Bagātīgi augļi

Burmistrovu stāsts

Dievs īpaši šajā gadā ir mācījis mūsu ģimeni turpināt sēt un galvenais nepagurt došanas priekā. Kad tikko apprecējāmies, ar Normundu nopirkām dzīvokli un mašīnu, centāmies, lai viss, ar ko Dievs mūs ir svētījis, kalpotu un celtu citus. Pie mums nakšņoja neskaitāmi ceļinieki, daži dzīvoja pat gadiem ilgi. Kad šodien to pārdomājam, nespējam noticēt, ka bijām tik atvērti. Mēs, mūsu nams un auto vienmēr kalpoja, nerunājot jau par bērniem, kuri no mazotnes kalpo Tam Kungam. Devām, saņēmām un atkal devām! Šodien baudām tā augļus. Esam svētīti, ceļojam un baudām. Zinām, ka pļaujam no sēklām, kuras esam sējuši, pļaujam 60 un 100 kārtīgi. Dievs mums daudz ir mācījis un, ja kādreiz liekas, ka kādā sfērā nepļaujam, sākam tajā sēt, nevis kurnēt un žēloties.

2017_burmistrovi

Neļauj velnam sevi apmānīt. Viņš mēģina iestāstīt, ka sēšanas likumi nedarbojas, ka tā veicas tikai dažiem, bet tie ir meli. Dieva principi darbojas vienmēr, pat tad, kad sēkla atrodas dziļi slapjā un tumšā zemē, visi likumi darbojas. Vienu dienu būs asns, tad zieds un tad jau bagātīgi augļi.


Problēma nogriezta kā ar nazi

Ulda stāsts

Gribu pastāstīt par savas meitiņas, Arabellas, dziedināšanu. Jau no pusotra gada vecuma cīnījāmies ar vidusauss iekaisumu. Ticējām par dziedināšanu. Katru reizi, kad parādījās iesnas, pēc pāris dienām no vienas vai abām ausīm tecēja strutains šķidrums. Nereti naktīs sāpēja vidusauss, meitiņa raudāja un slikti gulēja. Dakteris ieteica ielikt auss bungādiņās šutis (smalkas trubiņas), lai iekaisuma gadījumā netiktu pārplēstas bungādas plēvītes. Bija uzlabojums, tomēr pa retam iekaisums parādījās. Pēc triju gadu vecuma šutis izņēma, tomēr izskatījās, ka paliek sliktāk.

Pirms pāris mēnešiem sapratām, ka jālūdz draudzē visiem kopā, lai problēma pazūd uz visiem laikiem un tam tiek pielikts punkts. Pēc lūgšanām iekaisums nav parādījies nevienu reizi, lai gan iesnas bijušas vairākkārt. Problēma ir ‘nogriezta kā ar nazi’ un ticu, ka neatgriezīsies nekad! Jēzus brūcēs meitiņai dota dziedināšana. Dievs ir labs.


Bet man bija ideja…

Mārtiņa stāsts

Pirms vairākiem gadiem atklāju, ka spēju rakstīt dziesmas. Sapratu, ka tas ir labs veids, kā pozitīvi ietekmēt un uzrunāt cilvēkus, jo arī mani Dievs pirmo reizi uzrunāja slavēšanas vakarā caur dziesmu. Mani sāka ieinteresēt studijas darbs. Neko daudz par studijas darbu un procesiem nezināju, bet sapratu, ka tai ir būtiska loma dziesmas tapšanā. Man aizvien vairāk un vairāk sirdī ienāca doma, ka tas būtu labs ieguvums, ja es pats apgūtu mūzikas inženiera darbu – ierakstīt un apstrādāt dziesmas studijā. Man nebija naudas studijas ierīkošanai, un absolūti nekādu zināšanu par to – bet man bija ideja. Kad pagāja laiks, un redzēju, ka ideja nenodzisa, sapratu, ka Dievs grib, lai es to daru.

Garo stāstu padarot īsu, 2016. gada sākuma es sāku ar šo ideju – man nebija līdzekļu un visu gadu tā arī neatnāca, bet paralēli studēju Youtube kā strādā ar programmu studijā, mācījos par aparatūru, veidoju konspektus, kopumā noskatījos vairāk par 400 video. Negaidīti atnāca jauna iespēja – mani norīkoja darba komandējumā Nīderlandē uz vairākiem mēnešiem. Un 2017. gada februārī biju izveidojis visu, kā biju iztēlojies – ieguldījis ap 5000 EUR. Viss ir iespējams, ja ir ideja un tu esi gatavs smagi strādāt un cīnīties par to, jautāt un klauvēt, un izrādīt iniciatīvu.


Kāpēc es eju uz draudzi?

Anetes stāsts

Pēdējā laikā cilvēki, kuri netic Dievam, man regulāri jautā – “Kāpēc tu svētdienās ej uz draudzi?”, “Vai tiešām tu nevari vienu svētdienu izlaist? Dievs taču tev piedos!” Tādēļ es pati sāku par to aizdomāties un novērtēt vēl vairāk. Mana atbilde ir: “Kad apkārt ir vētras, problēmas un grūtības, tā ir vieta, kur smeļu savu mieru un eju pagodināt savu Dievu par to, ko Viņš dara manā dzīvē!”

2017_anete_01

Iepriekšējā svētdienā jutos vāja un man bija liels klepus, bet nolēmu, ka iešu uz draudzi un saņemšu savu brīnumu. Negaidīju, lai par mani lūdz, bet skaidri zināju, ka Dieva Gars taču visu dievkalpojuma laiku ir zālē.

Tad nu es ticībā slavēju, līdz kādā brīdī sāku just, ka plaušas ir tīras un varu elpot brīvi!

Nesen biju arī ļoti savārgusi – pirms treniņiem spēju izteikt viena teikuma lūgšanu: lai Dievs dara brīnumu un dod man spēku novadīt vairākas nodarbības pēc kārtas. Kad treniņi bija beigušies, apsēdos dīvānā, lai atvilktu elpu… Tajā brīdī konstatēju, ka neesmu piekususi, neskatoties uz to, ka nodarbības bija ar augstu intensitāti un produktīvas. Varēju tikai nopriecāties un atgādināt sev, ka Viņa spēks ir man piemetamā daļa.

Tā jau ir, ja sākam domāt, tad Viņa brīnumus ikdienā nevaram saskaitīt. Mums katram tie ir. 🙂

Iesūti arī savu liecību uz [email protected] vai [email protected]