Jau otro gadu kādā augusta sestdienā klusais un mierīgais Ziedoņdārzs pārvēršas līdz nepazīšanai. Parka malā strādā kafejnīca, uz skatuves skan dzīvā mūzika un darbojas dīdžejs, bet pārējo teritoriju, līdzīgi bišu stropam, aizņem vairāk, kā 20 dažādas atrakcijas un radošās darbnīcas gatavot no koka mašīnītes, izkrāsot koka pogas, veidot papīra foto rāmīšus un krāsainas kreppapīra puķes, izveidot sev īpašu zīmuli utt. Pašus mazākos bērnus priecēja tikai viņiem īpaši sarūpēts rotaļu laukums ar piepūšamām atrakcijām, lielajiem Lego klučiem, un futbola vārtiem. Visur skan bērnu smiekli, stāv garas rindas un ik pa laikam parādās mīmi un klauni košajos tērpos, ar savām izdarībām uzjautrinot kā bērnus, tā viņu vecākus. Lielāko atsaucību, šķiet, guva elektromobiļi, dažādās virvju takas, rāpšanās mākslīgajā klinšu sienā, piramīdu celšana ar kastēm un zirgu izjādes. Bija bērni, kas līdz šim vēl nekad nebija sēdušies zirga mugurā, pat ne glaudījuši viņa krēpes. Bet galvenais, viss bija pilnīgi par velti!
Prieku un jaukas emocijas guva visi. Un ne jau tikai ģimenes ar bērniem. Arī jaunieši un sirmgalvji atrada ko jauku atpūtai. Piemēram, divi kungi spēlējot galda novusu atzina, ka neatceras, kad pēdējo reizi to darījuši. Tie, kuri vēlējās, varēja nedarīt neko ja tā var teikt par iespēju sēdēt un uzmanīgi sekot līdzi tam, kas notiek uz skatuves.
Kas notika uz skatuves? Draudzes radošā komanda bija parūpējusies par daudzveidīgu muzikālu programmu. Dienas daļā, kas vairāk bija paredzēta ģimenēm ar bērniem, piedalījās bērnu popstudija “Jūras akmentiņi”, apvienība “1:16 Kliķe”, deju grupa “Christlike”, saksofonists Sergejs Boicovs un jaunie solisti. Ik pa stundai pasākuma vadītāji apkopoja foto orientēšanās, klinšu sienas un kastes likšanas trīs labākos rezultātus, un kārtējie uzvarētāji kāpa uz skatuves saņemt apbalvojumus par sasniegumiem. Pēcpusdienā – bagātīgs koncerts, kurā uzstājās grupa “PeR”, apvienība “1:16 Kliķe”, grupa “Vēstniecība”, soliste Lība ĒceKalniņa un Gunita Konute. Turklāt pretēji laika prognozēm, pasākumā laiks bija saulains, silts, un nekas neliecināja par iepriekš sinoptiķu prognozēto lietu un pērkona negaisu.
Vai rīdziniekiem patika mūsu sarūpētā dāvana? Cilvēki izteica sajūsmu, pateicību un protams, vēlmi, lai šādi pasākumi būtu vairāk. Jo, kas var būt labāks par iespēju kopā ar ģimeni un draugiem pavadīt pilnvērtīgi laiku tīrā un Dieva mīlestības caurstrāvotā atmosfērā. Turklāt vēl svaigā gaisā, neiztērējot ne santīma, bet iegūstot bezgala daudz jauku emociju. Piedevām, ikviens, kurš vēlējās, neaizgāja mājās tukšām rokām. Bērni uz mājām aiznesa krāsainos svētku balonus, meistardarbnīcās pašu veidotos darbiņus, kā arī atrakciju balvas un informatīvos materiālus.
Bija arī kuriozi, kad, piemēram, divas kundzītes, domājams neapmierinātas, ka pasākumu dēļ nevar brīvi izvest sunīšus, skaļā balsī dusmojās: „Nu, kas nekait! Te jau viss par mūsu pašu naudiņu uztaisīts!” Cienījamās kundzes bija pārliecinātas, ka atkal bez viņu piekrišanas tika dāsni tērēta nodokļu naudiņa. Viņas nespēja noticēt, ka ir kāda organizācija, kas pati to visu organizē un arī apmaksā. Šai sakarā bija ģimenes, kas nāca no citām Rīgas svētku vietām, Vērmanes dārza un plaši rīkotajiem pasākumiem Vecrīgā un teica, ka tur arī ir jauki, taču mulsina fakts, ka svētkos, kas asociējas ar to, ka pilsētas vadība “uzsauc” svētkus pilsētai, tomēr viss ir par maksu, un katrs tirgotājs pat cenšas nopelnīt vairāk, uzliekot krietnu “svētku” uzcenojumu.
