju, ka manas draudzenes kopmītnes istabas biedreņu priekšstats par laulību tikai nedaudz pārsniedza sarunas par saderināšanās gredzeniem un kāzu kleitām. Kā mana draudzenes varēja aizstāvēt laulības svētumu šajā situācijā? Neapslāpējot pārējo meiteņu entuziasmu par savām laulībām (viņām ir visas tiesības būt sajūsminātām par lielo dienu), viņa varēja meitenēm uzmanīgi atgādināt par pārējiem svarīgajiem laulības dzīves aspektiem. Viņa varēja uzdot tādus jautājumus, kā, piemēram, “Kā jūs domājat audzināt savus bērnus? Kā jūs domājat uzturēt labu saskarsmi ar vīru?” Šādi jautājumi var veicināt pareizu perspektīvu un līdzsvaru mūsu uzskatos par laulību.
Manā gadījumā nākamreiz, kad mani draugi sāks pārspriest laulību vienīgi kā iespēju nodarboties ar seksu, es varu izaicināt viņu aprobežotos un nenobriedušos uzskatus, kad pats būšu koriģējis savu attieksmi. Kaut gan esmu neprecējies, es varu palīdzēt sev un citiem iegūt augstus standartus par laulību, noraidot attieksmi un vārdus, kas noniecina vai samazina goda vietu, ko Dievs laulībai ir piešķīris.
Kā tu vari iedrošināt citus, lai viņi turētu laulību augstā godā?
Fragments no Džošua Herisa grāmatas “Ardievas randiņiem”
