Tas notika tik negaidīti un tik vienkārši! Sestdien, pēc tam kad “Vēstniecība” bija uzstājusies Arēnā Rīga, es piegāju pie pianista Hantlija Brauna un pajautāju, vai viņš nevēlētos nākamajā rītā apciemot mūsu draudzi. Uz ko, bez jeb kādiem jautājumiem un skaidrojumiem, viņš vienkārši atbildēja: “Jā, noteikti, es vēlos būt jūsu draudzē.”
Viņa atsaucība mani pārsteidza. Jādomā, viņš bija kontaktējies ar Maiklu Smitu (Michael W. Smith) un viņa grupas biedriem un kaut ko par mums jau uzzinājis. Vēlāk viņš teica, ka uzreiz garā sajutis, ka tas bija Dievs. Un, lai arī cik slavenais pianists bija pārguris un vairākas naktis pavadījis bez kārtīga miega, svētdienas rītā viņš bija dievkalpojumā un kalpoja mums ar tādu svaidījumu, mīlestību un dedzību, ka mēs visi pilni pateicības Dievam un elpu aizrāvuši to baudījām. “Viņa klavierspēle kārtīgi sakustināja zemi un tad ar joni iemeta mūsu dvēseles debesīs,” teica mācītāja Līga Gleške. Tas bija tik izcili, virtuozi un, galvenais, svaidīti! Bet pats mākslinieks tik vienkāršs, mīļš un sirsnīgs! Katra kustība, skats un smaids liecināja par leģendārās personības bezgalīgo pieķeršanos Dievam un pilnīgo nodošanos Viņam. Mēs esam ļoti, ļoti pateicīgi Dievam par šo negaidīto tikšanos ar Viņa kalpu!
Lai gan Hantlijs Brauns ir dzimis un bērnību pavadījis Jamaikā, šobrīd viņš dzīvo Čikāgā (ASV), audzina trīs meitiņas un piedalās dažādos augstākā līmeņa projektos. Būdams ļoti aizņemts, viņš tomēr regulāri atrod laiku, lai kalpotu kopā ar Beniju Hinu, Kenetu Kouplendu un Billiju Grehemu.
No brīža, kad viņš ienāca mūsu dievnamā, līdz mirklim, kad atvadījāmies, Hantlijs Brauns nebeidza jūsmot par mums, par draudzi un to īpašo Dieva tuvumu, kuru izjutis. Vēl viesnīcā viņš vairākas reizes atkārtoja, ka noteikti gribētu atgriezties draudzē un atvest līdzi savus draugus.
Ticēsim, ka šāds brīnums var atkārtoties!
Tā kā Cerības Festivāla laikā man bija iespēja pabūt kopā ar mums visiem tik ļoti iemīļoto dziedātāju un komponistu Maiklu W. Smitu un viņa mūziķiem, tad arī no viņiem saņēmu uzdevumu nosūtīt jums sveicienus. Jāsaka, vēl sestdien pa dienu mūziķi un menedžeris teica, ka noteikti grib svētdienas rītā būt pie mums uz dievkalpojumu, bet jau vēlu vakarā pēc pasākuma, pastaigājoties pa Vecrīgu, viņi secināja, ka garā pārlidojuma un laika maiņas dēļ (bija gulējuši tikai pāris stundas) prātīgāk būtu labi atpūsties un būt gataviem noslēguma koncertam Arēnā Rīga.
Ticiet vai ne, bet koncerts “Prieka Vēstī” gan pašam Maiklam Smitam gan viņa komandai palicis īpašā atmiņā. Viņi vairākas reizes atzīmēja laiku, ko 2009.gadā pavadīja Latvijā. Uzsverot, ka tas esot bijis īpašs piedzīvojums un viņi bieži kavējoties atmiņās par to, cik jauki uzņemti, cik sirsnīga bijusi publika un cik īpašu svaidījumu sajutuši un izbaudījuši pie mums.
Liels pārsteigums bija satikt vienu no grupas “Delirious?” dalībniekiem Stjū Garardu (Stu G), kurš grupas sastāvā bija pie mums 2006. gadā. Šoreiz viņš spēlēja Maikla pavadošajā grupā. Arī viņam koncerts “Prieka Vēstī” saistās ar siltām atmiņām. Viņš izteica vēlmi mūs apciemot ar savu jauno grupu.
Visi mūziķi, kas koncertē kopā ar Maiklu, ir ļoti sirsnīgi, atvērti, patiesi kristieši, ģimenes cilvēki, kas ar lielu mīlestību un lepnumu rāda savas ģimenes fotogrāfijas un apgalvo – lai cik tālu viņus neaizvestu dažādie projekti, mājas vienmēr sauc atpakaļ. Esot mājās, viņi apmeklē un kalpo savās draudzēs, kas pašas par sevi ir vienkāršas un nelielas (līdz 100 cilvēkiem). Katra sirdī viņiem deg savi, no Dieva saņemti sapņi, taču, kad vien tas vajadzīgs, viņi apvienojas kopīgai kalpošanai pasaulē.
Pagājušā gadā atvadoties, Maikla menedžeris izteicās, ka koncerts “Prieka Vēstī” bijis vistuvākais tam, kā Maikls redz savu kalpošanu tās augstākajā punktā. Pēc tā varu secināt, ka viņu augstākais kritērijs nav ieņēmumi vai cilvēku skaits, bet Dieva Gara darbība. Gan Maikls, gan viņa mūziķi izteicās, ka gandrīz droši varam viņus gaidīt nākamgad.
Viņi mums visiem sūta sirsnīgus sveicienus!
Rakstu sagatavoja Valters Gleške