Mēs esam ļoti gandarīti un pateicīgi visiem draudzes cilvēkiem, kas piedalījās svētku organizēšanā gan ar savu ziedojumu, gan līdzdalību visos praktiskajos un apsardzes darbos (apt.150 cilv.), lai mēs, kā draudze ”Prieka Vēsts”, varētu uzdāvināt savai pilsētai šos svētkus bez maksas.
Vai bija tā vērts?
Protams, ka pēc šāda pasākuma, kas atkal prasījis tik daudz laika, spēka un līdzekļus, mēs uzdevām sev jautājumu – vai tas bija tā vērts? Atbilde? Katrs bērna un pieaugušā smaids, katra pārsteigtā sejiņa un priecīgais izbrīns, katra pateicīgā ģimene apstiprina, ka bija gan vērts. Bija vērts svētīt savu pilsētu, svētījot savus līdzcilvēkus! Bija vērts dāvāt smaidu citiem, lai šo smaidu kļūtu vairāk. Bija vērts – ticot un mīlot, darīt labu, zinot, ka Dievs izdarīs to daļu, kas mums, cilvēkiem, nav iespējams! Bet pats svarīgākais, ir vērts darīt visu, ko vien mēs spējam, ja kādam cilvēkam ar to varam nodot vēsti – „Dievs Tevi Mīl”.
Kā teica grupas „Vēstniecība” solists Valters: „Mēs gribam, lai tu sajūti, ka šeit ir ne tikai cilvēku mīlestība, bet vēl Kāda Mīlestība.” „Dievs šodien klauvē pie cilvēku sirdīm. Viņš ienāk gan smalkās savrupmājās, gan nolaistos, pelēkos dzīvokļos, jo mīl. Viņš nāk pie cilvēkiem, kuri zaudējuši cerību un vēlas palīdzēt. Dievs tik ļoti mūs mīlēja, ka sūtīja savu dēlu Jēzu, kurš nomira pie krusta mūsu grēku dēļ, lai ikviens, kurš tic Viņam, nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību. Ir tikai viens ceļš uz debesīm, tas ir Jēzus Kristus. Ātrā palīdzība var neatbraukt, policija var nepaspēt, bet, ja tu piesauksi Jēzu Kristu, Viņš vienmēr būs ar tevi.” – pasākuma noslēgumā teica mācītājs Vilnis Gleške. “Mēs redzam, kā šodien Dievs atbrīvo narkomānus, atjauno ģimenes, kā vecāki atgriežas pie saviem bērniem un bērni pie vecākiem. Jēzus Kristus vēl aizvien glābj, piedod grēkus, atbrīvo un dod dzīvei jēgu!”
Pasākums “Dāvana Rīgai” 20. augustā Ziedoņdārzā tika organzēts Rīgas pilsētas svētku 810 ietvaros, sadarbībā ar Rīgas domi. Izglītības, sporta un kultūras departamenta Kultūras pārvaldes vadībai tika iesniegti vairāki draudzes izstrādāti svētku programmas varianti un priekšlikumi. Pasākuma finansiālos, materiālos un cilvēku resursus pilnībā nodrošināja draudze, bez pašvaldības līdzfinansējuma.
Sakarā ar veiksmīgu dalību un atbalstu pilsētas svētku veidošanā, Rīgas mērs Nils Ušakovs 2011.gada 31.augustā mācītājam un draudzei pasniedza pateicības rakstu par līdzdalību Rīgas svētku veidošanā.
Šā gada 20.maijā, Rīgas domes vadība jau bija izteikusi atzinību draudzes mācītājam Vilnim Gleškem par nozīmīgu ieguldījumu morālo un ģimenes vērtību sargāšanā, un nesavtīgu kalpošanu rīdziniekiem.
