Normunds: Tas nebija viegls lēmums, bet es izlēmu uzticēties līdz galam.
Salamans: 97. gads. Mīloši vecāki un divas māsas gaida savā ģimenē ienākam brāli. Tēvs jau kādu laiku ir saņēmis dēla vārdu, un ģimene ir pārliecināta par to, ka brālim būs būt.
Gaidību noslēdzošajā fāzē, mamma uz ārstu vizīti bija ieradusies viena pati, un ārsti konstatēja ļoti nelabvēlīgas komplikācijas un izteica brīdinājumu par tūlītēju abortu.
Normunds: Atceros toreiz, kad sieva zvanīja man uz darbu pa taisno no ārsta kabineta, situācija bija ļoti nopietna. Ārsts bija apskatījis analīzes, izvērtējis situāciju arī uz vietas un diagnosticējis to, ka ir apdraudējums gan bērna, gan mātes dzīvībai. Un, lai tas neturpinātos tā, bija jāiejaucas jau un jāveic kāda operācija.
Tā nebija vienkārši pirmsdzemdību operācija. Daktera slēdziens bija tāds, ka ir jābeidz bērna dzīvība, lai glābtu mātes dzīvību.
Man – kā tēvam, kā vīram šī ziņa, protams, bija diezgan šokējoša. Bija ļoti uzmanīgi jāpieņem kāds lēmums, lai tas nebūtu pārsteidzošs.
Salamans: Noliekot klausuli, tētis tūdaļ sēdās mašīnā, braucot piesauca savu Dievu skaļā balsī, un tad atnāca atbilde vēl skaļāka un skaidrāka – “Nebīsties! Tici tikai, viņš taps izglābts!”
Normunds: Ar ārstu pārrunājām esošo situāciju, bet es teicu, ka mēs ticam Dievam un, ka noteikti ir arī cits risinājums, ka tas nav vienīgais. Dakteri, protams, negribēja tam piekrist, lika man parakstīt dokumentu, uz kura man bija jāliek savs paraksts. Tas nozīmē – uzņemties pilnīgu atbildību gan par savas sievas, gan par sava bērna dzīvību.
Salamans: Jā, nebīsties, tici tikai, viņš taps izglābts! Šie bija vārdi, kurus Jēzus teica Jairam, kad viņa meitiņa jau bija mirusi, bet šie vārdi iznesa manu mammu un tēti līdz 97. gada 10. aprīlim, kad Jēzus pierādīja to, ka Viņš nepieviļ nekad.
Normunds: Lēmums tika pieņemts pāris stundu laikā, bet vēl bija atlikušie mēneši – grūtniecības mēneši, kuros mēs palikām ticībā tam Vārdam, ko Dievs mums bija devis. Un beigās mums piedzima puika – īstajā laikā, bez komplikācijām, pilnīgi vesels, pilnīgi attīstībai pareizs. Un mēs viņam devām vārdu Salamans.
Salamans: Ārsti tam visam nespēja noticēt un cilvēki apkārt arī, bet es zinu, ka tas bija Dieva pieskāriens, un es zinu, ka Jēzus nomira, lai es varētu dzīvot.
Uzraksti mums vai arī pievienojies mazajai grupai.
